pajautā! -

Pārvar dzīves laikā iegūtu homoseksualitāti- apkārtējās vides ietekmē, ar varu piespiesti un pieraduši pie tā, u.tml.

Bet ir puikiņi, kuri tādi mīksti ir jau no bērnudārza laikiem un viņiem nekad nav interesējušas sievietes kā mīlas/ iekāres objekts. Un tādiem kaut ko pārvarēt ir nereāli- tā ir viņu identitāte. To laužot vienīgais, ko var panākt- dabūt labi daudz psiholoģisku problēmu.

Pašsuģestija dara brīnumus... uz kādu laiku ;-)

Tad jau tā nav nekāda pārvarēšana, bet patiesās identitātes ilgstoša nomākšana. Sanāk kā ar tādu diabētiķi- visu mūžu sevi kontrolē un atturi no cukuriem un kamēr izdodas sevi kontrolēt- jūtas laimīgs.

No offence- vienkārši neticu, ka tas ir patiesi, veselīgi (psihiloģiski) un neatgriezeniski. Un vai galu galā tas cilvēks vienkārši nemāna sevi un apkārtējos.

Bet tur jau tā visas sarunas jēga, ka nav pierādīts, ka tā ir psiholoģiska trauma!

To pašu saka arī sadistiski slepkavas, bet viņi nezkāpēc visi nav geji...

Argumenta būtība ir tāda, ka tēva mīlestības trūkums vēl nenozīmē, ka dēls kļūs par geju. Tikpat labi viņš var kļūt par sadistisku slepklavu. Bet tikpat labi par normālu, ikdienišķu heteroseksuāli.

Tas, ko homīši lieto kā argumentus savai īpatnajai seksualitātei, vēl nenozīmē, ka tie ir patiesie iemesli.

Hipotēžu izteikšana un minējumi nav melošana.

pie zālēm pierod, so vai nu jāpalielina devas, vai arī jādara kaut kas cits

pie zālēm pierod! bet arī pie izvirtībām pierod. tu sāc ar seksu gultā, tad uz veļasmašīnas, tad u palodzes, lai kamiņi, it kā nevilšus redz, tad čurāšana uz vāveres un tā tālāk. bet nevienā mirklī nav tā, ka man ir jāiestājās "par seksu uz veļasmašīnas" organizācijā un jāiet visiem stāstīt. nepievērstu homoseksuāliem uzmanību, viss tā arī beigtos purvā vai xxl ar kārtējā shemale komkursu. IMHO!

Bez tam- Tevis izvēlētais informācijas avots ir neobjektīvs un tendenciozs. Ar tādām pašām sekmēm es varētu kādā neonacistu lapā atrast rakstiņu par to, ka ārieši tiešām ir daudz kūlāki par žīdiem.

Kāds tam visam sakars ar Eiropas Savienību?!

Jebkura fobija ir neobjektīva, neba velti ar fobijām nodarbojas psihoterapeiti (psihologi?)- tā ir psihiska kaite. Saka jau gan, ka tikai muļķis ne no kā nebaidās, bet anyway- vai nav tā kā bišķi par daudz baidīties no 5- 7% sabiedrības locekļu? Tad jau nemaz nevar iet ārā uz ielas ;-)

Negatīva parādība ir dajebkāda ierobežošana. Rietumu dzīvesveids jau sen sevi ir pierādījis kā nepedagoģisku (kaut vai kristiešu "Tev nebūs"- cilvēkam ir jāsaka, ko vajag darīt, kas ir labi, nevis norādīt uz slikto, citādi dažs pat līdz kam tādam nemaz nebūtu aizdomājies, bet ja saka, ka nedrīkst, tad jāpamēģina kas tas ir). Tieši tas pats attiecas un homoseksualitātes analizēšanu. Atsauca atmiņā labu rakstu par to, kā viens sievišķis savu vīru dresēja pēc delfīnu trenēšanas metodes- ja lbu uzvedas, tad apbalvo, ja slikti uzvedas, tad ignorē. Lūk tā ir pareizā metode, kas attiecas arī uz homoproblēmu.

Problēma ir mūsu provinciālismā... Pilnas ielas nozīmē 100 000- 1 000 000 cilvēkus. Lielbritānijā tas būtu 0,2- 1% iedzīvotāju, Vācijā tas būtu 0,13- 0,8% iedzīvotāju, ASV tas vispār tāds nieks vien sanāk. Tu domā, ka sabiedrība kopumā pamana šādus nelielus, klusus un miermīlīgus pasākumus? Tas, ka mūsu geji pilnu krūti aurē, ka tur ir baigi kruta, vēl nenozīmē, ka rietumu sabiedrība kopumā šos praidus vispār pamana.

Savukārt mēs... saceļam brēku tādejādi paši reklamēdami šos pasākumus. Tak nospļauties uz viņiem- lai pastaigājas krāniņus vicinādami. Es arī savu varu pār balkona malu pavicināt, bet vai tāpēc tagad visa Latvijas sabiedrība būs šokā un taurēs, ka kangaroo aicina sabiedrību krāniņus pār balkona malu trīsreiz dienā vicināt?