| 1:53p |
Aizspogulija
Kādā mājā aiz spoguļa (tātad - Aizspogulijā, ja?) dzīvoja melanholisks zirneklis. Zirneklis kā zirneklis, bet melanholisks viņš bija kļuvis, jo regulāri dabūja klausīties, kā mājas saimnieks, kurš bija pavisam melanholisks, lasīja pavisam melanholisku dzeju. Saimnieks uzskatīja, ka ir neviena nesaprasts un visu pamests skumīgi cēls ģēnijs. Viņš bija tik skumīgi cēls, ka gandrīz vienmēr sēdēja mājās un skuma. Vienīgais cilvēks, kas laiku pa laikam viņu apciemoja, bija kaimiņiene, kas vienīgā vēl kaut cik par dzejdari interesējās.
Manis nav.
Pasaule mani aizmirst.
Telefons atkal zvana.
Un atkal zvana
Ne man:
Halo!
Aizspogulija?
Aiz spoguli, ja?
Tā viņš vārsmoja, uz savu attēlu spogulī lūkodamies.
Zirneklis, šādu skatu samocīts, kļuva jo dienas jo pelēkāks. Taču reiz viņš izdomāja, ka kaut ko varētu lietas labā darīt. Melanholijas un parastie putekļi bija pārklājuši lielāko daļu zirnekļa Aizspogulijas. Varbūt, ja saimnieku uzmundrinātu, viņš vienreiz saņemtos un izmēztu māju. Apputējuši zirnekļu tīkli vāji pilda savas funkcijas, bet jauniem vairs nav vietas.
Zirneklis saņēmas un kādu nakti aizrāpās līdz saimnieka gultai un ielīda saimnieka ausī. Viņš to varēja, jo bija ļoti mazs zirneklītis. Vēl viena muša pusdienās, un viņš nevarētu gan, bet kāda te muša, ja tīkli noputējuši.
No rīta, sajutis, ka saimnieks pamodies, viņš sāka:
- Ku kū, dzejdari! Ku kū! labrīt!
Dzejnieks gultā pielēca sēdus.
-Oi! Nelēkā tik traki! Lēnāk! Oi! Es tikai...! Oi!
Dzejnieks pielēca kājās un pieskrēja pie spoguļa.
Nē, pēc sejas viņš vēl sevi atpazina, tātad pavisam jucis nav. Bet kaut kas taču nav īsti kārtībā. Kas tā par balsi?!
- Labiem nodomiem ceļš uz elli buģēts - zirneklītis noraizējies nodomāja.
- Saimniek, es tikai gribēju pateikt, lai tu vismaz putekļus aiz spoguļa izslauki. Aiz spoguli, ja?
..................................
Kaimiņiene pēcāk atrada dzejnieku sēžam pretīm spogulim, neko neredzošu skatienu šūpojoties turp un atpakaļ un skaitot rindas no sava vienīgā publicētā dzejoļa:
Halo!
Aizspogulija?
Aiz spoguli, ja? |