29. · februāris

Lingvistiskas un pseidoloģiskas spēlītes ir intelektuāla masturbācija ar semantiskiem vibratoriem, un sasniegtā orgasma līmenis ir tieši proporcionāls intelekta līmenim, kas gan nenoliedz iespēju gūt tikpat kvalitatīvu apmierinājumu, izmantojot vienkāršākus līdzekļus, ko parasti izmanto strupceļā nonākušas nācijas.

..pirms no tevis iznāk neparasti gudrs cilvēks, tev jābūt parastam cilvēkam, vai ne?

***

Spodrība esot rada Dievbijībai, un ir cilvēki, kuri prot padarīt nepievilcīgu arī savu ticību.

"Galvenais ir raudzīties, lai palagi vienmēr tīri. Aizgājusī nakts lai paliek pagātnei - katrs vakars jāsāk no jauna. Tāpēc es nomainu palagus pat tad, kad ļoti vēlos vēl pabaudīt vakardienas smaržas."

Ilgus gadus biju krogus kalpone Rīgā, pēc tam Rostokā, Vismārā, Leipcigā, Kaselē, Utrehtā, Leidenē, Hāgā, Roterdamā. Nabadzībā un apkaunojumos man pienāca vecums; tā kā man trūka puse ciskas un es allaž atcerējos, ka esmu taču pāvesta meita, daudzkārt esmu gribējusi darīt savai dzīvei galu, bet tomēr man arvien gribējies dzīvot. Šī smieklīgā vājība man šķiet pats ļaunākais no visiem mūsu trūkumiem: jo kas gan var būt vēl muļķīgāks kā vēlēšanās bez apstājas nest smagu nastu, no kuras allaž gribētos tikt vaļā, dzīvot šausmīgu dzīvi un tomēr turēties pie tās, glāstīt čūsku, kura mūs rij, līdz kamēr viņa būs sagrauzusi mūsu sirdi!

-Ja kādreiz jūties nomākta, paskaldi malku, -Raimo man teica. -Dzejoļu lasīšana arī ne vienmēr palīdz. Dzejoļus var lasīt tikai tad ,ja skumjas grib baudīt. Kad tās draud saplosīt Tevi gabalos un smadzenes tev ir gatavas sašķīst ,tad tev ir jāskalda malka. Jāskalda malka ,līdz ķermenis ir tā nodzīts, ka Tev liekas- tu varētu nokrist bez dzīvības. Tas palīdz. Velns parāvis@ Kaut jel būtu Dievs!
-Lai mums vairs nevajadzētu skaldīt malku? -es jautāju.
-Lai vismaz viens zinātu ,kādēļ mums jāskalda malka,- Raimo atbildēja.

*"Mirušais nedzird, kā zvani skan. Veltīgi simts priesteru viņu aizdzied, velti tam garā strīpā pa priekšu un nopakaļus nes lāpas, viņa dvēsele nestaigā ceremonijmeistaram līdzās. Sapūt zem marmora vai zem zemes tik un tā nozīmē sapūt."

*"Sev patīkamos melus mēs dzeram pilniem malkiem, bet rūgto patiesību pa pilieniem pilinām. Un mums piedevām tad ir tik dziļdomīgs un patiesīgs izskats."

*"Es justos pazemots, ja tiem, kas runā sliktu par tik daudziem izciliem un krietniem ļaudīm, iešautos prātā pateikt par mani kaut ko labu."

*"Uz vienu gadījumu, kad jāvairās kļūt smieklīgam, ir simts gadījumu, kad jācenšas tādam kļūt. Grozoties starp pasaules varenajiem, pati labākā ir āksta loma!Ilgi ir pastāvējis karaļa āksta tituls, bet nekad nav bijis titula karaļa gudrajam."

*"Ir tādas dienas, kad man vajag padomāt. Tā ir tāda slimība, kurai jāļauj iet savu gaitu."

"Happy Endings"

You'll have to face it, the endings are the same however you slice it. Don't be deluded by any other endings, they're all fake, either deliberately fake, with malicious intent to deceive, or just motivated by excessive optimism if not by downright sentimentality.
The only authentic ending is the one provided here:
John and Mary die. John and Mary die. John and Mary die.

*

So much for endings. Beginnings are always more fun. True connoisseurs, however, are known to favour the stretch in between, since it's the hardest to do anything with.
That's about all that can be said for plots, which anyway are just one thing after another, a what and a what and a what.
Not try How and Why.

***

"Women's Novels"

I no longer want to read about anything sad. Anything violent, anything disturbing, anything like that. No funerals at the end, though there can be some in the middle. If there must be deaths, let there be resurrections, or at least a Heaven so we know where we are. Depression and squalor are for those under twenty-five, they can take it, they even like it, they still have enough time left. But real life is bad for you, hold it in your hand long enough and you'll get pimples and become feebleminded. You'll go blind.

( Tulkojums. )

Tikai muļķiem, tā viņš sacīja, tīkot lielīties par to, cik daudz viņi varot izdzert.

***

Kāpēc gan skaistajiem šķiet, ka visi pārējie uz pasaules pastāv tikai tāpēc, lai sagādātu viņiem jautrību?

***

"Iekāre nemirst līdz ar ķermeni," Helena atbildēja. "Mirst tikai iespēja to apmierināt."

