 | |
|
Kurts Vonnegūts "Titāna sirēnas"
Nožēla pārņem vienmēr, kad redzam cilvēku nolaidušos līdz lopa līmenim. Vēl jo nožēlojamāks šāds skats ir tad, ja nolaidies ir cilvēks, kam dotas it visas iespējas! *** -Nevienam nepatīk doma, ka viņu izmanto, - paskaidroja Ramfurds. - Neviens līdz pat pēdējam brīdim neatzīsies sev. |
|
| |
|
Ivlins Vo "Dārgā Aizgājēja"
* Amerikāņu mātes, Deniss prātoja, laikam pazīst savas meitas tāpat kā ķīnieši, ja var ticēt baumām; viņi nekļūdīgi atšķir vienu savas šķietami vienveidīgās rases pārstāvi no citiem, bet eiropieša acīs šai morga pārzinei bija tāda pati seja kā visām viņas māsām lidmašīnu salonos un iestāžu pieņemamās telpās, kā mis Poski Laimīgāko Medību Novadā. Viņa bija standartprodukts. Vīrietis var pamest šādu meiteni Ņujorkas gastronomijas veikalā, nolidot trīstūkstoš jūdzes un atrast viņu atkal Sanfrancisko tabakas kioskā, tāpat kā atrod savu iemīļoto komiksu vietējās avīzes zināmajā slejā; viņa murrās tos pašus vārdus maiguma brīdī un sabiedrībā izsacīs tos pašus uzskatus un aizspriedumus. * - Un kāpēc gan ne, kad redzu, kā tiek šķiestas tādas summas radiem, kuri nīsti visu mūžu, kamēr kustonīšus, kuri cilvēkus mīlējuši, bijuši viņiem uzticīgi, neko nav jautājuši, ne par ko nav sūdzējušies - bagātībā vai nabadzībā, priekos vai bēdās -, tos liek aprakt, it kā tie būtu tikai dzīvnieki. |
|
| |
|
Inga Ābele "Uguns nemodina"
Un vai gan tur jāpiebilst, ka mīlestības, mīlestības nebija. [..] Nevienu dzīvu vai nedzīvu radību tuvu pie sirds nepielaist, jo rītu varbūt būs jāšķiras. |
|
| |
|
Šāvienu viņš nejuta, Vinš tikai pēkšņi redzēja savā priekšā zāli, pie pašām acīm kādu pussamītu stādiņu ar iesārtām ziedlapiņām un maigām lapām, kas kļuva lielāks, un tas tā jau kādreiz bija bijis, viņš tikai vairs neatcerējas, kad. Viņa galva noslīga, apvārsnis pēkšņi bija kļuvis tik šaurs, un tajā stādiņš salīgojās un tad izcēlās gluži viens rāms, pats par sevi saprotams, kā vissīkākais iepriecinājums, kāmierinājums, un tas kļuva lielāks un lielāks, līdz aizsedza visu debesi, un Grēbera acis aizvērās. E. M. Remarks "Laiks dzīvot un laiks mirt" |
|
| |
|
Čaks Palanjuks, "Neredzamie briesmoņi"
"Pasakiet pasaulei to, kas biedē jūs visvairāk," Brendija saka. Viņa iedod mums pa Aubergine Dreams uzacu zīmulim un piebilst: "Izglābiet pasauli ar kādu padomu no nākotnes." Sets kaut ko uzraksta pastkartei otrā pusē un iedod kartīti Brendijai izlasīt. Televīzijas spēlēs, Brendija lasa, daži izvēlēsies ceļojumu uz Franciju, bet vairums cilvēku izvēlēsies veļasmašīnu ar centrifūgu. Brendija uzspiež mazajam pastmarkas četrstūrītim lielu Plumbago buču un ļauj, lai vējš satver pastkarti un aiznes to prom, pretim Sietlas centra debesskrāpjiem. Sets sniedz viņai otru, un Brendija lasa: Televīzijas spēles ir domātas tam, lai mēs varētu priecāties par nejaušajiem, bezjēdzīgajiem faktiem, kas vienīgie palikuši pāri no mūsu izglītības. Buča, un pastkarte jau ir ceļā uz Vašingtonas ezeru. No Seta: Kurā brīdī nākotne pārvētās no solījuma par draudu? Buča, un vējš to nes uz Balerdas pusi. Tikai tad, kad būsim aprijuši šo planētu, Dievs dos mums citu. Mūs vairāk atcerēsies pēc tā, ko iznīcinām, nevis pēc tā, ko radām. Tālumā aizlīkumo Piektā šoseja. Raugoties no