[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in
Kastoteica's LiveJournal:
| Wednesday, December 26th, 2018 | |
| 11:25 pm [begemots] |
Cabbages and kings revisited Līdz pat rītausmai jūs varētu sēdēt uz burvju paklāja un klausīties pasakās, ko stāsta par vareno džinu Rok-Ef-El-Eru, kurš aizsūtīja četrdesmit laupītājus izsūknēt Ali Babas eļļas krājumus; par labo kalifu Kar-Ne-Gi-Ju, kurš dāvināja pilis; par Sirdsbadu, buras jaucēju, un viņa septiņiem jūras braucieniem starp salām koka ekskursiju tvaikonīšos; par zvejnieku un pudeli; par Bārmisaida pansiju; par Aladina iedzīvošanos bagātībā ar sava brīnišķīgā gāzes mērītāja palīdzību. |
| Wednesday, January 14th, 2015 | |
| 2:39 am [rasbainieks] |
Compared with a spaceship in distress, going to hell in a handbasket is roomy and slow! |
| Wednesday, August 6th, 2014 | |
| 12:14 pm [rasbainieks] |
Science fiction is not predictive; it is descriptive. Predictions are uttered by prophets (free of charge); by clairvoyants (who usually charge a fee, and are therefore more honored in their day than prophets); and by futurologists (salaried). Prediction is the business of prophets, clairvoyants, and futurologists. It is not the business of novelists. A novelist's business is lying. The weather bureau will tell you what next Tuesday will be like, and the Rand Corporation will tell you what the twenty-first century will be like. I don't recommend that you turn to the writers of fiction for such information. It's none of their business. All they're trying to do is tell you what they're like, and what you're like—what's going on—what the weather is now, today, this moment, the rain, the sunlight, look! Open your eyes; listen, listen. That is what the novelists say. But they don't tell you what you will see and hear. All they can tell you is what they have seen and heard, in their time in this world, a third of it spent in sleep and dreaming, another third of it spent in telling lies. |
| Sunday, April 28th, 2013 | |
| 2:49 am [rasbainieks] |
I found my father expiring upon the ground, with his head terribly injured. I dropped my gun and held him in my arms, but he almost instantly expired. |
| Tuesday, February 14th, 2012 | |
| 10:25 am [begemots] |
Aha Citi sacerējumi var pārspēt šo domas dziļumā vai cilvēka dabas pazīšanā, citas grāmatas var sacensties ar šo oriģinalitātē un apjomā, bet savā bezcerīgajā un nelabojamā patiesīgumā mans darbs sniedzas pāri visam, kas jebkad uzrakstīts. |
| Thursday, March 24th, 2011 | |
| 11:05 am [begemots] |
Media […]"Media. I think I have heard of her. Isn't she the one who killed her children?" "Different woman," said Mr. Nancy. "Same deal." |
| Friday, November 20th, 2009 | |
| 4:03 pm [lemurs] |
novembris "Nepielūdzamais novembra laiks. Ielas tik pārpilnas dubļu, it kā ūdeņi tikai nupat būtu atplūduši no zemes vaiga[..]. Dūmi no skursteņiem gumst lejup, kļūdami par melnām lītavām, kurās virmo sodrēju plēnes prāvu sniegpārslu lielumā – šķiet, ka sniegpārslas tērpušās sērās aiz bēdām par mirušo sauli. Suņi dubļos nav atšķirami cits no cita. Zirgi gandrīz tāpat – arī tie notašķījušies turpat vai līdz acu aizsegiem. Kājāmgājēji visaptveroša īgnuma pārņemti, grūsta cits cita lietussargus un zaudē pamatu zem kājām ielu stūros, kur desmitiem tūkstošu citu kājāmgājēju jau klupuši un slīdējuši, kopš sākusies diena (ja vien tā vispār ir sākusies), papildinādami ar jaunām nogulām bagātīgās dubļu kārtas, kas šajās vietās neatlaidīgi turas pie ietves un aug augumā kā procentu procenti bankā." |
| Wednesday, April 22nd, 2009 | |
| 11:28 am [begemots] |
GCA There was a speech that GC gave before he fired someone. He was very proud of that speech. "Into each life," he began, "a little rain must fall. There's no cloud without a silver lining." "It's an ill wind," offered Spider, "that blows no one good." "Ah. Yes. Yes indeed. Well. As we pass through this vale of tears, we must pause to reflect that —" "The first cut," said Spider, "is the deepest." "What? Oh." GC scrabbled to remember what came next. "Happiness," he pronounced, "is like a butterfly." "Or a bluebird," agreed Spider. "Quite. If I may finish?" "Of course. Be my guest," said Spider, cheerfully. "And the happiness of every soul at the GCA is as important to me as my own." "I cannot tell you," said Spider, "how happy that makes me." "Yes," said GC. "Well, I better get back to work," said Spider. "It's been a blast though. Next time you want to share some more, just call me. You know where I am." |
| Thursday, March 12th, 2009 | |
| 7:14 pm [lemurs] |
Šodiena "Saulīte, kāpdama augstāk, jau modina zemi no miega, Visu, ko cēlusi bij saltā ziema, tā smiedamās sagrauj. Stiprās sala blīves un ledi mazpamazām izčākst. Putās pārvēršas sniegs, un pēc brīža nekur vairs nav manāms. Tūdaļ siltākas dvesmas sāk laukus dzīvīgi glāstīt, Sauc no mirušiem augšā visvisādas zāles un puķes. [..] Visi, kas rudens dubļos ar asarām aizgāja bojā, Visi, kas ezera dzelmē sev atrada mitekli ziemai, Visi, kas snauduši bija zem celma vai sakārņa miegā, Nāca un lasījās pulkos [..]. Izlīda žurkas un seski no saltajiem pasekņiem gaismā, Slavēja siltumu vārnas un pūces, un kovārņi arī - Pļāpas žagatas, kraukļi un kurmji, un peles ar bērniem. Mušas, vaboles, odi un veseli mākoņi blusu Visur pulcējās baros, jauu gatavi cilvēkus mocīt.[..] Arī vilki un lāči bij kājās un, spriņģojot priekā, Lavījās mežmalai tuvāk, lai paklusām upuri lenktu. [..] Drīz ik krūmā, ik zarā, ik nostūrī rosība radās, Sakliedzās pulki ar pulkiem, un pacēlās šalkoņa gaisā. Paklau, cik rešņi dūc viens, kamēr otrs, smalksmalciņi vilkdams, Līksmi vēcina spārnus, līdz debesu zilumā izgaist." Tas nekas, ka tik viegli atminami, toties skaisti un taisni kā šodien. UPD. Skaidrs. Sākam teikt priekšā: šis ir atdzejojums, nevis oriģināls. |
| Wednesday, March 4th, 2009 | |
| 5:47 pm [begemots] |
Tie vairs nebija joki. Pumpišs-Pjukke-Adomaitis atgriezās ar veselu bandu, izgāza durvis no eņģēm, iebruka dzīvoklī, notrieca saimnieku uz grīdas, sāka spārdīt, pēc tam mēģināja noslīcināt vannā. "Visus šitos gājienus mēs esam iemācījušies no tavām filmām, režisor Turk!" tie auroja. Kažokainais tēviņš, barvedis, nodauzīja aluspudelei dibenu un, asās šķautnes režisoram pie rīkles piespiedis, sauca: "Atsakies no viņas! Sadedzini neķītrās bildes!" |
