Sviesta Ciba |

es (

kaukau) rakstīja

gribam_zinaat kopienā,
@ 2010-05-05 21:40:00

vai šausmeņu un vardarbīgu filmu skatīšanās ietekmē normāla, pieauguša cilvēka psihi (padsmitnieki pārāk viegli ietekmējami, tie neskaitās)? nu tā nopietni. varbūt linkus var iemest kāds?

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	slepkava 2010-05-05 21:52 (saite)
	pat linku nevajag, kā tu domā, kapēc sievietes uz tualeti dodas vienmēr krogos kopā? (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	slepkava 2010-05-05 21:53 (saite)
	par zaļo poda briesmoni, kas rodas konfliktējot podam un tualetes poda vākam neko neesi dzirdējusi? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	kaukau 2010-05-05 21:57 (saite)
	kā reiz par to tieši nē :D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	kjeems 2010-05-05 21:53 (saite)
	it kā nevajadzētu ietekmēt :muahahahahahahahahahaaaaaaaaaaaaaa: (Atbildēt uz šo)

po
2010-05-05 23:15 (saite)

Protams, ka ietekmē. Tas, ko mēs redzam, atstāj paliekošas sekas ("what has been seen cannot be unseen"). Tu vari domāt, ka "tā taču ir tikai filma", bet tavām smadzenēm par to ir pofig - viņas to ir redzējušas un ierakstījušas pie "šito es esmu redzējis, značit tā ir". Nu un tad arī viss tas fantāzijas ārprāts faktiski tavā dzīvē darbojas kā realitāte, kuru tu pēc noklusējuma pieņem un rīkojies saskaņā ar to, kaut arī, apzināti atsaucot to atmiņā, zināsi teikt, ka tas ir "tikai filmā". Bet tādā notikuma/pieredzes līmenī tas būs tikpat pa īstam kā jebkuri pagātnes notikumi (protams, katrai pieredzei ir arī sava intensitāte, bet tās ir tikai detaļas - pa lielam pēdas ir ekvivalentas).

(Atbildēt uz šo)

	mobsene 2010-05-06 00:17 (saite)
	neko neietekmē Normālas šausmenes ar asinšķīstošiem skatiem ir manas ikdienas filmas Dzīvē esmu labs un mīlīgs cilvēks. (Atbildēt uz šo)

	komentators 2010-05-06 08:54 (saite)
	nē (Atbildēt uz šo)

	kontrasts 2010-05-06 10:35 (saite)
	Jūtīgākos ietekmē pat ļoti, es nevaru paskatīties uz parastu kautiņu, kur nu vēl ko briesmīgāku. Tas viss ir ļoti stipri individuāli. (Atbildēt uz šo)

izkapts
2010-05-07 01:21 (saite)

Man liekas, ka padsmitgadnieki ir ārēji visnejūtīgākie uz vardarbību & gore. Man tajā laikā ij visādi anatomikumi, ij šausmenes dikti patika. Tikai, kad biju mazāka vai lielāka par tiem tīņa gadiem, tad bija kaut kādas dabiskas bailes - ārprāts, fuj, šausmas. Bērnībā vairāk bija bail no visādiem bubuļiem, briesmoņiem un tādiem (un tagad arī drusku :D), vēlāk - no kaut kā reālāka. Bet nu arī, ij mazie, ij lielie saprot, kas ir filma, kas ir spēle un kas ir īstenība. Bija viens raidījums, kur sīcim, kam dikti patīk Counterstrike, iedeva izšaut ar īstu šauteni pa mērķi. Šamais sabījās riktīgi. Zvērēja ieroci rokā nekad vairs neņemt. Un mājās turpināja spēlēt savu datorspēli. Tā kā vardarbīgu ainu vērošana nenoved viennozīmīģi pie vardarbības izdarīšanas. Normāli cilvēki, gan lieli, gan mazi var atšķirt realitāti no izdomas.

(Atbildēt uz šo)

Navigate: