Grumbas uz pieres

Mans blogs - ko gribu, to rakstu

10/21/10 03:17 pm - THE WALKING DEAD



Nu ko, THE WALKING DEAD ir beidzot sācies! Pirmo sēriju noskatījos, ļoti patika. Vairāk te-te.
Tags:

10/15/10 03:48 pm

Šodien nepieciešamība spieda ieiet ieroču veikalā. Laukā auksts, es tāpēc sadrūmis un dusmīgs čāpoju lejā pa trepītēm veikalā ar nosaukumu "Ieroču veikals". Un es to sajutu! Es sajutu kā garāmgājēji skatījās un pie sevis teica - re kur atkal viens, kurš tūlīt nopirks šaunamo un šaudīsies pa Bolderāju. Bet viņiem nebija pat nojausmas, ka es patiesībā meklēju dāvanu mammas drauga,kurš ir mednieks, 60 gadu jubilejai.

9/28/10 12:47 pm - Jaunumi blogā

Esmu veicis pāris jaunus ierakstus kinoblogā http://goodmoviehunting.wordpress.com/
Kas tur ir? Par jauno filmu BURIED, par filmu THE RUNAWAYS un jauno filmu/seriālu CARLOS. Laipni lūgti!

9/23/10 03:32 pm - kino blogs

Šeit sen neko neesmu rakstījis. My bad. Esmu izveidojis jaunu blogu, kur esmu nolēmis turpmāk pierkastīt savus kino piedzīvojumus. Blogam pagaidām ir tikai trīs dienas un trīs ieraksti. Tātad - tas ir tikai sākums.
Kas tur notiek, varat apskatīties šeit - http://goodmoviehunting.wordpress.com

Tags:

8/5/10 02:55 pm

Man ļoti sāp kāja.
Nevaru uzkāpt pa trepēm.
Tikpat ļoti man nāk miegs.
Tāpēc iešu pusdienās.

7/1/10 02:40 pm - Mr Nobody

Beļģu režisora Žako van Dormela jaunākā fīčerfilma "MR NOBODY" beidzot bija kaut kas manam kino zobam. Divas stundas un 15 minūtes garo darbiņu (filma franču, beļģu, vāciešu un kanādieš kopdarbs), ko beļģu režisors uzmeistaroja par 37 ar sešām nullēm eirikiem, latviešu cilvēks kino visdrīzāk neieraudzīs, bet interneta tīmekļos filma ir plaši pieejama. Sākšu ar to, ka man ne īpaši patīk, kā filmās attainota nākotne. Te iesākums norit 2092. gadā, kur cilvēkiem par mīļdzīvniekiem kļuvušas cūkas un esi baigi stilīgs, ja tava seja klāta tetovējumiem. Bet, ja to piemirst un galu galā atceras, ka filmas notikumi vairāk tomēr notiek mūsdienās un ar cūkām un nākotni tai liela sakara nav, tad viss ir baigi forši. Iesākuma galvenais varonis Nīmo ir 119 gadus vecs vīrs, kurš neko par savu pagātni neatceras, turklāt ir vienīgais zemeslodes iedzīvotājs, kurš nomirs dabīgā nāvē. Pārējie ir pamanījušies tikt pie brīnumlīdzekļa, kas atjauno šūnas. Tāpēc pie Nīmo ierodas žurnālists, kurš grib noskaidrot, kā bija laikos, kad Nīmo bija jauns. Tur sākas visādi mīlasstāsti, kuriem ir tikai filmas galveno domu paskaidrojošs raksturs. Nīmo sāk stāstīt dažādus savstarpēji kopā nesavienojamus stāstus, kā viņš ir dzīvojis. Kāds tam ponts? Atbilde uz daudziem interesējošo jautājumu - kā būtu, ja būtu?

Subjektīvais vērtējums: patika gandrīz viss, izņemot nākotni, kas beigās arī gan ir visai teorētiska. Dormela filma ir krāšņa un gaumīga, un ne tikai mākslas darbs, bet arī gabals ar saturu. Dodu 9/10.



Kuru meiteni izvēlēties, ja tu zini, ka šis lēmums izmainīs tavu nākotni?
Tags:

6/30/10 09:01 am

Baigi gribas atsākt rakstīt kino blogu, bet, zinies, tāds slinkums. Bet šitā aizmirstas viss, kas noskatīts, un mazbērniem nav iespējams pastāstīt, kas tad tai filmā, ko pirms pāris dienām noskatījos, īsti notika. Kā lai saņemas?

