Džeroms K. Džeroms "Dzīves romāns"
"Mēs sēžam pie saviem rakstāmgaldiem un prātojam, un prātojam, un rakstām, un rakstām; bet stāsts vienmēr ir viens un tas pats. Un cilvēks to ir izstāstījis un klausījies neskaitāmus gadus; mēs stāstam to tagad, šodien viens otram un stāstīsim to viens otram vēl pēc tūkstoš gadiem, un šis stāsts ir: reiz dzīvoja vīrietis un sieviete, kas viņu mīlēja. Nožēlojamā kritika vaimanā, ka tas nav nekas jauns, un prasa ko svaigāku, domādama (kā bērns), ka pasaulē vēl var notikt brīnumi."