29. · februāris

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Džeroms K. Džeroms "Dzīves romāns"
"Mēs sēžam pie saviem rakstāmgaldiem un prātojam, un prātojam, un rakstām, un rakstām; bet stāsts vienmēr ir viens un tas pats. Un cilvēks to ir izstāstījis un klausījies neskaitāmus gadus; mēs stāstam to tagad, šodien viens otram un stāstīsim to viens otram vēl pēc tūkstoš gadiem, un šis stāsts ir: reiz dzīvoja vīrietis un sieviete, kas viņu mīlēja. Nožēlojamā kritika vaimanā, ka tas nav nekas jauns, un prasa ko svaigāku, domādama (kā bērns), ka pasaulē vēl var notikt brīnumi."
* * *
citāts no intervijas ar fotogrāfu Valtu Kleinu
"Zināt, kas ir pasaules lielākie meli? Tas, ka visiem nepietiks. Mīlestības, atzinības, iejūtības, laimes, prieka, panākumu. Dievs šo pasauli radīja tik dāsnu, ārkārtīgi neiedomājami dāsnu. Tad mums sātans pieliecās pie auss un iečukstēja: "Visiem nepietiks!" Bet kad tu tiec šim pāri, kad tu viņam saki: "Atkāpies, pietiks visiem!", tajā brīdī iestājas ļoti īpašs stāvoklis, es pat nezinu kā to nosaukt. Bet kamēr tu dzīvo šī čuksta iespaidā, tu nebeidz ciest, mocīties, būt nesaprašanā, tavas dienas ir smagas un grūtas. Šeit visiem viss pietiks. Bet šie meli par pretējo katru dienu tiek nepārtraukti izplatīti."
Mūzika:
Norah Jones - Sunrise
* * *
Stīvens Kings "Četri pēc pusnakts"
Būt naudīgam ir pat ļoti labi, bet, ja runa ir par radošo procesu, tad naudu labāk gan aizmirst. Var nobendēt procesu.
* * *
Džons Apdaiks "Īstvikas raganas"
Ērtās vīriešu drēbes Aleksandra valkāja arvien biežāk; sākumā viņa bija pirkusi vīriešu kurpes un cimdus, pēc tam arī bikses, kas nebija jostasvietā tik piegulošas kā sievietēm domātās, un pēdējā laikā viņai bija iepatikušās arī glītās, platās un izturīgās žaketes, kādās vīrieši strādāja un devās medībās. Kāpēc gan lai viss ērtums tiktu viņiem vien, ja mums, sievietēm, jāmokās ar smailajiem papēžiem un visiem pārējiem modes verdzeņu atribūtiem, ko mums uzspiež valkāt sadistiski pediņi?
* * *
nosēdumi no M.Zālītes "Lācis" @ Nacionālais Teātris
Izraudieties, izrunājieties, ja vajag - izkliedzieties!
Neizraudātas asaras, nepasacīti vārdi un neizkliegtas frāzes pārvēršas jūsos smagos akmeņos, kas turpmāko dzīvi padara nepanesami smagu...
Mūzika:
Riccardo Cocciante - Era Gia Tutto Previsto
* * *
Hulio Kortasārs "Kāds,vārdā Lūkass"
"Mīlestība 77

Un pēc tam, kad viņi ir padarījuši visu, ko darīja,

abi pieceļas, nomazgājas, sapūderējas,iesmaržojas, sasukā matus, apģērbjas

un tā soli pa solim atkal kļūst par to,kas viņi nav."

* * *
Uta Danella "Starp divām pasaulēm".
"... savā dzīvē bija pietiekami daudz nācies novērot, pieredzēt un līdzpārdzīvot gadījumus, kas dažkārt noveda pie katastrofas, kad cilvēku piesieda dzīvot pretēji viņa iedabai. Neviens to nespēja visu mūžu - vai nu viņu salauza, padarīja par marioneti, vai arī viņš izvērtās par ļaunu, bīstamu vai par dziļi nelaimīgu cilvēku. "
* * *
J.Jaunsudrabiņš "Aija"
- Un ko jūs domājat par rezonansi? Es esmu kādu laiku strādājis pie krāsotājiem. Kad tu ieej svešā, tukšā istabā, tad gribas tūliņ dzirdēt, kādu skaņu šī telpa atbalso. Katrai istabai ir savs tonis un tikai viens vienīgs. Tu vari kliegt, cik spēka, - uz citu skaņu tā neatsauksies kā tikai uz vienu. Es esmu kādreiz tā domājis, ka šāds istabas tonis pāriet varbūt uz cilvēkiem, kuri te ilgāk mīt, un atstāj iespaidu uz visu viņu dzīvi. Vai tas tā nevarētu būt?

Jānim liekas, ka pat mīlestība starp vīrieti un sievieti ir dibināta uz rezonanses likuma pamata. Tava sirds, piemēram, ir dzirdējusi kādu skaņu un uz to atsauksies. Tas nu ir tavas sirds tonis. Tad ir pagājuši vairāki gadi. Tu esi, liekas, pārvērties, jau vecs un neatsaucīgs kļuvis. Bet, klausies vien, - uzreiz tu dzirdi to pašu skaņu, ko priekš daudziem gadiem kādreiz dzirdēji, un tava sirds atsaucas gluži tikpat stipri kā toreiz. Tad tu redzi, ka šī skaņa ir priekš tevis vienīgā. Man pat šķiet, ka šāda atsaukšanās var notikt pēc gadu tūkstošiem...

* * *
Inga Žolude "Silta zeme"
Kā tas var būt, ka cilvēki nav pašpietiekami? Kāpēc vajag partnerus? [..] Izmisīga vēlme pēc miesiskiem pieskārieniem. Atslēga, kāpēc jābūt diviem. Sev nekad nevari pieskārties tā, kā var otrs. Kad pieskaries sev, nevar saprast, vai tu vairāk jūti pirkstos vai tajā vietā, kur pieskaries.
* * *
Karalis Henrijs VIII - Annai Boleinai (c) "Dižu vīru mīlestības vēstules"
Mīļākajai un draudzenei-
Gan mana sirds, gan es pats tagad esam Jūsu rokās un izlūdzamies Jūsu žēlsirdību, lai prombūtnes laikā Jūsu labvēlība pret mums nemazinātos, jebšu tas vairotu ciešanas, kuras jauttā radījusi Jūsu prombūtnes un kuras es izjūtu vairāk, nekā pats būtu gaidījis. Tas man liek atcerēties kādu astronomisku gudrību, proti, jo tālāk no saules atrodas poli, jo saules karstums ir svelmīgāks. Līdzīgi mūsu mīlestība: tālums mūs šķīris vienu no otra, bet kaisle tālab jo vairāk uzkvēlo - manējā jau nu noteikti! Ceru, ka arī Jums ir tāpat. Nešaubieties, ka manas atšķirtības skumjas ir pagalam skaudras; tās būtu gluži vai neizturamas, taču mani spēcina ciešā ticība Jūsu mīlestības pastāvībai. Par atgādinājumu jūtām, kas mūs vieno, pats nevarēdams būt klāt, lai tās apliecinātu, es nosūtu Jums kādu lietu, kura tās vislabāk izteiks, proti, savu portretu, un vēl tās mantiņas, par kurām Jūs jau zināt un kuras tapušas iedarinātas roku sprādzēs, - ilgodamies būt viņu vietā, kad Jums labpatiks tās pielaikot!
Šo sūtījumu ar savu roku rakstījis
Jūsu padevīgs kalps un draugs
H.R.
* * *
iz Vonnegūta "Lai dievs jūs svetī,mister Rouzvater"
-Beidziet muldeet par jāšanos,Harijs teica-domājiet labāk par zivīm!
_Domāsim,vecais,domāsim,kad būsim tavos gados-attrauca zinošie dēli.

