uzrūgušais materiāls pirms destilācijas nav saucams par brandavīnu (tuk-tuk)
iespējams, ka tāpēc, ka
Senos laikos hidrometri nebija īpaši izplatīti, tāpēc destilācijas galaproduktam, lai noteiktu alkohola daudzumu, lietoja tā saucamo "sakratīšanas" metodi, kas, lai arī precizi to neuzrāda, tomēr uzkrājoties pieredzei ar to ir iespējams salīdzināt vairāku izgatavošanas ciklu rezultātus. Brandavīna aka kandžas (īpaši pašdarinātās vai primitīvos apstākļos izgatavotās) viskozitāte ir tieši saistīta ar alkohola saturu produktā + alkoholam ir mazāks blīvums, nekā, teiksim, ūdenim vai sulai. Ielejam brandavīnu stikla traukā un spēcīgi sakratām. Ja burbuļi putās pazūd ātri, alkohola saturs ir augsts. Ja burbuļi ilgstoši nepazūd, alkohola saturs ir zems, jo blīvums un viskoziāte ir augstāki un burbuļiem grūtāk ir "izmukt" no brandavīna.
var, protams, arī jautāt kāpēc tautasdziesmās brandavīns ir salds un kāpēc auzas glauda kumeliņu un kāpēc vīra mātei novēl peļu pežu kažociņu ...
Branntwein: Brannt = no "brennen" = degt (attiecība uz brandvīnu - domāta destilēšana) Wein = vīns (tas tā - iz vācvalodas (nezinu vai izcelsme tāda) tā tiekot dēvēti alkoholi, kam stiprums virs 15% piem. Weinbrand ir Brendijs
bet ja patulko uz LV, tad sanāk: Branntwein = Brandvīns = Degvīns = Šņabis :) - (katrā ziņā ar alu tam noteikti nav naekāda sakara)
from:
gulafija
date: Apr. 23., 2013 - 06:54 pm
#
Atbildēt
from:
sirdna
date: Apr. 23., 2013 - 07:00 pm
#
Atbildēt | Diskusija
from:
dejavu
date: Apr. 23., 2013 - 07:14 pm
#
Atbildēt | Iepriekšējais
from:
zimbabve
date: Apr. 23., 2013 - 07:00 pm
#
brandvīns -a, v.; novec.
1. Degvīns.
Brandvīna brūzis — spirta dedzinātav.
Brandvīna dedzinātava — spirta dedzinātavs.
Brandvīna puķe — asinszāle.
Atbildēt
from:
neetiski
date: Apr. 23., 2013 - 07:07 pm
#
Atbildēt | Diskusija
from:
krii
date: Apr. 23., 2013 - 07:31 pm
#
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from:
neetiski
date: Apr. 23., 2013 - 09:05 pm
#
daudz burbulīšu virsū, tad dzērā-
jam būs daudz laimes.
/A. Aizils, Lubāna./
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from:
dienasgramata
date: Apr. 23., 2013 - 09:31 pm
#
Atbildēt | Iepriekšējais
from:
kemune
date: Apr. 24., 2013 - 10:53 am
#
Atbildēt | Iepriekšējais
from:
porkus
date: Apr. 23., 2013 - 10:49 pm
#
iespējams, ka tāpēc, ka
Senos laikos hidrometri nebija īpaši izplatīti, tāpēc destilācijas galaproduktam, lai noteiktu alkohola daudzumu, lietoja tā saucamo "sakratīšanas" metodi, kas, lai arī precizi to neuzrāda, tomēr uzkrājoties pieredzei ar to ir iespējams salīdzināt vairāku izgatavošanas ciklu rezultātus.
Brandavīna aka kandžas (īpaši pašdarinātās vai primitīvos apstākļos izgatavotās) viskozitāte ir tieši saistīta ar alkohola saturu produktā + alkoholam ir mazāks blīvums, nekā, teiksim, ūdenim vai sulai.
Ielejam brandavīnu stikla traukā un spēcīgi sakratām. Ja burbuļi putās pazūd ātri, alkohola saturs ir augsts. Ja burbuļi ilgstoši nepazūd, alkohola saturs ir zems, jo blīvums un viskoziāte ir augstāki un burbuļiem grūtāk ir "izmukt" no brandavīna.
var, protams, arī jautāt kāpēc tautasdziesmās brandavīns ir salds un kāpēc auzas glauda kumeliņu un kāpēc vīra mātei novēl peļu pežu kažociņu ...
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from:
porkus
date: Apr. 23., 2013 - 10:51 pm
#
Atbildēt | Iepriekšējais
from:
neetiski
date: Apr. 24., 2013 - 12:50 am
#
Atbildēt | Iepriekšējais
from:
le_minga
date: Apr. 23., 2013 - 08:13 pm
#
Brannt = no "brennen" = degt (attiecība uz brandvīnu - domāta destilēšana)
Wein = vīns
(tas tā - iz vācvalodas (nezinu vai izcelsme tāda)
tā tiekot dēvēti alkoholi, kam stiprums virs 15%
piem. Weinbrand ir Brendijs
bet ja patulko uz LV, tad sanāk:
Branntwein = Brandvīns = Degvīns = Šņabis :)
-
(katrā ziņā ar alu tam noteikti nav naekāda sakara)
Atbildēt