6/28/10 05:00 pm

Šodien no rīta pirmoreiz mūžā priecājos, ka no rīta man kājās kož kaķis. Vakar vakarā ar viņu sarunāju, ka ap septiņiem mani pamodinās, re, pamodināja ar.

5/27/10 09:29 pm - Par diviem UgunsGrēkiem

Šodien no rīta visu Latviju pāršalca satraucoša vēsts, ka naktī Tukumā aizdedzies autoserviss un nodegušas 11 automašīnas. Šīs dienas laikā populārākajos ziņu portālos neatradu nelaimes cēloņa iemeslus, taču, vakarā noskatoties vienu no manas ģimenes mīļākajiem seriāliem "Ugunsgrēks", izveidoju pats savu teoriju. Tātad: pāris dienas atpakaļ seriālā "Ugunsgrēks" aptuveni piecas minūtes neveiksmīgi reklamēja "SEESAM" apdrošināšanu. Pāris seriāla varoņu sarunājās par to, cik izdevīgi tieši šai kompānijā apdrošināt savu īpašumu, lai izvairītos no bēdīgajām sekām, ar ko nākas saskarties pēc dažādām nelaimēm. Nu lūk, un te arī mana hipotēze - mēs jau esam pieraduši, kādas Latvijā tās mārketinga un PR akcijas - visādi viltus meteorīti, visādi melnie PR - arī "SEESAM" vienkārši vēlas aktualizēt īpašuma apdrošināšanas tēmu! Vienīgi mazliet šaubīgu mani dara tas, ka šodienas sērijā savādā kārtā nereklamēja neko. Pat ne iRobot putekļu sūcēju.

3/30/10 09:58 pm - Rekur tač' brauc invalīdu vāģis!

Bērnībā bija ļoti vienkārši, jo visām nezināmajām lietām varēja izdomāt jebkādus izskaidrojumus vai nosaukumus. Sākumā gan visādas lietas skaidroja skolotāji, bet tad mēs sākām viņiem neticēt, jo bija visvisādu lietu, ko viņi nespēja izskaidrot. Šodien atcerējos to foršo sajūtu, kad izdzirdi pirmoreiz kaut ko, piemēram, par tādu iepriekš nezinātu valsti Ķīnu un to, ka tur vecākiem nedrīkst būt vairāk par 1 bērnu. Vai to, ka ir tāds Bermudu trijstūris vai pazudusi Atlantīda. Un tad likās, ka pasaulē vēl ir daudz visādu pārsteigumu. Par tādām lietām visu viegli varēja atrast dažādās grāmatās, vajadzēja tikai gribēt. Bet bija (un gan jau arī ir) visādas lietas, par kurām īpaši nerakstīja, bet bērni zināja. Piemēram, par ņifeles paņemšanu, kepsiņiem un visām citām lietām, kas lielākai daļai vecāku bija noslēpums, bet bērniem tā bija pašsaprotama lieta. Pašiem sava valoda. Tā šodien, kāpjot pa kāpnēm augšā uz piekto stāvu, atcerējos, ka bērnībā pa ceļiem braukāja tāda mašīna, ko visi sauca par invalīdu vāģi. Maza, smieklīga mašīnīte, kuru neviens nekā citādi nesauca. Un tad šodien sapratu, ka Invalīdu vāģis man kļuvusi par pieaugušajiem nesaprotamu lietu. Kas īsti ir invalīdu vāģis? Kā to pa īstam sauc, cik tam ir zirgspēku, kādas markas benzīnu tas ēd vislabāk un cik litru motors tam ir? Ja visas lietas, par ko zināju bērnībā, man arī šodien ir puslīdz skaidras, tad uz šķirkli "invalīdu vāģis" man atbildi nesniegs pat Wikipedia. Vai kāds man var palīdzēt šodien aiziet gulēt ar mierīgāku sirdi un pateikt, kāds ir šīs automašīnas nosaukums?