| Sunday, March 1st, 2009 | |
| 3:37 pm [zimbabve] |
Divi citāti no vienas un tās pašas grāmatas: „Un tomēr mēs dzīvojam nožēlojami – kā skudras, kaut arī leģenda vēsta, ka par cilvēkiem mūs pārvērta jau sen; mēs cīnāmies ar dzērvēm kā pigmeji; mēs krājam maldus uz maldiem un ielāpu uz ielāpa, un pat mūsu augstākais tikums tā izpausmes reizēs nav brīvs no nevajadzīgas un viegli novēršamas nožēlojamības piegaršas. Savu dzīvi mēs izniekojam sīkumos. Godīga cilvēka rēķiniem reti kad ir vajadzīgs vairāk par desmit pirkstiem, galējas nepieciešamības gadījumā viņš var ņemt talkā vēl kāju pirkstus un pārējo piemest klāt tāpat. Vienkāršība, vienkāršība, vienkāršība! Es jums saku, turiet sev divus vai trīs darbus, nevis simtu vai tūkstoti; skaitiet nevis līdz miljonam, bet līdz pusducim, un visus savus rēķinus salieciet uz īkšķa naga.” „Reti kurš, nolicies pēc pusdienām pusstundiņu pasnaust, pamodies neuztrūkstas ar jautājumu: „Kas jauns?” – it kā pārējā cilvēce pa to starpu būtu stāvējusi pie viņa gultas sardzē. [...] Pēc naktsguļas jaunākās ziņas ir tikpat obligātas kā brokastis. "Sakiet, lūdzami, kas jauns noticis ar kādu kaut kur uz šīs zemeslodes?" - un pie rīta kafijas un maizītēm viņš lasa, ka kādam šajā rītā uz Vačito upes ir izspiestas acis.” |
| Tuesday, February 24th, 2009 | |
| 9:30 am [lemurs] |
Vēlreiz tas pats Ja jūs spītīgi neminat, tad es uzmācos ar vēl vienu citātu no tā paša: "Mazgāšana ir ārkārtīgi neparasta ieraža, - viņš teica. - Mūs apmazgā gan ienākot šajā pasaulē, gan aizejot no tās, un ne mēs gūstam kādu prieku no pirmās mazgāšanas, ne arī kādu labumu no pēdējās. [..] Daudzi uzskata, ka visas pārējās mazgāšanas, papildus šīm divām, pastāv tikai aiz ieraduma. Bet ieradums ir kādas darbības pastāvīga atkārtošana; tā ir visnotaļ derdzīga būšana, un no tās ir ļoti grūti atsvabināties. Kad raksti klusē, sakāmvārds runā, un mūsu tēvutēvu aplamības mums ir svarīgākas par bērnubērnu labklājību. [..] Kaķi ir filozofiska un dziļdomīga tauta, bet tie neatzīst ne ūdeni, ne ziepes, tomēr viņus uzskata par tīrīgiem ļaudīm. Katram likumam ir savi izņēmumi, un reiz es pazinu kaķi, kurš bija kā traks uz ūdeni un peldējās katru dienu - viņš bija pārdabisks lopiņš un galu galā viņu piebeidza galvas reiboņi. Bērni ir gandrīz tikpat gudri kā kaķi. Ir tiesa, ka viņi labprāt izmanto ūdeni šādiem vai tādiem nolūkiem - piemēram, lai sabojātu galdautu vai priekšautu, un man ir gadījies tos novērot ieziežam trepes ar ziepēm, turklāt darām to ar dziļu izpratni par šī materiāla fiziskajām īpašībām. [..] Protams, ūdenī bieži var redzēt putnus, bet viņi tur ķer zivis, nevis mazgājas. Esmu bieži domājis, ka zivis ir netīrīgi, viltīgi un nekulturāli ļautiņi - tieši tāpēc, ka tik daudz uzturas ūdenī - un ir novērots, ka, izvilktas no ūdens, tās uz vietas nobeidzas, - vienkārši aiz laimes, ka tikušas vaļā no ieilgušās mazgāšanās." |