--Nevaru gan saprast-Freds viņu uzrunaja-kādi idioti lasa šo draņķī?
Meitene varetu taisnigi atbildēt,ka Freds to ik nedelas izlasa no pirmas
lidz pedejai rinadai,taču,pati budama idiote,viņa nekad neko nepamanīja-

* * *
Pati ar savu vēju. 'Nodevība' by Regīna Ezera
"Man ir tā, it kā es būtu zaudējusi roku, kas man ilgi sāpēja. Tagad roka ir amputēta un vairs nesāp, taču nav vairs arī rokas."
* * *
R. Ezera - Zemdegas
"Jo cilvēki vienmēr ir atkarīgi cits no cita. Visa dzīve ir viena vienīga atkarība un sakarība - un atbildība, jo cilvēki saskaras cits ar citu un iemin pēdas cits citā, cilvēki ceļ cits citu un izposta cits citu, cilvēki ..."
* * *
Francs Kafka "Process"
Tā bija tāda vienotība, kādu spēj veidot tikai nedzīvais.
* * *
Džons Ērvings " Garpa pasaule"
"Šajā ņeķītrajā pasaulē," rakstīja Dženija, "tu esi vai nu kādam sieva, vai kādam mauka - vai strauji tuvojies tam, lai būtu vai nu viena, vai otra."

***

"Pašnāvības vienmēr izdara cilvēki," rakstīja Garps, "kas nespēj pateikt, ko domā."

* * *
Milans Kundera "Nepanesamais esības vieglums"
Rādās, ka cilvēka smadzenēs ir kāds īpašs nostūris, ko varētu dēvēt par poētisko atmiņu, un kur saglabājas it viss, kas mūs reiz saviļņojis un aizkustinājis, darījis mūsu dzīvi skaistāku. Kopš tās dienas,  kad Tomāšs bija sastapis Terēzi, nevienai citai sievietei nebija ļauts šajā smadzeņu stūrītī atstāt ne mazākās pēdas.

...

Es jau minēju, ka metaforas ir bīstamas. Un mīlestība sākas ar metaforu. Citiem vārdiem runājot, mīlestība sākas tajā brīdī, kad sieviete jau ar pirmo vārdu iegulst vīrieša poētiskajā atmiņā.

...

Skumjas vēstīja: mēs esam gala stacijā. Laime vēstīja: mēs esam kopā. Skumjas bija forma, un laime bija saturs. Laime piepildīja skumju telpu.

* * *
Džefrijs Jūdžinidess "Midlseksa"
* Cilvēki iemīlējās, izgāja rehabilitācijas kursus kā atkarīgie, mācījās slidot, pasūtīja bifokālas brilles, mācījās eksāmeniem,pielaikoja apģērbu, apgrieza matus, dzima. Un dažās mājās cilvēki novecoja un mira, atstājot piederīgos sērojam. Tas notika visu laiku, nevienam nemanot, un tikai tas bija patiesi nozīmīgs. Tas, kam dzīvē patiesi bija nozīme, kas piešķīra dzīvei svaru, bija nāve.

*Ja būt normālam būtu normāli, tad visiem normālajiem cilvēkiem liktu mieru.

*Patiesi būtiskas lietas mēs nekad neizlemjam paši. Ar to es domāju dzimšanu un nāvi. Un mīlestību.

*...ģenialitāte ir deviņas desmitdaļas sviedru(..).Tiklīdz tu domā, ka esi ģēnijs, tu nolaid latiņu zemāk. Tev uzreiz liekas, ka viss, ko tu dari, ir vareni un tā tālāk (..). Necenties būt ģeniāls, un galu galā tu vabūt tāds kļūsi nejauši.

