novembris
"Nepielūdzamais novembra laiks. Ielas tik pārpilnas dubļu, it kā ūdeņi tikai nupat būtu atplūduši no zemes vaiga[..]. Dūmi no skursteņiem gumst lejup, kļūdami par melnām lītavām, kurās virmo sodrēju plēnes prāvu sniegpārslu lielumā – šķiet, ka sniegpārslas tērpušās sērās aiz bēdām par mirušo sauli. Suņi dubļos nav atšķirami cits no cita. Zirgi gandrīz tāpat – arī tie notašķījušies turpat vai līdz acu aizsegiem. Kājāmgājēji visaptveroša īgnuma pārņemti, grūsta cits cita lietussargus un zaudē pamatu zem kājām ielu stūros, kur desmitiem tūkstošu citu kājāmgājēju jau klupuši un slīdējuši, kopš sākusies diena (ja vien tā vispār ir sākusies), papildinādami ar jaunām nogulām bagātīgās dubļu kārtas, kas šajās vietās neatlaidīgi turas pie ietves un aug augumā kā procentu procenti bankā."