Kosmosa smailes augstumiem, dienvidu virziena joslas ir sarkanu gaismu švīkas, bet ziemeļu virziena joslas ir baltu gaismu švīkas. Es paņemu pastkarti un rakstu: Es mīlu Setu Tomasu tik ļoti, ka man viņš jāiznīcina. Es pārcentīgi mēģinu to labot, dievinādama dižo karalieni. Sets mani nekad nemīlēs. Neviens mani vairs nemīlēs nekad. Brendija gaida, lai varētu paņemt pastkarti un nolasīt to skaļi. Brendija gaida, lai varētu izlasīt pasaulei to, no kā man visvairāk bail, bet es nedodu kartīti viņai. Es to noskūpstu pati ar savām neesošajām lūpām un ļauju, lai vējš izrauj to man no rokas. Kartīte uzlido augšup, augšup, augšup uz zvaigznēm, tad krīt un ieveļas pašnāvnieku tīklā. Kamēr es vēroju savu nākotni, kas ieķērusies pašnāvnieku tīklā, Brendija izlasa vēl vienu Seta kartīti. Mēs visi sevi kompostējam. Es uzrakstu vēl vienu kartīti no nākotnes, un Brendija to izlasa. Kad nezinām, ko ienīst, mēs nīstam paši sevi. Augšupejoša vēja pūsma izceļ manas lielākās bailes no pašnāvnieku tīkla un aiznes projām. Sets raksta, un Brendija lasa. Vajag nepārtraukti sevi pārstrādāt. Es rakstu, un Brendija lasa. Nekas manī nav oriģināls. Mani apvienotos pūliņos ir radījuši visi, ko jebkad esmu pazinusi. Es rakstu, un Brendija lasa. Tas, ko mīli tu, un tas, kurš mīl tevi, nekad, nekad nav viens un tas pats cilvēks. |
|
| |
|
Žorža Sanda "Konsuela"
Lai Dievs mani pasargā no tiem, kuriem es uzticos; no tiem, kam neuzticos, es pats piesargāšos. |
|
| |
|
Benjamins Leberts "Crazy"
- Un kāda ir dzīve? - jautā Apalītis. - Prasīga, - Fēlikss atbild. Liela smīkņāšana visapkārt. - Mēs arī esam prasīgi? - Janošs apvaicājas. - Es nezinu, - Fēlikss atbild. - Man liekas, ka tieši pašlaik mēs esam tajā fāzē, kad mums vēl jāatrod īstais pavediens. Kad būsim to atraduši, tad arī mēs kļūsim prasīgi. - Nesaprotu, - Floriāns sarūgtināti piezīmē. - Kas tad mēs esam, pirms kļūsim prasīgi? - Iepriekš, man liekas, mēs esam pavediena meklētāji. Visa jaunība ir viena vienīga pavediena meklēšana. - Jaunība tomēr ir sūdīga, - saka Janošs. - Kaut gan... Man liekas, es labāk meklēju pavedienu, nekā gribu kļūt prasīgs. Dzīve ir pārāk sarežģīta. - Jā, - Floriāns atbild. - Bet meitenes ir kaifīgas. - Tiesa, - Janošs izmet. - Meitenes ir kaifīgas. Bet reizēm viņas ir vēl sarežģītākas nekā pati dzīve. |
|
| |
|
Ieins Levisons "Kopš tā laika"
Kad mūsējie iet uz baznīcu, viņi dara to apziņā, ka ir uzčurājuši Dievam un tagad cenšas labot izdarīto. Viņi neiet baznīcā aiz kādas pateicības par dievišķajām veltēm, bet gan aiz bailēm, ka viss var pavērsties vēl ļaunāk, ja steigšus nemetīsies kņūpus augstākās varas priekšā. *** Paeju garām rūpnīcai. To apjož desmit pēdu augsts žogs ar dzeloņstieplēm virspusē. Kādam nedod mieru doma par to, ka ļautiņi nozags traktoru rezerves daļu ražošanas iekārtas un sāks savos pagrabos ražot traktorus. *** Tagad, kad esmu pārkāpis likumu vissmagākajā veidā, vairs nav jēgas pakļauties sīkiem ierobežojumiem. *** Godīgu cilvēku nevar apkrāpt, bet viņam var likt nogalināt citus, ja viņš ir pietiekami saniknots. *** Nevar taču tā vienkārši ņemt un noslepkavot cilvēku, ar kuru esi kopā strādājis, skatījies futbola spēles, dzēris alu. Cilvēki, kas tā rīkojas, nav īsti normāli. |
|
| |
|
tik skaisti.
