Mar. 13., 2012 | 11:58 pm
No:: _re_
piekrītu par histēriskumu. lai arī grāmatā netrūkst aprakstītu 17.gs. kara šausmu, tā tomēr šķiet tāda pārāk eksaltēti liriska, uz beigām viņa runā it kā bez elpas, bez gaisa ievilkšanas, tik bliež uz finālu, uz kulmināciju.
savukārt otrā grāmata tādā ziņā ir daudz stingrāka, nosvērtāka, lai arī tajā netrūkst ne mēra šausmu, ne mīlestības attainojumu, ne arī garumgarie teikumi ar nemitīgiem un.
savukārt otrā grāmata tādā ziņā ir daudz stingrāka, nosvērtāka, lai arī tajā netrūkst ne mēra šausmu, ne mīlestības attainojumu, ne arī garumgarie teikumi ar nemitīgiem un.