3/22/10 02:29 pm - Zvaigznīte kļuvusi par zvaigzni

---------- Pārsūtītā vēstule ----------
No: Ilona Kaspars Katrina Tupiņi (Just Married)
Temats: gadījums iz dzīves vai Zvaigznīte= zvagzne?!
Kad: 21.03.2010 14:20

Dārgi draugi!
Vēlējāmies Jums pastāstīt kā mēs pavadījām šo nedēļas nogali, vai precīzāk nakti no 6dienas uz 7dienu.
Mūsu labam draugam bija dzimšanas diena, kuras svinības tika turpinātas "Cuba". Tā kā plkst. bija jau ap 24.00 automašīnu izlēmām novietot Vecrīgā. Diemžēl ilgi uzkavēties pasākumā nevarējām, jo tie no Jums, kuri mūs labi pazīst, zina arī to, ka 1.janvārī mums piedzima meitiņa- peciņa. Tāpēc jau ap 1.30 mēs ar vīru devāmies uz māju pusi. Tā kā es alkoholu nelietoju, jo bērnu baroju ar krūti ( atvainojos par intīmajām detaļām), pie stūres sēdos pati. Paguvu pabraukt tikai pāris metrus, kad pie Kaķu mājas mums ceļu šķērsoja manāmi iereibuši vai apreibuši indivīdi. Diezgan negaidīti iereibušais vīrietis (īsts "samec" izdomāja, ka automašīna viņam traucē un spēra pa mašīnas priekšējo daļu ar kāju. Loģisks turpinājums notiekošajam bija tas, ka mans vīrs uzriez izleca no automašīnas un gāja skatīties vai kaut kas nav bojāts un, protams, pateikt arī pāris jaukus vārdus vaininiekam. Tie no Jums, kas mūs pazīst labi, gan jau zina arī to, ka mēs neesam nekādi "urlas" vai tml. kas momentāli izraisa kautiņu...bet, protams, šajā situācijā domāju, ka retais no Jums arī nereaģētu.
Tātad es redzu kā mans vīrs izkāpj un uzriez saķer galvu un nokrīt uz ceļiem. No autovadītāja sēdekļa skats bija pabriesmīgs un es nesapratu, kas ir noticis. Arī es izsteidzos no mašīnas ar telefonu rokā, jo vēlējos veikt zvanu uz policiju. Tai brīdī arī es sajutu, kas ir noticis, jo man sejā šis vīrietis kaut ko iepūtas. Skaidrs, ka tā bija asaru- piparu gāze. Uz manu jautājumu "Kāpēc!?" sekoja atbilde no tēmas "Vecrīga domāta gājējiem!" Uz manu sašutumu, ka man jābrauc mājās barot bēbis un es nezinu kādu iespaidu tas atstās- notika klaja ņirgāšanās no sievietes puses, kura izvilka arī savu gāzes baloniņu un vēlreiz pūta manā virzienā- šoreiz gan trāpīja uz krūtīm un rokām. Vārdu apmaiņas rezultātā un iesaistoties garāmgājējiem, kā arī sievietes pašas nesakarīgajiem tekstiem, ka viņa esot no LNT, es arī sapratu, ka manā priekšā stāv it kā "patīkamā "seja no "Mājokļa jautājuma"- ZVAIGZNĪTES kundze ar savu vīru ( vārdā nezinu). Tālāk no viņas sekoja skaļi teksti, ka viņai pašai esot 3 bērni un, ka man - blondīnei jāiemācās braukt un manam vīram esot jānopērk cita vējjaka, jo šī vairs neesot moderna! Domāju lieki atkārtot, ka šie cilvēki bija manāmi apreibuši vai kā savādāk apdullinājušies un tāpēc uz mūsu repliku par vēlamo policijas iejaukšanos sekoja smiekli un atkal LNT reklāma. Kā arī Zvaigznītes vīrs izvilka gāzes pistoli un lūdz atkāpties. Saprotu, ka Soprano cienīgs sižets, arī man pašai situācija šķiet līdz absurdam stulba. Protams, viņi aizgāja, mēs savukārt uzrakstījām iesniegumu policijā. Policijas telpa bija jāvēdina, tā ka variet paši iedomāties kāda bija gāzes koncentrācija apģērbā un izsecināt kādi mēs ieradāmies mājās pie mūsu zīdaiņa.
Nezinu vai LNT rādīs šo sižetu "Degpunktā"vai visu centīsies noklusināt, bet, ja arī Jums šķiet, ka Zvaigznīte sajuties par "Zvaigzni", tad lūdzu nosūtiet vēstuli saviem draugiem, lai vismaz tādējādi izteiktu sabiedrības nosodījumu un pakoriģētu sabiedrībai uzspiesto Zvaizgnītes publisko tēlu.