| Monday, February 23rd, 2009 | |
| 8:32 am [lemurs] |
Zimbabvei taisnība: jārīkojas! "- Daži domā - mēs guļam tāpēc, ka naktī ir pārāk tumšs, lai darītu ko citu. Bet pūces, kas ir visnotaļ saprātīgi ļaudis, naktīs neguļ. Arī sikspārņi ir ļoti apķērīga tauta: viņi guļ dienā un dara to burvīgā veidā. Tie ar nagiem pieķeras pie kāda zara un karājas ar galvu uz leju. Es šo ķermeņa stāvokli uzskatu par ārkārtīgi veiksmīgu, jo asiņu pieplūšana galvā, kas seko šai ačgārnajai pozai, izraisa miegainību un zināmu prāta vājumu. Prātam neatliek nekas cits kā iemigt vai uzsprāgt. - Vai tu vari vienreiz apklust? - K.S. sirdīgi uzsauca. - Nevaru vis, - teica F. - Zināmā mērā jau miegs ir arīdzan noderīgs. Tas brangi noder, klausoties operu vai skatoties kustīgās bildes. Un kā paņēmiens aizklīšanai sapņu pasaulē gaišā dienas laikā tas, cik man zināms, ir nepārspēts. To var cildināt kā sasniegumu, taču kā nakts pavadīšanas veids tas ir neciešami muļķīgs. Ja gribēji ko teikt, mīļumiņ, tad saki to tagad, bet centies gan ielāgot, ka, pirms vērt vaļā muti, vajag padomāt. Jo retāk sievieti redz, jo labāk, bet, jo retāk dzird, jo vēl labāk. Klusēšana ir tikuma pamats. Tā vairo skaistumu. Zvaigznes neceļ troksni. Bērniem vienmēr jābūt gultā. Šīs ir nopietnas, neapstrīdamas patiesības, tādēļ visprātīgākais ir par tām paklusēt." Personu vārdi noīsināti par iniciāļiem. |
| Sunday, February 15th, 2009 | |
| 1:16 pm [zvirbuleens] |
? - Es nebaidos ne no kā, - es sev čukstēju, lai saņemtu drosmi, taču kājas man ļodzījās un kāda balss manās smadzenēs auroja, lai es taču tur nelienu. Miroņi neko nevar nodarīt, es noteicu, pārmetu krustu un laidos lejā. Tur iekšā bija vēsāks. Miroņa āda bija netīra, apaugusi ar dubļu un sūdu kārtu. Viņš bija pliks. Aptuveni tikpat garš kā es, tikai tievāks. Galīgi izkāmējis, kauli un āda. Ribas izspiedušās. Droši vien viņš bija mana vecuma. Upd. Grāmatas nosaukums ir ietverts citētajā tekstā. Upd.2. Ja var ticēt LV grāmatai uz vāka rakstītajam, tiek atzīts par spilgtāko savas tautas (lielas Eiropas tautas) savas paaudzes (apm. vidējos gados šobrīd) rakstnieku. |
| Sunday, January 4th, 2009 | |
| 12:39 am [lemurs] |
"Kurš putniņš agri ceļas, agri slauka deguntiņu! Loģiski. Kādēļ gan lai viņš to deguntiņu slaucītu vēlu? Tikpat labi varētu pateikt: "Kurš putniņš agri ceļas, tas patiešām agri ceļas." Tomēr gadās arī savādāk, it kā neloģiski. Vari visu dienu nostaigāt, bet acis tikai pret vakaru atveras. Ja tu esi pavisam maziņš kaķītis, piemēram." |
| Friday, December 26th, 2008 | |
| 2:37 pm [krii] |
Gabaliņš no pavecas latviešu literatūras "No Lorenco mēģināju kaut ko tuvāk uzzināt par grāfa dzīvesveidu un parašām. Virtuvē iedevu glāzīti vermuta, gabaliņu zuša ar mārrutkiem un it kā starp citu ieprasījos: - Lorenco! Vai grāfs ir arī kādreiz mīlējis? Vai viņam ir kāda sieviete? Pavāriņš aizrijās, bet tad, kad es tam divas reizes pa muguru biju ieklapējusi, noslaucīja lūpas un atbildēja: - Grāfs ir briesmīgs meitmīlis, kundzene! Uz viņa sirdsapziņas ir septiņas greizsirdības dēļ noslīcinājušās, četras - pakārušās, trīs ar ziepjakmeni noindējušās, bet nupat viena taisoties sev dibenu ar mārrutkiem ierīvēt - miršot drausmīgās mokās." |
