Man liekas, ka padsmitgadnieki ir ārēji visnejūtīgākie uz vardarbību & gore. Man tajā laikā ij visādi anatomikumi, ij šausmenes dikti patika. Tikai, kad biju mazāka vai lielāka par tiem tīņa gadiem, tad bija kaut kādas dabiskas bailes - ārprāts, fuj, šausmas. Bērnībā vairāk bija bail no visādiem bubuļiem, briesmoņiem un tādiem (un tagad arī drusku :D), vēlāk - no kaut kā reālāka. Bet nu arī, ij mazie, ij lielie saprot, kas ir filma, kas ir spēle un kas ir īstenība. Bija viens raidījums, kur sīcim, kam dikti patīk Counterstrike, iedeva izšaut ar īstu šauteni pa mērķi. Šamais sabījās riktīgi. Zvērēja ieroci rokā nekad vairs neņemt. Un mājās turpināja spēlēt savu datorspēli. Tā kā vardarbīgu ainu vērošana nenoved viennozīmīģi pie vardarbības izdarīšanas. Normāli cilvēki, gan lieli, gan mazi var atšķirt realitāti no izdomas.