Paldies par pacietību un sapratni

3/3/10 05:32 pm

Pēc Dinamo uzvaras pret Avangard ieskatījos eSportā un - tavu brīnumu! - ieraudzīju [info]kamatrilleris hokejista formā!


Piedod, Sandra! :)

3/1/10 11:53 pm - Kāpēc man nepatīk Anatolijs Kreipāns

Varbūt jau kādreiz esmu stāstījis, ka agrāk vēlējos kļūt par hokejistu un biatlonistu. Tam bija jānotiek tā, ka vienu sezonu nospēlēju Nacionālajā hokeja līgā, kļūstu par rezultatīvāko hokejistu (vai labāko vārtsargu ar vidēji spēlē ielaistām 0.87 ripām) un sezonas beigās iegūstu Morisa Rišāra vai Viljama Dženingsa balvu. Pēc tam man zvanītu mans aģents Pols Teofanuss un teiktu, ka par mani šogad interesējas Ņūdžersijas Devils un Čikāgas Blackhawks un piedāvā līgumus, par kuriem saka - tādus piedāvā tikai vienreiz mūžā. Bet es teiktu - nē, es jau apsolīju šogad izpalīdzēt Vitālijam Urbanovičam. Un tā es nākamajā gadā kāptu uz slēpēm, plecā ņemtu šauteni un piedalītos biatlona sacensībās, kur visās trasēs pēc kārtas uzvarētu gan Svenu Fišeru, gan Franku Luku, gan Rafaēlu Puarē, gan Pāvelu Rostovcevu, gan citus, kas tajos laikos bija baigi neuzveicamie.

Visiem droši vien ir skaidrs, ka es nekļuvu ne par hokejistu, ne par biatlonistu, bet mīlestību pret šiem abiem sporta veidiem esmu saglabājis vēl joprojām. Un iemesls tam ir ne jau mani fiziskie dotumi vai citādas šiem sporta veidiem nepieciešamās īpašības, kas man nebūtu. Iemesls ir Anatolijs Kreipāns. Olimpisko spēļu laikā sekoju līdzi šiem abiem sporta veidiem. Ieslēdzu hokeju. Runā Anatolijs: Labs prāts jūsmājās! Centra iemetienā piedalās Mārtiņš Sprukts un Miroslavs Šatans, diemžēl ripa pretiniekam. Kamēr spēle vēl tikai iesākas, pastāstīšu jums kādu interesantu atgadījumu. Pāvela Demitras vecaistēvs jau savā laikā bija... Nē, nē, skatītāji, tas bija Jānis Sprukts, mūsu komandā ir Mārtiņš Cipulis un Mārtiņš Karsums, Sprukts ir Jānis. Bet man ienāca prātā viens interesants stāsts, ko es jums varētu pastāstīt, bet nestāstīšu. Lai tas paliek citai reizei. Nu labi, varbūt beigās. Ai, ai, ai, kāda epizode un kādi vārti. Diemžēl 0:1. Kur bija mūsu spēlētāji, kad Demitra burtiski izklaidējās pie Edgara vārtiem. Nē, nē, tas bija tomēr Hossa, nevis Demitra, viņš nemaz nebija klāt šai epizodē.

Nu lūk, tas izbojā visu hokeja skatīšanās prieku. Es negribētu, ka hokeja komentētājs nemāk pastāstīt neko par manu spēli.

Līdzīgi arī ar biatolonu. Skatos tv ekrānā, ka šautuvē ieslidojis Ilmārs Bricis. Sirsniņa trīc, jo visi mērķi lēnām krīt. Ierunājas Anatolijs: "Tā, kur ir mūsu Ilmārs Bricis? Ilmāra Briča vēl šautuvē nav!" Patiesībā Ilmāram vēl tikai 2 mērķi atlikuši. Kamēr pirmais krīt, ierunājas Anatolijs: "Skatītāji, tagad šautuvē arī Ilmārs Bricis." Un uzreiz lielā sajūsmā kliedz - VISI MĒRĶI SAŠAUTI!!! Lai gan vidējam latviešu biatlonistam šautuvē jāpavada vismaz 30 sekundes. Kāda jēga būt Latvijas biatlonistam, ja komentētājs Tevi neredz pat labajos brīžos, nemaz nerunājot par acīm neredzamajiem brīžiem, par kuriem tomēr sporta līdzjutējs grib zināt.