| Wednesday, December 17th, 2008 | |
| 11:43 pm [zimbabve] |
kopienas atdzīvināšanas mēģinājums:) 2 citāti no vienas grāmatas: 1) "Mēs iekāpām laivā, viņa apsēdās man blakus uz soliņa un pieskārās man ar ceļgalu. Es paskatījos uz viņu un arī viņa aši pavērās manī. Viņa gribēja būt laba pret mani, pieskardamās ar savu ceļgalu, es jau jutos atalgots par šo nelāgo dienu un atguvu labo noskaņojumu, kad viņa piepeši pagrieza man muguru un sāka runāt ar ārstu, kas sēdēja pie stūres. Veselu stundas ceturksni es viņai biju kā tukšs gaiss. Un tad es izdarīju kaut ko tādu, ko vēl tagad nožēloju un neesmu aizmirsis. Viņai no kājas nokrita kurpe, es to satvēru un iesviedu tālu ūdenī - vai nu aiz prieka, ka viņa ir man blakus, vai arī, lai pievērstu sev uzmanību - es pats lāgā vairs nezinu. Tas notika tik ātri, es pat nepaspēju apdomāties, rīkojos kā apmāts. Dāmas skaļi iekliedzās. Es pats biju galīgi apjucis, bet ko tas vairs līdzēja? Kas padarīts, padarīts." 2) "Es piegāju pie barona, it kā gribēdams kaut ko sacīt, un, kad biju pieliecies klāt, iespļāvu viņam ausī. Viņš satrūkās un samulsis stulbi blenza uz mani. Vēlāk redzēju, ka viņš par notikušo stāsta Edvardai un viņa sadrūmst. Viņa, protams, atcerējās kurpi, ko biju iesviedis jūrā, tases un glāzes, ko nelaimīgā kārtā biju saplēsis, un visus manus labā toņa pārkāpumus. Tas viss droši vien no jauna uzpeldēja viņas atmiņā." |
| Thursday, April 17th, 2008 | |
| 11:48 am [marabou] |
viņi negrib rakstīt, viņi grib būt rakstnieki. |
| 11:22 am [nezveers] |
Kurš un kur? Mīlestībai nav nekāda sakara ar sirdi - šo atbaidošo orgānu, asiņu pumpi. Mīlsetība vispirms saņem ciet plaušas. Vajadzētu teikt nevis: "Man ir salauzta sirds" - bet gan: "Man ir aizsprostojušās plaušas!" Plaušas ir pats romantiskākais orgāns. Visi mīlētāji saķer tuberkolozi, nav nejaušība, ka tieši ar šo slimību miruši Čehovs, Kafka, Šopens, Orvels; kas attiecas uz Kamī, Moraviu, BUdāru un Mensfīldu, vai viņi būtu uzrakstījuši tādus pašus darbus, nebijis viņiem šīs slimības? //Mazliet saīsināju nosaukto vārdu sarakstu, piedodiet./ |
| Saturday, April 12th, 2008 | |
| 5:23 pm [zvirbuleens] |
"Tāpat kā daudzi intelektuāļi, Stouns pret savām smadzenēm izturējās ar diezgan lielu neuzticību. Viņš tās uzlūkoja kā precīzu un smalku, bet pārāk untumainu mašīnu. Tajās reizēs, kad šī mašīna atsacījās klausīt, Stouns nejutās pārsteigts, kaut arī to grūti panesa un allaž no tā baidījās." Papildinu, amerikāņu rakstnieks. ".. Varbūt arī, kļuvušas neierobežoti gudras, tās [smadzenes] atradīs līdzekli, kā sevi iznīcināt. Reizēm, sēdēdams apspriedēs Valsts departamentā un Aizsardzības ministrijā un vērodams apkārtsēdošos, Stons redzēja pie galda nevis cilvēkus, bet tikai duci pelēku, rievotu smadzeņu. Ne miesas, ne asiņu, ne roku, ne acu, ne pirkstu, ne lūpu, ne dzimumorgānu - tas viss bija lieks. Tikai smadzenes. Sēž ap galdu un domā, kā pārspēt viltībā citas smadzenes, kas sēž pie citiem galdiem." |