- Un kāda ir dzīve? - jautā Apalītis.
- Prasīga, - Fēlikss atbild.
Liela smīkņāšana visapkārt.
- Mēs arī esam prasīgi? - Janošs apvaicājas.
- Es nezinu, - Fēlikss atbild. - Man liekas, ka tieši pašlaik mēs esam tajā fāzē, kad mums vēl jāatrod īstais pavediens. Kad būsim to atraduši, tad arī mēs kļūsim prasīgi.
- Nesaprotu, - Floriāns sarūgtināti piezīmē. - Kas tad mēs esam, pirms kļūsim prasīgi?
- Iepriekš, man liekas, mēs esam pavediena meklētāji. Visa jaunība ir viena vienīga pavediena meklēšana.
- Jaunība tomēr ir sūdīga, - saka Janošs. - Kaut gan... Man liekas, es labāk meklēju pavedienu, nekā gribu kļūt prasīgs. Dzīve ir pārāk sarežģīta.
- Jā, - Floriāns atbild. - Bet meitenes ir kaifīgas.
- Tiesa, - Janošs izmet. - Meitenes ir kaifīgas. Bet reizēm viņas ir vēl sarežģītākas nekā pati dzīve.
- Prasīga, - Fēlikss atbild.
Liela smīkņāšana visapkārt.
- Mēs arī esam prasīgi? - Janošs apvaicājas.
- Es nezinu, - Fēlikss atbild. - Man liekas, ka tieši pašlaik mēs esam tajā fāzē, kad mums vēl jāatrod īstais pavediens. Kad būsim to atraduši, tad arī mēs kļūsim prasīgi.
- Nesaprotu, - Floriāns sarūgtināti piezīmē. - Kas tad mēs esam, pirms kļūsim prasīgi?
- Iepriekš, man liekas, mēs esam pavediena meklētāji. Visa jaunība ir viena vienīga pavediena meklēšana.
- Jaunība tomēr ir sūdīga, - saka Janošs. - Kaut gan... Man liekas, es labāk meklēju pavedienu, nekā gribu kļūt prasīgs. Dzīve ir pārāk sarežģīta.
- Jā, - Floriāns atbild. - Bet meitenes ir kaifīgas.
- Tiesa, - Janošs izmet. - Meitenes ir kaifīgas. Bet reizēm viņas ir vēl sarežģītākas nekā pati dzīve.