- Un ko jūs domājat par rezonansi? Es esmu kādu laiku strādājis pie krāsotājiem. Kad tu ieej svešā, tukšā istabā, tad gribas tūliņ dzirdēt, kādu skaņu šī telpa atbalso. Katrai istabai ir savs tonis un tikai viens vienīgs. Tu vari kliegt, cik spēka, - uz citu skaņu tā neatsauksies kā tikai uz vienu. Es esmu kādreiz tā domājis, ka šāds istabas tonis pāriet varbūt uz cilvēkiem, kuri te ilgāk mīt, un atstāj iespaidu uz visu viņu dzīvi. Vai tas tā nevarētu būt?
Jānim liekas, ka pat mīlestība starp vīrieti un sievieti ir dibināta uz rezonanses likuma pamata. Tava sirds, piemēram, ir dzirdējusi kādu skaņu un uz to atsauksies. Tas nu ir tavas sirds tonis. Tad ir pagājuši vairāki gadi. Tu esi, liekas, pārvērties, jau vecs un neatsaucīgs kļuvis. Bet, klausies vien, - uzreiz tu dzirdi to pašu skaņu, ko priekš daudziem gadiem kādreiz dzirdēji, un tava sirds atsaucas gluži tikpat stipri kā toreiz. Tad tu redzi, ka šī skaņa ir priekš tevis vienīgā. Man pat šķiet, ka šāda atsaukšanās var notikt pēc gadu tūkstošiem...