kopienas atdzīvināšanas mēģinājums:)
2 citāti no vienas grāmatas:


1)
"Mēs iekāpām laivā, viņa apsēdās man blakus uz soliņa un pieskārās man ar ceļgalu. Es paskatījos uz viņu un arī viņa aši pavērās manī. Viņa gribēja būt laba pret mani, pieskardamās ar savu ceļgalu, es jau jutos atalgots par šo nelāgo dienu un atguvu labo noskaņojumu, kad viņa piepeši pagrieza man muguru un sāka runāt ar ārstu, kas sēdēja pie stūres. Veselu stundas ceturksni es viņai biju kā tukšs gaiss.

Un tad es izdarīju kaut ko tādu, ko vēl tagad nožēloju un neesmu aizmirsis. Viņai no kājas nokrita kurpe, es to satvēru un iesviedu tālu ūdenī - vai nu aiz prieka, ka viņa ir man blakus, vai arī, lai pievērstu sev uzmanību - es pats lāgā vairs nezinu. Tas notika tik ātri, es pat nepaspēju apdomāties, rīkojos kā apmāts. Dāmas skaļi iekliedzās. Es pats biju galīgi apjucis, bet ko tas vairs līdzēja? Kas padarīts, padarīts."

2)
"Es piegāju pie barona, it kā gribēdams kaut ko sacīt, un, kad biju pieliecies klāt, iespļāvu viņam ausī. Viņš satrūkās un samulsis stulbi blenza uz mani. Vēlāk redzēju, ka viņš par notikušo stāsta Edvardai un viņa sadrūmst. Viņa, protams, atcerējās kurpi, ko biju iesviedis jūrā, tases un glāzes, ko nelaimīgā kārtā biju saplēsis, un visus manus labā toņa pārkāpumus. Tas viss droši vien no jauna uzpeldēja viņas atmiņā."