[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Wednesday, June 29th, 2011
| Time | Event |
| 12:04a | Tik - Tak, Tik - Tak, Tik... Mobilis in Mobili |
| 9:15a | "Noziedzniekam ir gaiši mati, viņš pieklibo ar labo kāju, trauma iegūta pirms pusotra gada regbija spēles laikā!", darīja zināmu Lielais Detektīvs. Asistents domās pasūtīja Detektīvu uz Taueru un balsī atgādināja, ka vēl nemaz nav iepazīstinājis Detektīvu ar lietas būtību, attiecīgi runāt par noziedznieku matu krāsu ir nedaudz pāragri. ( ... tālāk ... ) Un Lielais Detektīvs, bruņojies no zobiem līdz pat istabas čībām, aizļepatoja pa ielu, lai vēlreiz cīnītos par taisnību, likumību un drošiem medikamentiem. |
| 11:11a | 11. stāvs ( 11.stāvs ) |
| 11:26a | asfaltbetona aizpildītājs Kā zināms, arī ielas dzīvo savu dzīvi, krustojumos tās sarunājas. „Sveiks Jāni!” Krišjānis Barons uzrunāja Raini. „Sveiks!” „Kas jauns?” „Nekas. Viss tāpat. Nu, vienīgi izlaidumi LU.” „Lūri zem absolvējušo meiču brunčiem? He, he.” „Nu beidz, Tu taču zini, ka es tā nedaru.” Rainis smejoties atbildēja. „Nu labi, varbūūt, es šur tur pametu aci.” „Es zināju!” Krišjānis smējās, bet, pamanīdams, ka Rainis neizskatās sevišķi priecīgs, viņš mainīja attieksmi: „Klau, es redzu, ka Tevi kaut kas nomāc. Kas uz sirds?” „Nu kas, kas? Protams, ka Elza. Mēs joprojām skaitāmies laulāti, bet cik gadus neesam ne tikušies, ne runājušies. Blakus un tomēr šķirti.” Rainis sadrūma. „Mjāāā, varu tikai iztēloties. Tagad, kad viņai tas žīds ievācies blakus, Tu noteikti vispār nespēj naktīs pagulēt” Krišjānis saprotoši bilda. „Aptuveni. Es saprotu, ka viņš ir politiķis un goda vīrs, bet manu prātu moka fakts, ka Elza ir vismaz tik pat vientuļa, cik es.” „Tev vajag arī vajag ar kādu sieviešu būtni parunāties.” „Nav jau nevienas, vienā galā Valdemārs visu laiku tarkšķ par mirstošo jūrniecību, otrā galā 13.janvāra iela, tur man momentā uznāk depresija.” „Nu jā, bet pats zini, ka viss mainās. Agrāk, vai vēlāk, bet jūsu ceļi atkal krustosies. Bet pagaidām ir jādzīvo ar to, kas ir.” „Es zinu, es saprotu, kas gan es esmu, lai likteni locītu pa savam prātam. Bet nav jau arī nemaz tik traģiski, tagad, kad pārmiju dažus vārdus ar Tevi, man uzreiz uzlabojās gara stāvoklis." "Tā jau ir labāk." Krišjānis smaidīdams bilda un pavērsa skatienu uz Stacijas pulksteni: „Ai, piedod, man jāsteidzas, es kavēju tikšanos! Pagaidām, es atvados.” Krišjānis paklanījās un devās prom. „Paliec sveiks, mans vecais draugs.” Krišjānis aizsteidzās līdz Elizabetei, kura jau gaidīja uz stūra. Viņa bija sakrustojusi rokas un ar kāju sita dusmu ritmu. „Piedod, mīļā! Mani Jānis mazliet aizkavēja, viņam vajadzēja izkratīt sirdi.” „Ja? Tev viņa problēmas ir svarīgākas par manējām?” Krišjānis paskatījās un pamanīja ceļu labotājus Elizabetes ielā. „Tu man neteici, ka Tev ir caurumiņš aizpildāms. Mans asfaltbetona aizpildītājs ir vienmēr gatavs!” Krišjānis smīnēja un piemiedza ar aci. „Muļķis tāds!” Elizabete nosarka un viņas lūpas padevās smaidam. |
| 11:56a | Baisi nočīkstēja podjezda durvis. Ženijas kundze trešajā dzīvoklī saausījās. Atkal jau sētnieks Vladimirs nav tās ieeļļojis. Ženija izjusti nopūtās. Patiesību sakot, Vladimirs durvis nebija eļļojis jau gadus astoņus, un pēdējo četrus arī mērķtiecīgi izvairījies no Ženijas, kas centās viņu pārliecināt par labvēlīgo iespaidu, kādu durvju ieeļļošana atstātu uz mājas iedzīvotāju savstarpējām attiecībām. Arī Bez Tabu nebija bijis atsaucīgs uz Ženijas atkārtotajiem zvaniem un vēstulēm par šo sasāpējušo tēmu. Taču šodien Ženijas kundzei bija padomā cits, vēl nozīmīgāks uzdevums. Viņai priekšā bija tāls ceļš. Rūpīgi iesaiņojusi sviestmaizītes un termosu ar piparmētru tēju, kā arī adīkli pītā grozā, viņa pārbaudīja, vai gludeklis izslēgts, gāzes padeve un ūdens krāni aizgriezti un logi cieši aizvērti. Tad aizslēdza durvis ar visām četrām atslēgām. Lēnā, bet noteiktā solī viņa sāka kāpt augšup pa trepēm. Ap pusdienas laiku Ženija bija nokļuvusi 3. stāvā. Bija pienācis laiks atpūtai. Ženijas kundze apsēdās uz kāpnēm un košļādama sviestmaizīti ar žāvētu desu, apdomāja, vai uzdevums, ko viņa uzņēmusies, nav par smagu. Pēc brīža viņa apņēmīgi piecēlās. Ceļš tomēr jāturpina. Pēc pāris stundām, 6. stāvā Ženija vēlreiz apsēdās atpūsties. Sviedri pilēja pār viņas sasārtušajiem vaigiem. Un tomēr – viņa bija jau pāri pusceļam. Šoreiz viņai tas izdosies. Šoreiz viņa noskaidros, kas dzīvo 11. stāvā. |