12/19/09 01:34 am

Personīgi man liekas, ka es esmu pēc būtības labs cilvēks, nevis kuce un egoistiski idiotisks narciss.

12/14/09 03:06 pm

Atkal esmu atgriezies pie ebreju tēmas. Nesen noskatījos filmu par Aihmanu, tagad lasu grāmatu ar nosaukumu "Aušvica" un torentos gaidu trīs jaunas, neredzētas filmas.

12/2/09 11:51 am

Nauris saka, ka nekā smieklīgāka nav un jāsmejas visu laiku, ka pat liekas, ka varētu nomirt (man liekas, ka šis ir tieši viņa citāts), bet man "IT CROWD" liekas nu tāda vidusmēra komēdijele ar trim, četriem smieklīgiem jokiem sērijā.

12/1/09 03:45 pm - Mazliet par piketiem

Principā pikets kā protesta forma sevi ir izsmēlis. Sanāk pie Saeimas vai Ministru kabineta neorganizēts cilvēku pūlis, izkliedz pāris saukļus, palamājas, atrāda savus plakātus un izklīst pa mājām vai tuvējiem lokāliem, lai mazliet sasildītos pēc it kā labi padarīta darbiņa. Viss jau būtu labi, ja piketa efektivitātes galvenā mēraukla būtu pēc iespējas lielāks cilvēku bars. Bet nav. Iznāk no Saeimas mājas Gundars Daudze, grib parādīt, ka ir dzirdējis bļaustīšanos, vēlas (droši vien) kaut ko paskaidrot vai vismaz samelot, bet nē, neviens neļauj, bļauj tikai tālāk - zagļi, zagļi, atlaist Saeimu, nodevēji. Gundars ieiet atpakaļ, stāsta saviem kolēģiem - sanākuši daudz cilvēku, redzēju uztraukumā tikai divus plakātus: bez augstākās izglītības tikai valdībā un Piešķirt atlaides roltoniem. Neko citu nedzirdēju, tikai bļaustās; nesaprotu, ko grib. No papēžiem dūšu uz augšu saceļ Izglītības ministre Tatjana Koķe un arī iziet ārā. Pūlis bļauj - Koķes demisiju, Koķes demisiju! Neviens gan īsti nepaskaidro, kāpēc jādemisionē un kam jānāk viņas vietā. Taņa sakautrējas, vaigi jau paliek sārti no kauna, un ieiet atpakaļ stāstīt saviem kolēģiem: "Nu, baigi jau sacepušies, redzēju karātavas, viens grib, lai atdodu pusi savas algas, sanākšot vienam gadam studiju maksai. It kā jau varētu, nezinu tik, kam lai maksā." Visi it kā zina, ka laukā notiek kaut kas liels, bet turpina atbalstīt, atturēties, noraidīt. Piketētāji pie galdiņa, Preses bārā trekterējot Cēsinieku, runā - dzirdēji, kā es tai Koķei pateicu? Gan jau dzirdēja un nevarēs naktī gulēt. Patiesībā Koķei tikai stress no lieliem ļaužu pūļiem, tāds kā lampu drudzis. Neatkarīgie mediji, kuriem valsts nemaksā dotācijas kādai tur pārorientācijai uz ciparu televīziju, vakarā vēl dusmīgi ziņo - Ministri izvairās no atbildēm.

Nu lūk, lielas jēgas no piketiem nav. Visi lepni, ka kaut ko darījuši it kā pašu un sabiedrības labā, bet beigās neviens nav sadzirdēts tā pa īstam un personīgi, plakātu uzraksti parādās tikai TVNETā un Delfos, pāris izsaucienu televīzijās. Nēkāda labuma. Tāpēc es iesaku piketēšanas vietā iesniegt Saeimā tādas kā īsas ludziņas vēstules formā. Remarkās varētu sarakstīt, kādi nu katram uz plakāta būtu saukļi, katrs varonis varētu izteikties, burtos izkliegt savu sāpi. Un galvenais, ka noteikti taču sadzirdēts būs katrs personīgi. Būs redzami gan visi kontu numuri tiem, kas vēlas, lai ministres kundze sedz viņu studijas maksu, gan telefona numuri tiem, kas vēlas lētākus vai dotētus roltonus. Turklāt, ir taču tāds likums, kas liek obligāti Saeimai uz vēstulēm atbildēt. Tātad katra problēmu varētu izskatīt individuāli. Tiesa, garantēju, ka pavirši, bet tik un tā individuāli.

