pajautaa

Silva rerum

« previous entry | next entry »
Mar. 13., 2012 | 11:48 am
posted by: pikaczu in pajautaa

Vai Sabaļauskaites "Silva rerum" tiešām ir tik labs, kā par to stāsta un raksta? Kas ir pats lasījis? Varbūt kāds lasījis lietuviski? Sarežģīta valoda, jeb patīkami lasās?

# | jā, ir doma! | Add to Memories

Comments {6}

Scorpse

from: [info]scorpse
date: Mar. 13., 2012 - 01:03 pm
#

Esmu lasījusi latviski. Labs gabals, tāds krietns lietuviešu dižromāns.

Atbildēt

from: [info]dzeina
date: Mar. 13., 2012 - 01:06 pm
#

Personīgais viedoklis - man nepatika. Pārspīlēti savērpta valoda, lai arī autore prezentē sevi kā mākslas vēsturnieci, tieši vēsturiskie elementi pieklibo visvairāk. Epiteti un metaforas tiek izmantoti nevis, lai radītu ainu, bet gan tikai tāpēc, lai būtu. Cauri vijas sievišķīga histērija. Otro daļu pat negrasos lasīt. Un štukoju, kam lai iesmērē pirmo (grāmatplauktā vairs vietas nav :D)

Bet ar šādu viedokli, visticamāk, būšu mazākumā. Zinu, ka ir cilvēki, kam patika.

Atbildēt | Diskusija

pikaczu

from: [info]pikaczu
date: Mar. 13., 2012 - 01:10 pm
#

tad jau man laikam ar savu B1 līmeni nav, ko meklēt. Man te bija ienākusi prātā doma, ka varbūt, ja tas romāns ir tāds, ko vienā elpas vilcienā lasīt un nav pārmudrīta valoda varētu nedaudz pavingrināt savu lietuviešu valodas muskuli un gūt labu izklaidi vienlaicīgi

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Antuanete

from: [info]antuanete
date: Mar. 13., 2012 - 01:18 pm
#

Valoda noteikti IR drusku samudrīta, bet man grāmata patika. Šis ir tas gadījums, kad vai nu ļoti patīk vai ļoti nepatīk :)

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

zvaigžņu sega

from: [info]cetrasbumbas
date: Mar. 13., 2012 - 09:15 pm
#

Manuprāt, valodas iesācējam bez vārdnīcas neiztikt, ja lasa lietuviski. Lai arī tulkojums ir lielisks, novēlu lasīt oriģinālā.

Atbildēt | Iepriekšējais

putnu novērotājs

from: [info]_re_
date: Mar. 13., 2012 - 11:58 pm
#

piekrītu par histēriskumu. lai arī grāmatā netrūkst aprakstītu 17.gs. kara šausmu, tā tomēr šķiet tāda pārāk eksaltēti liriska, uz beigām viņa runā it kā bez elpas, bez gaisa ievilkšanas, tik bliež uz finālu, uz kulmināciju.
savukārt otrā grāmata tādā ziņā ir daudz stingrāka, nosvērtāka, lai arī tajā netrūkst ne mēra šausmu, ne mīlestības attainojumu, ne arī garumgarie teikumi ar nemitīgiem un.

Atbildēt