pajautaa

Brandavīns

« previous entry | next entry »
Apr. 23., 2013 | 06:49 pm
posted by: neetiski in pajautaa

Vai brandavīns ir alus? Kāda ir šī vārda izcelsme?

# | jā, ir doma! | Add to Memories

Comments {13}

gulafija

from: [info]gulafija
date: Apr. 23., 2013 - 06:54 pm
#

es domāt, ka tas drīzāk ir kaukas šņabveidīgs..

Atbildēt

sirdnA

from: [info]sirdna
date: Apr. 23., 2013 - 07:00 pm
#

Brandavīns ir šņabis jeb degvīns. Brand - fikviņzin, kā tulkot, bet saistīts ar uguni (brandmūris mājām, piemēram)

Atbildēt | Diskusija

déjà vecu

from: [info]dejavu
date: Apr. 23., 2013 - 07:14 pm
#

No vācu Brand - "degšana", "dedzināšana"

Atbildēt | Iepriekšējais

zimbabve

from: [info]zimbabve
date: Apr. 23., 2013 - 07:00 pm
#


brandvīns -a, v.; novec.
1. Degvīns.
Brandvīna brūzis — spirta dedzinātav.
Brandvīna dedzinātava — spirta dedzinātavs.
Brandvīna puķe — asinszāle.

Atbildēt

puscilvēks pusnecilvēks

from: [info]neetiski
date: Apr. 23., 2013 - 07:07 pm
#

O, paldies! Tad kādēļ tautasdziesmās bieži blakus brandavīman raksta burbuļains? Domāts tikko uzrūdzis?

Atbildēt | Diskusija

Krāšņais Kurvjziedis

from: [info]krii
date: Apr. 23., 2013 - 07:31 pm
#

Nocitē lūdzu tautasdziesmu, kurā minēts vārds "burbuļains". Vienalga, kādā kontekstā, bet, ja vari - arī blakus vārdam "brand(a)vīns".

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

puscilvēks pusnecilvēks

from: [info]neetiski
date: Apr. 23., 2013 - 09:05 pm
#

Ja brandavīna glāzītē
daudz burbulīšu virsū, tad dzērā-
jam būs daudz laimes.
/A. Aizils, Lubāna./

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Nepabeigtā dienasgrāmata

from: [info]dienasgramata
date: Apr. 23., 2013 - 09:31 pm
#

dzērājam nekad nebūs laimes, jo šņabim nav burbulīšu

Atbildēt | Iepriekšējais

Kemune

from: [info]kemune
date: Apr. 24., 2013 - 10:53 am
#

Un šitā ir tautasdziesma?

Atbildēt | Iepriekšējais

porkus

from: [info]porkus
date: Apr. 23., 2013 - 10:49 pm
#

uzrūgušais materiāls pirms destilācijas nav saucams par brandavīnu (tuk-tuk)

iespējams, ka tāpēc, ka

Senos laikos hidrometri nebija īpaši izplatīti, tāpēc destilācijas galaproduktam, lai noteiktu alkohola daudzumu, lietoja tā saucamo "sakratīšanas" metodi, kas, lai arī precizi to neuzrāda, tomēr uzkrājoties pieredzei ar to ir iespējams salīdzināt vairāku izgatavošanas ciklu rezultātus.
Brandavīna aka kandžas (īpaši pašdarinātās vai primitīvos apstākļos izgatavotās) viskozitāte ir tieši saistīta ar alkohola saturu produktā + alkoholam ir mazāks blīvums, nekā, teiksim, ūdenim vai sulai.
Ielejam brandavīnu stikla traukā un spēcīgi sakratām. Ja burbuļi putās pazūd ātri, alkohola saturs ir augsts. Ja burbuļi ilgstoši nepazūd, alkohola saturs ir zems, jo blīvums un viskoziāte ir augstāki un burbuļiem grūtāk ir "izmukt" no brandavīna.

var, protams, arī jautāt kāpēc tautasdziesmās brandavīns ir salds un kāpēc auzas glauda kumeliņu un kāpēc vīra mātei novēl peļu pežu kažociņu ...

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

porkus

from: [info]porkus
date: Apr. 23., 2013 - 10:51 pm
#

sooore par pieturzīmēm - stres-ātrumā pirksti "aizbrauca"

Atbildēt | Iepriekšējais

puscilvēks pusnecilvēks

from: [info]neetiski
date: Apr. 24., 2013 - 12:50 am
#

Baigi labi.

Atbildēt | Iepriekšējais

:: le Minga :: alias :: Leo... ::

from: [info]le_minga
date: Apr. 23., 2013 - 08:13 pm
#

Branntwein:
Brannt = no "brennen" = degt (attiecība uz brandvīnu - domāta destilēšana)
Wein = vīns
(tas tā - iz vācvalodas (nezinu vai izcelsme tāda)
tā tiekot dēvēti alkoholi, kam stiprums virs 15%
piem. Weinbrand ir Brendijs

bet ja patulko uz LV, tad sanāk:
Branntwein = Brandvīns = Degvīns = Šņabis :)
-
(katrā ziņā ar alu tam noteikti nav naekāda sakara)

Atbildēt