29. · februāris


Pols Osters "Orākulu nakts"

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Ja man būtu dota iespēja doties uz priekšu vai atpakaļ, es nevilcinātos. Es daudz labprātāk nokļūtu pie tiem, kuru vairs nav starp dzīvajiem, nevis pie tiem, kas vēl nav dzimuši. (..) Mēs negribam uzzināt, kad mirsim vai kad cilvēki, kurus mīlam, mūs nodos. Bet mēs alkatīgi vēlamies iepazīt mirušos, pirms viņi kļuvuši par mirušajiem, tikties ar mirušajiem, kad tie vēl ir dzīvas būtnes.

***

Vienkāršāk izsakoties, tiklīdz kāds sāks ceļot laikā, laiks, kādu mēs to pazīstam, tiks iznīcināts.

***

Tā bija nevis prostitūcija, bet gan finansiāla rakstura vienošanās, un es ne mirkli nevilcinājos strādāt pēc pasūtījuma, lai iegūtu podu ļoti nepieciešamā zelta.

***

- Precēti ļaudis nenogalina savus bērnus. Ne jau tad, ja viens otru mīl.
- Tu saki drausmīgas lietas, Sidnij. Man tas nepatīk.

***

- Nē, pateicos. Es esmu precēts cilvēks. Man jau viss nepieciešamais ir mājās.
- Visi vīrieši tā runā. Bet krāns vienmēr uzvar pienākumu.

***

Tev paveicies, jo tev nav bērnu, Sid. Mazi viņi ir jauki, bet pēc tam salauž tavu sirdi un liek tev justies nožēlojami. Piecas pēdas ir maksimums. Viņiem nedrīkstētu ļaut izaugt garākiem.

* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry