Kas nebija slikti Saurōna impērijas laikos, bija tas, ka valsts praktiski finansēja visus iespējamos hobijus, ar ko ļaudis aizrāvās no darba brīvajā laikā. Var jau būt, ka tā bija kavarna politika - lai tauta ņemtos ar visādām interesantām lietām, nevis lasītu Solžeņicinu, - taču par sliktu tas nenāca. Attiecīgi, katrs draugu pulciņš varēja relatīvi brīvi dabūt ekipējumu (gan palietotu - atceros, padsmitnieka gados, sagribējis ar pūsli braukt pa Gauju, aizgāju uz jauno tehniķu staciju un uzreiz dabūju laivu, taču cauru - nācās pašam lāpīt) un braukt pa upēm vai kāpt kādos kalnos kur grib (protams, šaipus Dzelzs priekškaram).
Mūsdienās no šīs masu hobijbūšanas vēl palikusi aizraušanās ar ūdenstūrismu, jo tālāka braukāšana tomēr ir nu jau par daudz naudietilpīga.

( kalnos )