->"Vienmēr atrodas kādas ļaunas rokas, kas cenšas sapīt manas kājas(...)"
->"(...) Ja cilvēks grib vizināties ar laivu, tad viņam jāatrodas pie upes."
->"Pirmā nakts ir briesmīga. Vīrs pieprasa savas tiesības. Viņa jūtas kā dzīvnieks uz lopkautuves galda. Viņa sejas izteiksme viņai atgādina āzi pēc tam, kad tas sagremojis labi daudz zāles."
->"Fei kungs katru nakti ir uz manis, atārdot ikvienu mana brīnišķīgi izšūtā sapņa diedziņu."
->"Es vienmēr uzskatīju, ka viņa kaut ko ir izdarījusi nepareizi un sabojājusi savu dzīvi. Tagad saprotu, ka meitene visu var izdarīt pareizi, tomēr viņas dzīve tik un tā būs sabojāta."
->"Dažreiz cilvēkam jānonāk vistu kūtī, lai tiktu izmērīts, salīdzināts un novērtēts."
->"Kas var būt vienkāršāk kā kļūt par grāmatu tārpu? Tad jau grūtāk ir izmācīties par pavāru vai miesnieku. Grtāmatai nav kāju, cilvēks jebkurā brīdī var to atvērt un aizvērt. Cūkai ir kājas - tā var aizbēgt un cūkai ir balss saites - tā var kviekt. Miesniekam tā jānoķer un jānogalina. Pavāram smirdīgā gaļa jāpadara garšīga. Tās ir pateisās spējas."

- Minat krusteni? - žargona vārds ir patētisks intimitātes apliecinājums, kaitinošs mēģinājums uzstiept draudzību.

***

Man ne reizi nebija ienācis prātā, ka cilvēki ir labi vai ka cilvēki spēj mainīties, vai ka pasaule varētu kļūt labāka tāpēc, ka cilvēkam sagādā baudu kāda sajūta, skatiens vai žests, ar kuru otrs tam apliecina savu mīlestību vai labvēlību. [..] Sekss ir matemātika. Individualitāte vairs neskaitās. Ko nozīmē inteliģence? Definējiet, lūdzami, saprātu. Iekāre - bezjēdzīga. Intelekts nedziedē. Taisnība ir mirusi. Bailes, aizvainojums, nevainība, līdzcietība, vaina, zaudējums, neveiksme, bēdas - lietas, emocijas, ko neviens vairs neizjūt.

No Nokturamā mītošajiem dzīvniekiem man atmiņā ir palicis vienīgi tas, ka dažiem bija uzkrītoši lielas acis un tas nemainīgi pētošais skatiens, kāds raksturīgs palaikam gleznotājiem un filozofiem, kuri ar tīru uzskatu un tīras domāšanas palīdzību cenšas izlauzties no tumsas, kas apņēmusi mūs visus.

Kā viņam esot zināms no Alfonso, teica Austerlics, neesot ne mazākā iemesla apšaubīt pat vismazāko radību dvēseles dzīves esamību. Ne tikai mēs un ar savu dvēseles stāvokli saistītie suņi un citi mājdzīvnieki naktīs redzot sapņus, tos redzot arī mazākie zīdītājdzīvnieki, peles un kurmji, kā to varot noprast pēc to acu kustībām miegā, atrodoties tikai viņiem vien zināmā pasaulē, un, kas zina, teica Austerlics, varbūt sapņus redz arī kodes vai galviņsalāti dārzā, raugoties naktī uz mēnesi.

Laiks, Griničas obsevatorijā, teica Austerlics, no visiem mūsu izgudrojumiem esot vissamākslotākais, tas esot piesaistīts ap savu asi rotējošām planētām, laiks esot tikpat patvaļīgs pieņēmums kā kalkulācija, kas balstītos koku augšanas vai kaļķakmens sabrukšanas ilgumā, absolūti neņemot vērā to, ka saules diena, pēc kuras mēs vadāmies, nepavisam nav precīzais mērs, un tāpēc laika skaitīšanas nolūkos mums vajadzētu izdomāt kaut kādu imagināru sauli, kuras kustības ātrums nav variējams un kuras orbīta neatrodas slīpi pret ekvatoru. Ja Ņūtons, Austerlics teica, norādīdams pa logu uz dienas pēdējā atspulgā mirdzošo upes līkumu, kas apņēma tā saucamo Suņu salu, ja Ņūtons patiešām ir domājis, ka laiks ir kā Temzas straume, kur tas tādā gadījumā ir radies un kurā jūrā tas visbeidzot ietek?

Viņš bija arī pietiekami truls, lai iedomātos, ka Trauta grāmatas ir ļoti neķītras, ja jau tās pārdod par tik augstu cenu tik ērmotiem ļaudīm un vēl tādā vietā. Viņš nesaprata, ka Trautam ar pornogrāfiju kopīgs ir neviss sekss, bet fantāzijas par neiespējami viesmīlīgu vidi.

Rakstīts dienasgrāmatu nozīmē pasludināt, ka tava dzīve ir aizraujoša. Viss, kas ar mani notiek, interesē visu pasauli.

***

- Ja zini, kāpēc kādu mīli, tas nozīmē, ka tu viņu nemīli.

***

Mīlestība ir 90% ziņkārības un tikai 10% baiļu nomirt pamestam kā vecam mēslam.

( pārējie )

"Bottle"
Remember, you're not a lawyer: don't fuck the clients.

***

"Resources of The Ikarians"
(..) but a living impoverished poet is a drain on the economy, whereas a dead one has potential.

***

"Horatio's Version"
But statistics pall after a time. We're not programmed to register more than a hundred corpses. In heaps they simply become a landscape feature.

( Tulkojums )