pajautā! - BIOĶĪMIJA

Do your own homework.

Ja es prastu 'pati vai zinātu kādu, kurš prot, tad oalīdzētu, vai arī padalītos ar kontaktu.

ieej draudziņos domubiedru grupās.
Nez... vai nu LU ķīmiķos vai drīzāk RSU. Tur lielākā daļa tāpat medīķi, kas bioķīmiju labi saprot. Un par pieticīgām naudiņām gan jau kāds palīdzēs, tikai rēķinies ka savu daļu žults arī saņemsi

Lūdzu nevajag bārstīt kārtējos komentārus par to, ko man vajag vai nevajag darīt, es lieliski to pati zinu - tas tiem, kas kārtējo reizi pamācoši iepukst - dari visu pati.
Manā gadījumā ir bioķīmijas pasniedzējs, kura uzdevumus nesaprot pat ķīmiķi ( ir sūtīts vairākiem vecāko kurstu studentiem), un mediķi arī, tāpēc meklēkju palīdzību no kāda, kam ir tiešām lielas zināšanas, jo uzdevumus pašu spēkiem nav iespējams izpildīt tiem, kas nav hausi bioķīmijas nozarē.

Lūdzu konstruktīvas atbildes, nevis dienas negāciju atraugas. Paldies.

bah, ķīmiķi. ķīmiķiem ir tāda lieta kā specializācija, un zinu pat krutus ķīmijas bakalaurus, kas no bioķīmijas diez ko daudz nejēdz, jo tas vienkārši nav viņu lauciņš. un arī mediķiem tas tik smalki NAV jāzina, jo ne jau katrs mediķis taisa jaunas zāles or whatever.

es neesmu specs, bet varu paskatīties (haha, kā anekdotē par ginekologu). komeeta.naak at gmail punkts com. galīgi neko nesolu, a ja nu tomēr...

pilnīgs pipec, gāziet tak to pasniedzēju no troņa!

http://content21-foto.inbox.lv/albums147421241/magnoliija/bildes/bk1.jpg

Te piemērs, ja nu kādam ir interese.

Kur mācies?
īstenībā pat es,kurai vel bioķimija ir priekšā, aptuveni saprotu to fišku,bet tas 4. uzdevums ir pagrūts. Būtu ko tadu lasijusi,butu elementari. Es iesaku tev meklēt kādu farmaceitu,jo mums bioķimija ir IV semestrī. Meklē kādu V VI semestra studentu, kaut vai LU vai RSU domubiedros. atsaucībai vajadzētu būt.
Veiksmi

ja nu visi Tevi uzmet un neatliek nekas cits kā pašai mācīties - šeit ir kaudzēm materiālu: http://priede.bf.lu.lv/grozs/MolekularasBiologijas/Biokimija/BKI%201011/

Nu nav tur pizdec,pizdec :) 3. jautājums pavisam īzī
pirmais, ko piedāvā google par proteīnu translāciju, ja papildus ieraksta 5' 3'
1. Initiation
•The small subunit of the ribosome binds to a site "upstream" (on the 5' side) of the start of the message.
•It proceeds downstream (5' -> 3') until it encounters the start codon AUG. (The region between the cap and the AUG is known as the 5'-untranslated region [5'-UTR].) bla bla bla

Kas nozīmē, ka nolasīšana sākas no 5' gala un jo tuvāk 3'galam, jo ķēde garāka. Attiecīgi apgalvojums ir nepareizs

Es varētu pabakstīties, bet ne ātrāk kā brīvdienās. Tāpat es tev neuzrakstīšu atbildes, bet gan varu sakopēt tekstus no kā tu pate varēsi uzkonstruēt atbildi.

Nav man nekāda prieka kādam pelnīt atzīmi. man prieks būs, ja tu sapatīsi un iemācīsies

Tā kā es ir sadzērusies kafiju, pabakstīju wiki un googli arī par 4. jautājumu.
Značit.
Pamatā ir divi pēctranskripcjas, jeb mRNS apstrādes mehānismi - intronu (to vietiņu, kas ir gēnos un nekodēs tālāko proteīnu sekvenci) izgriešana un eksonu salipināšana un mRNS galu apstrāde. Saites - http://www.execulink.com/~ekimmel/mrna_flash.htm un http://www.web-books.com/MoBio/Free/Ch5A4.htm (2. bildīte)

Ja bildītes un anmācija tev nepalīdz pie 4. jautājuma, tad lasi tālāk

Lai būtu skaidrs, kas tie par tādiem mazburtu savienojumiem, ko es te plaši lietoju, ir runa, es tev arī uzrakstīšu atkārtoti tā saucamo centrālo molekulārās bioloģijas dogmu.

To, ka kodola galvenā funkcija ir glabāt ģenētisko materiālu, tu gan jau ka zini. Un to, ka ģenētiskā info stāv ierakstīta DNS, gan jau ka arī briesmīgais bioķīmijas pasniedzējs jums ir apstāstījis. Pati DNS kā molekula ir diezgan inerta (tā ir dubultspirāle un viņai pašai ar sevi ir interesanti un nevienu citu viņai nevajag), tāpēc mēs nevaram sagaidīt, ka viņa veiks kādus ļoti aktīvus procesus mūsu šūnās. Savukārt, ja šūnas ir dzīvas un darbīgas, tad viņas visu laiku grib kaut ko darīt ar tām molekulām jeb vieliņām, kas viņā ienāk iekšā un DNS tur ir mazpielietojams. Šo problēmu šūna atrisina ar vairākpakāpju informācijas pārnesi un aktīvu molekuli izveidi beigās.