* * *
Anšlavs Eglītis "Līgavu mednieki"
"Bet kas ir vīrieša draudzība pret sievieti?" iejautājās Visvaldis.
"Tikums. Bet katrs tikums dzimst no nevarēšanas."
"Un ne no sirdsapziņas?" atkal jautāja Visvaldis.
"Sirdsapziņa ir tāda pati kaislība kā visas citas. Ko vada kaislības, tas ir vājš. Kas vada kaislības, ir stiprs un tāpēc netikumīgs."
Visvaldis domīgi raudzījās pāri grāmatu apkrautiem galdiem uz attālāko stūri, kur dega spuldze.
"Un kas atsakās no nabadzīgas meitenes, lai precētu bagātu, vai tāds ir stiprs?" viņš jautāja pavisam klusā balsī.
"Bagātība ir tāda pati īpašība kā visas citas. Vai kāds var ko pārmest, ja jums labāk patīk rums kā šerijs? Dažs ciena tikai skaistas sievietes, cits pacieš vienīgi gudras, trešais mīl bagātas. Tas viss nemaz nav sirdsapziņas, bet gaumes lieta."
"Arī tad, ja zinām, ka skaistums pāriet, bagātība paliek?"
"Protams. Tas notiek retāk, bet gadās tacu ļaudis, kas maina veselu pudeli degvīna pret glāzīti konjaka."

...

"Vai tad jūs esat sieviešu ārsts?"
"Katrs vīrietis savā ziņā ir sievietes ārsts."

...

"Labi, sievietes mīl centīgos, bet kādas sievietes tad mīl vīrieši?"
"Kādas pagadās pie rokas. Mīla ir slazds, kurā ieskrien akluma brīdī, bet slazdu jau nemeklē, tam uzgrūžas neviļus."

* * *
Chuck Palahniuk "Snuff"
"It can only take a moment," the 137 guy says, "to waste the rest of your life..."

Tulkojums. )

* * *
Daniels Glatauers "Sargies ziemeļvēj@"
Pēc 13 minūtēm

AW:

Ei, Emmij, vai Jūs jau guļat?

 

Pēc 35 sekundēm

RE:

Leo, man gribas dzirdēt jūsu balsi.

 

Pēc 25 sekundēm

AW:

Kā, lūdzu?

 

Pēc 40 sekundēm

RE:

Man gribas dzirdēt Jūsu balsi!

 

Pēc trim minūtēm

AW:

Vai patiesi? Kā tad Jūs to iedomājaties? Vai man ierunāt demo ierakstu un nosūtīt to Jums? Ko Jūs gribat no manis dzirdēt? Vai pietiktu ar balss iemēģināšanu - "divdesmit viens, divdesmit divi, divdesmit trīs"? Varbūt man nodziedāt dziesmu? (Ja nejauši trāpu tonī, tas no manis vairs neaizmūk un viss nemaz neizklausās tik slikti.) Jūs varētu pavadīt mani uz klavierēm...

 

Pēc 55 sekundēm

RE:

Tūlīt! LEO, ES TŪLĪT GRIBU DZIRDĒT JŪSU BALSI. Lūdzu, izpildiet šo manu vēlēšanos. Piezvaniet man. 83 17 433. Ierunājiet kaut ko automātiskajā atbildētājā. Lūdzu, lūdzu, lūdzu! Tikai dažus vārdus.

 

Pēc minūtes

AW:

Un es labprāt gribētu dzirdēt, kā Jūs izrunājat tos teikumus, kurus vēstulēs rakstāt ar lielajiem burtiem. Vai Jūs tos izkliedzat? Spalgi? Spiedzīgi?

(......)

Temats: Ziemeļvējš

(...)

Es devos uz savu istabu, gribēju nosūtīt Tev e-pastu. Bet nespēju uzrakstīt neko. Tikai nožēlojamo teikumu: "Mans mīļais Leo, šodien nevaru aizbraukt pie Tevis, netieku galā ar dzīvi." Dažas minūtes blenzu uz to, tad izdzēsu. Nebiju spējīga Tev atteikt. Tas būtu atteikums sev pašai.

Leo, kaut kas ir noticis. Manas jūtas ir atstājušas ekrānu. Man liekas, es Tevi mīlu. Un Bernhards ir to sajutis. Man ir auksti. Pretim pūš ziemeļvējš.

Ko mēs tagad darīsim?

* * *

Previous · Next