12/1/09 11:02 am

Vakardien veco laiku kursabiedrene atsūtīja pāris fotogrāfijas no augstskolas 1. kursa laikiem. Visai negribīgi, bet patiešām objektīvi secināju, ka tos piecus gadus atpakaļ patiešām izskatījos pēc mazpilsētas tirliņa. Es pat tagad brīnos, kāpēc kāds ar mani labprāt tur runājās un draudzējās, nevis norādīja ar pirkstiem un ar galvu pa priekšu lika tualetes podā. Man liekas, ka es pats tagad citreiz skatos uz līdzīgiem un pie sevis norādu ar pirkstu un klusi mēdos: ēēē, lauķis!

12/1/09 10:50 am

Pirms aptuveni gada vasarās čīkstēju, cik ļoti gribas atvaļinājumu. Nu mani piemeklējis tāds jau otrais gada laikā un labprātāk viņu aizspertu pie visiem jodiem un negribīgi celtos deviņos un lēnām taisītos uz kaut kādiem darbiem, nevis gulšņātu līdz pusdienas laikam pa gultu ar kafiju uz palodzes, datoru klēpī un nekādu plānu galvā par iespēju cik ne cik saprātīgi derīgi aizvadīt šo laiku. Labi, ka Ziemassvētki nāk, tad īpaši nav jāmeklē plānu.

Un vēl vismaz man ir atstāts uzdevums, noskaidrot šo to par vulkāniem un elli.

11/30/09 02:29 pm - Gribi būt miljonārs?

Brīvdienās mazliet nošokējos. Gan jau gandrīz katrs, nevērīgi pāršķirstot savus TV kanālus, būs ievērojis, ka kabeļtelevīzija piedāvā arī tādu kanālu "Travel&Living". Jāatzīst, ka es nekad neko vairāk par šī kanāla nosaukumu nezinātu, ja draudzene reizi pa reizei neskatītos raidījumu par tetovējumiem, bērnu skaistumkonkuriem vai autopsijām. Vēl tur ir tādi kā realitātes šovi, kur rāda punduru ģimenes, un kur TV kameras cītīgi seko līdzi 8 bērnu vecākiem un viņu sīčiem (sešīšiem un dvīņiem). Gan jau vēl ļoti daudz citu, par kuriem man īsti nav nojausmas. Bet par ko es īsti nošokējos? Izrādās, ka šovu dalībniekiem par katru parādīto epizodi maksā aptuveni 70 000 ASV dolāru. 8 bērnu šoviņam "Jon&Kate Plus 8" ir 116 23 minūšu epizodes. Piecu sezonu laikā ģimene ir nopelnījusi 8 120 000 dolāru. Pēc pirmajām 15 sērijām Keita un Džons nopelnīja savu pirmo miljonu. Nu lūk, es arī gribu piedalīties šādā šoviņā. Protams, nav viegli pēkšņi tikt pie 8 bērniem, vēl neiespējamāk ir pēkšņi kļūt par punduri. Bet ir arī citi šovi. MTV rāda tādu "The Hills", kurš laikam ir visai populārs, lai gan Imdb skatītāji to novērtējuši vien ar 3.5 ballēm. Tur pat nav jābūt ar īpašiem, produktīviem gēniem vai mazam augumā, jādzīvo it kā vienkārša dzīve. Cik nu zinu, tur ir arī tādi personāži, kas it kā šovā ir bezdabnieki un meklē, kur piepelnīties. Bet atkal! Piemēram, tāda Heidija Montāga nopelna pat 100 000 USD par sēriju, Kristīna Kavallari - 90 000. Mums latviešiem arī agrāk bija visādi šoviņi, kur piedalījās tāda Miss Jazz, Zix, Da Gunči, Cukuriņš, Zemene. Ceru, ka viņi arī ir kļuvuši par miljonāriem, nobāzējušies kaut kur siltajās salās un tikai tāpēc vairs neviens par viņiem nerunā, jo, redz', viņi tagad pēc smagām filmēšanās zvaigžņu stundām ēd savus darba augļus kaut kur tur, siltajās zemēs.

Powered by Sviesta Ciba