| 12:07p | Ūdensrožu vainadziņš ( ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} racoon darbs)Sveiks Draudziņ, Kā Tev labi sokas tajā pieputējušajā un sasmakušajā galvaspilsētā? Vai maz dabū svaigu gaisu paelpoties, pieniņu nostrēbties, kādu skābenīti uzgrauzt? Man jau bail ka ne. Tu jau tik pa tiem internetiem dzīvojies un uz nakts ballēm staigā. Tā jau vienudien galīgi izdēdēsi un tad jau būs pa vēlu pie ōmes uz laukiem braukt. Dzirdēju ka jums tur jauna mode pilsētā, hip, hip, hipestrīts vai kā nu jūs to dēvējiet. Zinies, tie hipestīri cik padzirdēju gan atšķirībā no Tevis dzīvo ļoti veselīgi. Viņiem pat tajos internetos savas eko botes esot kur nātres zupai par brangu naudu tirgojot, gan uz tirgusiņu šamie ejot eko kartupeļa meklējumos. Bet neļaujies apmānīties, Tu jau zini, ka mūsu tirgā viss no poļiem vai leišmales un pietam deviņas ādas plēš nost. Tie hipopotāmi jau reklāmās strādā kur ebreju rubļi šiem ļauj sevi par tādu bargu naudu mānīt. Un kamēr šie par zelta dālderiem veselīgi pieneņu zupīti iestrēbj, tikmēr Tu nabadziņš bendējies nakts kafejnīcās ēdot surogātmaizes. Manas raizes par tavu miesas veselību aug augumā un neļauj naktīs mierīgi gulēt. Tāpēc atklāšu Tev mazu noslēpumu, kas ļaus varbūt atkal nostāties uz kārtīga cilvēka takas pie bagātīgi klāta galda netērējoties tik ļoti kā histepi to dara. Atceries bērnībā kā laukos dzērām svaigu pienu kas no Dundagas vai Straupes pienotavām vests? Kārtīgs piens, ne tie pulverūdeņi ko Jūs tur savos Rimini vai kur nu pērkat. Svaigu Liepkalnu maizi kas aizdara māgu. Kārtīgu gaļasgabalu pavalgā. Lūk kas Tev draudziņ trūkst. Viens brangs liellopa muguras steiks no Talsu kautuvēm, kur gotiņas vēl vakar māva, nevis sazilējušie poļu broileri. Tu jau laikam nemaz nezini kā garšo kārtīga liellopu muguras šķēle, kas pareizi iemarinēta uz oglēm čūkstinās? Kad iecērtot sulīgajā gaļā zobus Tu atceries, ka esi cilvēks, nevis zālēdājs hipo. Un, lai glābtu Tevi no pilnīgas iznīcības esmu sarunājis savu veco draugu Bučeri, nu Tu jau zini, to kas cilvēkus sit, ka viņš Tevi pabaros kā nākās. Tev vajag tikvien kā doties uz Krišjāņa Barona ielas 78 ēku, nu to, kur kādreiz bote „Džinsu stils” bija, tagad ir „Lauku gardumi”. Tur būs ij svaigs Dundagas piens, ij Liepkalnu maize un gaļa, gaļa, gaļa. Daudz visādas gaļas. Šodien pat vai rīt teci uz norādīto vietu, saki, ka gribi, lai Tev iemarinē uz piektdienu liellopa muguru „Ukša gaumē”, un piektdien, ja vien atradīsi kur to uzcept, uzzināsi, ka zem asfalta ir pludmale, dzīvei ir jēga un svaigēšana ir priekš mīkstajiem. Liellopa muguras ir dārgas. Ukša marinādē it īpaši, un zinot, ka kantora skrīveriem kapitālistu bonzas neko daudz nemaksā esmu sarunājis sekojošo: „Ejot iekšā saki, ka gribi pasūtināt liellopa steiku „Ukša marinādē”, tad pasaki paroli :” Udensrožu vainadziņš” un daudzo latu vietā Tev tas izmaksās 6,5LVL/kg. Tas ir daudz, daudz reižu lētāk nekā visās hipīšu ekobodēts, tas ir daudz, daudz reižu drošāk nekā tirgā kur poļu gaļa iraid un tas ir daudz, daudz reižu veselīgāk nekā naktsballē rīt ārzemju burģeri. Atceries tikai paroli : „Udensrožu vainadziņš”. |
| 12:10p | |
| 12:11p | |
| 12:13p | |
| 12:15p | Info Sakarā ar to, ka jollka savu turpmāko darbību atsauca, bet komeeta_naak darbs netika iesniegts, lodzinjsh un toadbeauty automātiski iekļūst nākamajā kārtā.Ar cieņu, Administrācija |
| << Previous Day |
2011/06/29 [Calendar] |
Next Day >> |