pajautā! - Lidosta

jā, jā, jā, jā, jā.

Airbaltics manā praksē nav svēris neko. Ir atļaujama lielā rokas bagāža un tā saucamais "personal item", kas būtu tā mazā somiņa.
Ar stundu nebūs gana, jo - it īpaši Ziemassvētku laikā. Var gadīties, ka pārbauda covid dokumentus, var gadīties, ka nē. Jebkurā gadījumā - mūsu laikā iesaka ierasties divas stundas pirms, kas, protams, ir daudz, bet cilvēkiem, kas ceļo pirmo reizi, varbūt ir arī gana labi! tur vēl pirms-ceļojuma vīna glāze.

piekrītu au. rīgā visi tādi relaksēti, īsti nekur neprasīja uzrādīt covid sertifikātu.
teorētiski visus mērķa valstī ieceļošanai nepieciešamos dokumentus (covid sertifikāts, pasažieru lokatora forma, ja valsts tādu paģēr) prasa uzrādīt pirms iekāpšanas konkrētajā reisā, jo lidsabiedrība ir atbildīga, ka konrētie pasažieri atbilst valsts ieceļošanas prasībām.
lidojot uz uk man visu lika uzrādīt, visam piesējās, uz itāliju laikam neko nepaprasīja. droši vien no konkrēto darbinieku atbildības un steigas šis ir atkarīgs.
atpakaļ kā kura lidosta. viena mēra t visiem, prasa covid sertifikātus jau pirms ieejas (veidojas rindas), citas atkal pilnīgā pofigā.
noteikti ieteiktu ierasties 2h pirms lidojuma. labāk safe than sorry. vienmēr var kur piesēst, iedzert kafiju utt.
vēl ieteikums visus dokumentus izdrukāt papīra formātā, viņiem kaut kā labāk patīk redzēt taustāmus papīrus. (ne visur, bet gadās)

Galīgi nevēlos biedēt, bet man no vasaras ir ļoti slikta pieredze ar atpakaļidojumu (arī airbaltic) no Berlīnes. Proti, kad grasos onlainā iečekoties, pienāk e-pasts, ka šim lidojumam iečekoties varēs tikai lidostā, un tas būs bez maksas, tā bija arī turpceļā, un tur viss bija ok, bet Berlīnes lidostā, kad bija izstāvēta jau tāpat liela rinda (man gan bija jāiečeko arī bagāža), darbiniece paziņoja, ka neesmu iečekojusies lidojumam, un man jāiet iečekoties "kaut kur, tur" (aptuvens rokas mājiens), un par to, protams, jāmaksā, kaut gan no e-pasta nopratu, ka iečekošanās notiks pie lidojuma reģistrācijas/bagāžas iečekošanas galda. Saku, ka tā un tā, pienāca tāds e-pasts, rādu telefonā to airbaltic e-pastu, bet tas, lūk, ir tikai latviski, viņa to nesaprot un neko par to nezina, un man ir jāiet iečekoties - kaut kur, tur (tā lidosta vienk. ir milzīga). Beigās viss bija ok, un airbaltic arī atdeva naudu, tiesa, pēc krietni ilgāka laikā, nekā tur norādīts, biju jau atmetusi ar roku, tā kā viss atrisinājās, bet man tas radīja nenormālu stresu un arī tādu diezgan rūgtu sajūtu, ka, ko jūs mani te čakarējat. Rīgas lidosta skaitās maza, un tur, ja nav specifisku grūtību orientēties (tādas vienk. ir man), domāju, problēmu nav arī, ja kaut kas negaidīts atgadās, bet lielajās lidostās iesaku tomēr ierasties ekstra laicīgi, ja nu kas. Un vērts, arī izstāstot, kā viss būs, pieminēt, ka kaut kas vienmēr tomēr var atgadīties ne tā, kā bija ieplānots, bet tas viss parati ir risināms.

Rokas bagāžu man nekad neviens nav svēris.

Man airBaltic divas reizes pie geitiem ir visiem pasažieriem licis ievietot rokas bagāžu izmēra un svara kontroles uzpariktē, tiesa, ne Rīgā, bet atpakaļlidojumā. Tas gan pirms-Covid laikos.

Esmu kādas astoņas reizes kopš jūnija lidojis no RIX, uz drošības kontroli rindas nekad nav bijušas ilgākas par 10-15 min, un tās reizes, kad nočekoja C19 dokumentus, tas bijis pirms izlidošanas un tad uz iekāpšanas sektoru pasauc ātrāk, nekā parasti.

Atceļā - kā nu kurā lidostā. Piemēram, kad no Milānas lidojām uz Rīgu ar pārsēšanos Frankfurtē, C19 dokumentus prasīja gan pie iečekošanās, gan arī pirms iekāpšanas FRA-RIX reisā.

Pēdējo reizi, kad lidoju uz Stokholmu, mūsu lidmašīna trāpījās nejaušā C19 pārbaudē - visus pasažierus izveda cauri pasu kontrolei, kur pārbaudīja sertifikātus. Prasīju darbiniekam, vai tas dēļ augstās saslimstības LV (tas bija šejienes lokdauna laikā), bet viņš atbildēja, ka nē, šīm pārbaudēm neesot nekādas īpašas loģikas, vienkārši randomā atlasa reisus, ko pārbauda.