pēc transkripcijas modifikācija un mol bio in nutshell 2
Dec. 2., 2010 | 05:48 am
No:: ezss
Prokariotiem (šūnām bez kodola) šī gari aprakstītā informācijas pārraide notiek samērā vienkārši, bet eikariotiem vajag vipedrivatsa, tādēļ viņiem ir vairāki papildus mehānismi.
Pirmais no tiem - gēni ir daudz garāki un tajos atrodas nekodējoši fragmenti, jeb introni. Tā kā no viņiem nav nekādas jēgas proteīnu taisīšanā, tos pirms translācijas izgriež ar tā saucamo splaisinga mehānismu. Ir samērā komplicēts enzīms, jeb splaisosoma, kas sastāv no vairākām olbaltumvielām, kuras galvenais uzdevums ir atrast intronus, izgriezt tos no proteīnus kodējošās mRNS un salipināt mRNS atpakaļ, lai ribosoma vēlāk varētu netraucēti šļūkt pa RNS un ķibināt kopā proteīnu.
Tāpat eikariotu šūna ir daudz aizdomīgāka un kuru katru RNS netulkos par proteīnu, kas zin', iespējams, ka beigās sanāks vīruss. Tādēļ šūna iezīmē savējos mRNS piekabinot tiem 5'galā G un 3' galā poliA, jeb vairākus AAAA. Šī sekvence tad palīdz šūnām atpazīt, ka šis mRNS nav jāiznīcina un arī palīdz piesaistīt tālākos translācijai nepieciešamos enzīmus.
Lai savienotu divas DNS molekulas, ja abām galā ir fosfāti, vienai no viņām ir nepieciešams nogriezt galā esošo fosfātgrupu, lai no 2 molekulām, kas beidzas ar cukurs-fosfāts, varētu veidot savienojumu cukurs-fosfāts-cukurs. To dara enzīmi, ko sauc par sārmainajām fosfotāzēm.
Tavā uzdevumā ir minēti savienojumi pGUUCp un ACCG, šajā gadījumā p apzīmē fosforgrupu galā un no tā tev vajag izveidot ACCGGUUCAAAA. Pēdējais, ko teikšu priekšā, ka šo procesu var aprakstīt kā ACCG+(pGUUCp - p)+AAAA Tā kā es nezinu īsti, ko jūsu pasniedzējs ir domājis ar pGUUCp (t.b. cik tur to fosfātu ir - viens vai arī viens papildus esošajam), bet to viņš noteikti būs minējis lekcijās. Paskaties pieraktos, rūpīgi izlasi augšējo palagu un es ticu, ka tu varēsi izpildīt 4. uzdevumu un iespējams arī pārējos, jo es te sarakstīju vēl čupu visādas standarta bioķīmijas info. :)
Lai veicas! (tagad pretendēju uz kartupeļa medaļu par garāko komentāru pajautā komūnā šomēnes, līdz šim nebiju saskārusies ar to 4000 zimbolu ierobežojumu :) )
Pirmais no tiem - gēni ir daudz garāki un tajos atrodas nekodējoši fragmenti, jeb introni. Tā kā no viņiem nav nekādas jēgas proteīnu taisīšanā, tos pirms translācijas izgriež ar tā saucamo splaisinga mehānismu. Ir samērā komplicēts enzīms, jeb splaisosoma, kas sastāv no vairākām olbaltumvielām, kuras galvenais uzdevums ir atrast intronus, izgriezt tos no proteīnus kodējošās mRNS un salipināt mRNS atpakaļ, lai ribosoma vēlāk varētu netraucēti šļūkt pa RNS un ķibināt kopā proteīnu.
Tāpat eikariotu šūna ir daudz aizdomīgāka un kuru katru RNS netulkos par proteīnu, kas zin', iespējams, ka beigās sanāks vīruss. Tādēļ šūna iezīmē savējos mRNS piekabinot tiem 5'galā G un 3' galā poliA, jeb vairākus AAAA. Šī sekvence tad palīdz šūnām atpazīt, ka šis mRNS nav jāiznīcina un arī palīdz piesaistīt tālākos translācijai nepieciešamos enzīmus.
Lai savienotu divas DNS molekulas, ja abām galā ir fosfāti, vienai no viņām ir nepieciešams nogriezt galā esošo fosfātgrupu, lai no 2 molekulām, kas beidzas ar cukurs-fosfāts, varētu veidot savienojumu cukurs-fosfāts-cukurs. To dara enzīmi, ko sauc par sārmainajām fosfotāzēm.
Tavā uzdevumā ir minēti savienojumi pGUUCp un ACCG, šajā gadījumā p apzīmē fosforgrupu galā un no tā tev vajag izveidot ACCGGUUCAAAA. Pēdējais, ko teikšu priekšā, ka šo procesu var aprakstīt kā ACCG+(pGUUCp - p)+AAAA Tā kā es nezinu īsti, ko jūsu pasniedzējs ir domājis ar pGUUCp (t.b. cik tur to fosfātu ir - viens vai arī viens papildus esošajam), bet to viņš noteikti būs minējis lekcijās. Paskaties pieraktos, rūpīgi izlasi augšējo palagu un es ticu, ka tu varēsi izpildīt 4. uzdevumu un iespējams arī pārējos, jo es te sarakstīju vēl čupu visādas standarta bioķīmijas info. :)
Lai veicas! (tagad pretendēju uz kartupeļa medaļu par garāko komentāru pajautā komūnā šomēnes, līdz šim nebiju saskārusies ar to 4000 zimbolu ierobežojumu :) )