 | |
|
"Katrā ziņā tādi cilvēki kā viņa, spalvas pavēlnieki, ir bīstami. Tie uzreiz liek sapīties aizdomās par neīstumu - ka tāds cilvēks nav vis pats, bet gan acs, kas bez apstājas skatās un redzēto pārvērš teikumos; tādējādi realitātei tiek nozagts pats svarīgākais, nozagta neizteiksmība." Olga Tokarčuka, "Stum savu arklu pār mirušo kauliem" |
|
| |
|
Divus mēnešus esmu jaunā darba vietā. Atkal jāizcīna sava vieta vīriešu acīs, līdz sāks dzirdēt ko saku. (Trīs reizes saku, ka man kniedes vajag izurbt no plauktiņa, bet viņi ar fleksi mēģina... līdz izsauc meistaru, kas paziņo, ka tūlīt izurbs un ko viņi tur ....) Ir izaicinoši, bet nav tās bezcerības, kas bija iestājusies vecajā vietā. |
|
| |
| |