Ja mēs attēlotu ar bultiņām kā notiek šī info pārnese, tad mums sanāktu šāda ķēdīte DNS->RNS->Proteīni. Proteīni jeb olbaltumvielas, tad lielākoties arī ir tie darbarūķi, kas veic visu darbu šūnā - pārvērš glikozi enerģijā, CO2 un H2O vai alkoholu tajā pašā CO2, H2O un pohās.

Sākumā mums ir DNS, tad atnāk RNS polimerāze un nolasa to informāciju, ko satur DNS (jeb vienkāršāk runājot, pārkopē burtiņu secību no DNS) uz RNS molekulu. Šo procesu sauc par transkripciju, jeb pārrakstīšanu, jo būtībā no 4u dažādu nukleotīdu secības mēs iegūstam to pašu nukleotīdu secību tikai vienpavediena molekulas veidā.

Vienpavediena molekula jau ir daudz reaģēt spējīgāka un viņa piesaista ribosomu, kas spēj iztulkot atgctagcca proteīnu valodā. Cilvēkam olbaltumvielas sastāv no 20 aminoskābēm. Ir skaidrs, ka 20 lietas nevar nosaukt katrai piešķirot vienu nukleotīdu, jo tad burtiņu pietiek tikai 4ām aminoskābēm. Arī ar burtu pārīšiem nepietiek, jo tad var izveidoties 4x4=16 kombinācijas, kas arī ir par maz. Tādēļ vienu aminoskābi kodē 3 nukleotīdi (4x4x4=64). Ribosoma uzsēžas uz RNS 5'gala un šļūc uz priekšu. Kad viņa savā ceļā sastop AUG, tad viņa sāk proteīnu sintēzi lasot katru trijnieku un piemeklējot atbilstošo aminoskābi. Tā kā nukleotīdi tiek pārtulkoti par aminoskābēm (viena ķīmisko savienojumu grupa par otru) šo procesu sauc par translāciju.

par 5'un 3'galiem - tie ir zinātnieku ieviesti apzīmējumi, lai spētu atšķirt vienu galu no otra. ja skatās uz DNS molekulu

tad var ievērot, ka nukleotīdi savā starpā ir savieni ar fosfātu saitēm (sarkanie rimbu;li ar P). Katram fosfātam viena saite saistās pie nukleotīda cukura (bildē zilais piecstūris) 3. un vien pie 5. oglekļa atoma. Bet galos ir brīva piesaistes vieta pie 3. vai 5. atoma. Pēc tā arī atšķir 3' un 5' galus DNS un RNS molekulām - pēc tā pie kura cukura ir "brīvs". Pēc līdzīga pricipa- galā palikušajām brīvajām grupām arī atšķir proteīnus, tikai tur ir peptīdu saite un C un N gali.

Prokariotiem (šūnām bez kodola) šī gari aprakstītā informācijas pārraide notiek samērā vienkārši, bet eikariotiem vajag vipedrivatsa, tādēļ viņiem ir vairāki papildus mehānismi.

Pirmais no tiem - gēni ir daudz garāki un tajos atrodas nekodējoši fragmenti, jeb introni. Tā kā no viņiem nav nekādas jēgas proteīnu taisīšanā, tos pirms translācijas izgriež ar tā saucamo splaisinga mehānismu. Ir samērā komplicēts enzīms, jeb splaisosoma, kas sastāv no vairākām olbaltumvielām, kuras galvenais uzdevums ir atrast intronus, izgriezt tos no proteīnus kodējošās mRNS un salipināt mRNS atpakaļ, lai ribosoma vēlāk varētu netraucēti šļūkt pa RNS un ķibināt kopā proteīnu.

Tāpat eikariotu šūna ir daudz aizdomīgāka un kuru katru RNS netulkos par proteīnu, kas zin', iespējams, ka beigās sanāks vīruss. Tādēļ šūna iezīmē savējos mRNS piekabinot tiem 5'galā G un 3' galā poliA, jeb vairākus AAAA. Šī sekvence tad palīdz šūnām atpazīt, ka šis mRNS nav jāiznīcina un arī palīdz piesaistīt tālākos translācijai nepieciešamos enzīmus.

Lai savienotu divas DNS molekulas, ja abām galā ir fosfāti, vienai no viņām ir nepieciešams nogriezt galā esošo fosfātgrupu, lai no 2 molekulām, kas beidzas ar cukurs-fosfāts, varētu veidot savienojumu cukurs-fosfāts-cukurs. To dara enzīmi, ko sauc par sārmainajām fosfotāzēm.

Tavā uzdevumā ir minēti savienojumi pGUUCp un ACCG, šajā gadījumā p apzīmē fosforgrupu galā un no tā tev vajag izveidot ACCGGUUCAAAA. Pēdējais, ko teikšu priekšā, ka šo procesu var aprakstīt kā ACCG+(pGUUCp - p)+AAAA Tā kā es nezinu īsti, ko jūsu pasniedzējs ir domājis ar pGUUCp (t.b. cik tur to fosfātu ir - viens vai arī viens papildus esošajam), bet to viņš noteikti būs minējis lekcijās. Paskaties pieraktos, rūpīgi izlasi augšējo palagu un es ticu, ka tu varēsi izpildīt 4. uzdevumu un iespējams arī pārējos, jo es te sarakstīju vēl čupu visādas standarta bioķīmijas info. :)

Lai veicas! (tagad pretendēju uz kartupeļa medaļu par garāko komentāru pajautā komūnā šomēnes, līdz šim nebiju saskārusies ar to 4000 zimbolu ierobežojumu :) )

Vai tad ar Ģimu nepietiek?
;)
he- he...