AW:
Ei, Emmij, vai Jūs jau guļat?
Pēc 35 sekundēm
RE:
Leo, man gribas dzirdēt jūsu balsi.
Pēc 25 sekundēm
AW:
Kā, lūdzu?
Pēc 40 sekundēm
RE:
Man gribas dzirdēt Jūsu balsi!
Pēc trim minūtēm
AW:
Vai patiesi? Kā tad Jūs to iedomājaties? Vai man ierunāt demo ierakstu un nosūtīt to Jums? Ko Jūs gribat no manis dzirdēt? Vai pietiktu ar balss iemēģināšanu - "divdesmit viens, divdesmit divi, divdesmit trīs"? Varbūt man nodziedāt dziesmu? (Ja nejauši trāpu tonī, tas no manis vairs neaizmūk un viss nemaz neizklausās tik slikti.) Jūs varētu pavadīt mani uz klavierēm...
Pēc 55 sekundēm
RE:
Tūlīt! LEO, ES TŪLĪT GRIBU DZIRDĒT JŪSU BALSI. Lūdzu, izpildiet šo manu vēlēšanos. Piezvaniet man. 83 17 433. Ierunājiet kaut ko automātiskajā atbildētājā. Lūdzu, lūdzu, lūdzu! Tikai dažus vārdus.
Pēc minūtes
AW:
Un es labprāt gribētu dzirdēt, kā Jūs izrunājat tos teikumus, kurus vēstulēs rakstāt ar lielajiem burtiem. Vai Jūs tos izkliedzat? Spalgi? Spiedzīgi?
(......)
Temats: Ziemeļvējš
(...)
Es devos uz savu istabu, gribēju nosūtīt Tev e-pastu. Bet nespēju uzrakstīt neko. Tikai nožēlojamo teikumu: "Mans mīļais Leo, šodien nevaru aizbraukt pie Tevis, netieku galā ar dzīvi." Dažas minūtes blenzu uz to, tad izdzēsu. Nebiju spējīga Tev atteikt. Tas būtu atteikums sev pašai.
Leo, kaut kas ir noticis. Manas jūtas ir atstājušas ekrānu. Man liekas, es Tevi mīlu. Un Bernhards ir to sajutis. Man ir auksti. Pretim pūš ziemeļvējš.
Ko mēs tagad darīsim?