* Amerikāņu mātes, Deniss prātoja, laikam pazīst savas meitas tāpat kā ķīnieši, ja var ticēt baumām; viņi nekļūdīgi atšķir vienu savas šķietami vienveidīgās rases pārstāvi no citiem, bet eiropieša acīs šai morga pārzinei bija tāda pati seja kā visām viņas māsām lidmašīnu salonos un iestāžu pieņemamās telpās, kā mis Poski Laimīgāko Medību Novadā. Viņa bija standartprodukts. Vīrietis var pamest šādu meiteni Ņujorkas gastronomijas veikalā, nolidot trīstūkstoš jūdzes un atrast viņu atkal Sanfrancisko tabakas kioskā, tāpat kā atrod savu iemīļoto komiksu vietējās avīzes zināmajā slejā; viņa murrās tos pašus vārdus maiguma brīdī un sabiedrībā izsacīs tos pašus uzskatus un aizspriedumus.
* - Un kāpēc gan ne, kad redzu, kā tiek šķiestas tādas summas radiem, kuri nīsti visu mūžu, kamēr kustonīšus, kuri cilvēkus mīlējuši, bijuši viņiem uzticīgi, neko nav jautājuši, ne par ko nav sūdzējušies - bagātībā vai nabadzībā, priekos vai bēdās -, tos liek aprakt, it kā tie būtu tikai dzīvnieki.