Viņa dusēja manā rokā. Es bieži pamodos un raudzījos viņā. Es domāju, ka nakts nekad nebeigsies. Mēs peldējām kaut kur aiz laika robežas. Viss bija nācis tik ātri, es to vēl nemaz nesapratu. Es vēl nemaz nesapratu, ka kāds cilvēks var mani mīlēt. Es gan sapratu, ka varēju būt kādam vīrietim gluži labs draugs, bet nevarēju iedomāties, kādēļ lai sieviete mani mīlētu. Es domāju, ka tā laikam gan būs tikai šī nakts un ka pamostoties viss būs beidzies. E.M. Remarks |
|
| |
|
Ričards Bahs "Tilts pāri mūžībai"
+ Tev nekad netiek dota vēlēšanās, ja netiek dots arī spēks to piepildīt. + Kļūdu nemēdz būt. Notikumi, kurus mēs piesaistām savai dzīvei, lai cik nepatīkami tie būtu, ir vajadzīgi, lai mēs iemācītos to, ko mums nepieciešams iemācīties. Lai kāds arī būtu mūsu nākamais solis, tas jāsper, lai nokļūtu tur, kur esam izvēlējušies iet. + Labākais veids, kā samaksāt par jauku mirkli, ir priecāties par to. + Paskaties spogulī, un par vienu vari būt drošs: tas, ko tu redzi, nav tas, kas tu esi. + Galu galā mācība ir nevis tajā faktā, ka mēs zaudējam vispār, bet gan – kā zaudējam un kā mēs šī zaudējuma dēļ maināmies. Ko agrāk nezināmu paņemam sev, lai izmantotu citās spēlēs. Zaudējums ir arī savā ziņā uzvara. |
|
| |
|
Manu Samhita
Visas ķermeņa atveres virs nabas ir tīras, visas lejpus nabas - netīras. Tikai meitenei viss ķermenis ir tīrs. |
|
| |
|
Veihueja "Appreci Budu"
Agrāk es domāju, ka ir jābūt lielai drosmei pārcelties no vienas vietas uz citu. Tagad, visu pārdomājot, es sapratu, ka ir nepieciešama vēl lielāka drosme, lai izvēlētos kādu vietu un nekad to vairs nepamestu. _______ - Tu domā - man ir tiesības? Liktenis izvēlēsies, mīļā. Mēs varam tikai, smaidīt un skaitīt lūgšanas. - Zini? Tavā vietā es izvēlētos viņus abus![..] - Bet, tad tu nedabūsi nevienu no viņiem. |
|
| |
|
sasodīta taisnība.
Cik tālu jau tas bija projām - gandrīz aizmirsts alkohola pērļu pelēkajos dūmos. - Savāda gan bija tāda dzeršana - tā ātri tuvināja cilvēkus - bet starp vakaru un rītu tā atkal radīja atstarpi, it kā būtu pagājuši gadi. E.M. Remarks "Trīs draugi" |
|
| |
|
Šells Jūhansons "Stāstnieks"
Var teikt arī citādi - lai spētu priecāties par mazumu, jābūt cilvēkam ar lielu sirdi. |
|
| |
|
Rokvels Kents "Kurss N by E"
Esmu audzināts romantiskā garā: es ticēju, ka ar mīlestību, dzīvību un dinamītu nedrīkst jokot, tāpēc domāju, ka ielikt dinamītu krāsnī nozīmē drošu nāvi. Un tomēr es tur sēdēju, vienaldzīgi gaidīdams neizbēgamo bojā eju? Nebūt nē! Es tikai ļoti labi pazinu šo cilvēku. Zināju, ka viņam šādās lietās liela pieredze, un tādēļ biju pārliecināts, ka nekādas briesmas nedraud. Tieši tāda paļāvība un ticība kaut kam - vai nu kādam cilvēkam, dievam, laimei vai liktenim, vai arī paša spēkiem - slēpjas gandrīz katrā varonīgas drosmes izpausmē. _________________ Tātad, mācījušies no tās nakts pieredzes, pamēģināsim katra cilvēka status quo saglabāšanas noteikumus izteikt ar šādu vienādojumu: a+b+G=X (kur a un b - mums piemītošais spēks un izturība, G - dieva griba, bet X - visu sātanisko spēku summa). Tad, lai dabūtu dzīves grūtību pārvarēšanas formulu, jāatrod tikai G pamazināšanās vai X palielināšanās koeficients vai - labāk - jāuzzina tie abi. Tādā veidā dzīvot kļūst viegli, jāiepazīstas tikai tuvāk ar dievu un ar sātanu. |
|
| |
|
Ē. M. Remarks "Rietumu frontē bez pārmaiņām"
|
|
| |
|
The Green Mile
Paul Edgecomb: On the day of my judgment, when I stand before God, and He asks me why did I kill one of his true miracles, what am I gonna say? That is was my job? My job? |
|
| |
|
Jozefs Kirsners "Egoista bībele"
Nav ne vismazāko šaubu, ka ari 21. gadsimta saglabāsies visvecākā sabiedrības trīs šķiru sistēma. Tajā pastāvēs • nepārredzami plaša muļķo masa, • viltnieku kasta un • izmeklētais gudro mazākums. Muļķie joprojām bezpalīdzīgi meklēs cilvēkus, kuri viņiem pasacīs, kam jātic, kas jādomā, uz ko jācer un kas jāpērk. Viltnieki labprāt tiem palīdzēs un no tā iedzīvosies. Gudrie nevērīgi stāvēs malā. Viņi paši zina, ko vēlas. Un viņi to dara nemaldīgi. Neprātojot par likumiem un morāli. |
|
| |
|
A. Kamī "Pirmais cilvēks"
No visgrūtākajām ciešanām mūs glāba sajūta, ka esam pamesti un vientuļi, tomēr ne tik vientuļi, lai "citi" mūs "necienītu" nelaimē. Šajā nozīmē mūsu laimes brīži reizēm ir tie, kad pamestības sajūta mūs piepilda un paceļ bezgalīgās skumjās. Šajā nozīmē tāpat laime nav nekas cits kā līdzcietība pret mūsu nelaimi. |
|
| |
|
Pols Osters "Orākulu nakts"
Ja man būtu dota iespēja doties uz priekšu vai atpakaļ, es nevilcinātos. Es daudz labprātāk nokļūtu pie tiem, kuru vairs nav starp dzīvajiem, nevis pie tiem, kas vēl nav dzimuši. (..) Mēs negribam uzzināt, kad mirsim vai kad cilvēki, kurus mīlam, mūs nodos. Bet mēs alkatīgi vēlamies iepazīt mirušos, pirms viņi kļuvuši par mirušajiem, tikties ar mirušajiem, kad tie vēl ir dzīvas būtnes. *** Vienkāršāk izsakoties, tiklīdz kāds sāks ceļot laikā, laiks, kādu mēs to pazīstam, tiks iznīcināts. *** Tā bija nevis prostitūcija, bet gan finansiāla rakstura vienošanās, un es ne mirkli nevilcinājos strādāt pēc pasūtījuma, lai iegūtu podu ļoti nepieciešamā zelta. *** ( Tālāk. ) |
|
