 |
 |
zivs | |
 |
 |
 |
 |
Iekikoja caur jaunajām tech pārbaudīt mītu, ka man, pirms dēla, bija vienīgajam mans uzvārds Latvijā, un tolaik vēl dzīvajai mammai – vienīgajai sievietei. Nope, maza nobīde. Ir kopā 3 – tātad, vēl viens tēvainis, bez mums ar dēlu. Taču, mēles laužamo, cienījamo Govs uzvārdu nepārspēt – viņas ar mammu ir vienīgās sava uzvārda nesātājas Latvijā (ja mammai tāds pats uzvārds).
Tech apstiprināja, ka šeit stardomam ir dibināts pamats – jau zem 50 nēsātājiem skaitās ārkārtīgi reti uzvārdi.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

 |
jan09 | |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
vēture sit ar atslēgu:
vienam no mani veidojošiem kantoriem, Vika Wood, nu jau ir izpildījušies 30it, un vēl ir redzami cilvēki, kas sāka ar mani reizē, un palikuši uzticīgi kompānijai visus 30it gadus. veidoja zviedri, paralēli veidojot sadarbību ar mežiniekiem (somu/zviedru kantoris, + vietējie kangari atlasīja lētus īpašumus zviedriem, .aukas), izvēloties vietu no daudzām LV teritorijā. aicinājum uz balli (pirmais): caur baptistiem un ts "zviedru' klubiņu, + sludinājums elektriķiem (abi finālisti piedalījās fabrikas nojaukšanā SE), aicinājums uz balli (otrais): līdz 35gv, vismaz vidējā izglītība, stabilas bāzes angļu vai vācu valodas zināšanas, obligāta vadītāja apliecība. 20 atlasītie no 400 kandidātiem vai vairāk, sākotnējais darbs kā palīgstrādniekiem, pēc mēneša vai vairākiem zviedru valodas apmācība uz maiņām (nedēļa in / nedēļa out), darbs ar zviedriem (elektriķiem / mehāniķiem), pa reizēm kopēji tusiņi krogos, paaugstinājums uz elektromontieriem... ražotnes palaišana, darbs uz līnijas, darbs uz dažādām pozīcijām (a la universar soldier), 3ās maiņas palaišana un Electrical maintenances engineer pozīcija. rajonam laba alga, jūra līdz ceļiem, kašķis ar jaunu lecīgu inženieri (kas ir tagadējais CEO), un brīvprātīga izvēle iet tālāk. paldies par zviedru valodu, noderēja NBS, un ne reizi vien, paldies par tehnisko pieredzi, un paldies foršajiem kolēģiem par visu labo.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

 |
eos | |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
Prakse skolā, var teikt, ka šodien beidzās. (Jā, jau otro reizi šo rakstu) Mentore man ielika 6 par praksi un norunāja monologu, ka vajag mācīt bērnus mīlēt matemātiku, nevis no viņiem censties iztaisīt teicamniekus. Es gribēju viņus visus iztaisīt sekmīgus, es atzīstu to. *** Ja es atceros bioloģiju, priekšmetu, kas mani garlaikoja visvairāk, tad to es tā arī neiemācījos mīlēt. Man vajag to bioloģijas daļu, kur ir saskare ar medicīnu. Taču nosaukumus visām pļavas puķēm aizvien nezinu. Arī sēņu nosaukumus nezinu. Man bija ļoti laba bioloģijas skolotāja vidusskolā, kuras skolēni regulāri tālu tika olimpiādēs. Stingra, taču mājās veica bio eksperimentus savam priekam. Tomēr vienīgais 10 bioloģijā man bija ģenētikā 11. vai 12.klasē, kur pietika ar matemātiku un dažām loģiskām operācijām, nebija no galvas nekas jāzubrās. Tā man parasti bija 3- 6, man šķiet. *** Es nezinu, vai 7.klasē zina, kas ir mīlestība. Turklāt, vai viņi mīl sevi. Ja viņi nemāk mīlēt sevi, tad kā var mīlēt matemātiku? Ja neskatās tik filozofiski, tad cilvēki gūst prieku no dažādām lietām. Es zinu cilvēkus, kas gūst prieku no uzdevumu risināšanas. Citi gūst prieku no vijoles spēlēšanas 4 stundas dienā 30 gadus. Es gūstu prieku no rakstīšanas un lasīšanas. Vēl no mācīšanas. Ja bērns negūst prieku no teksta uzdevumu risināšanas, kad pie manis nonāk 7.klasē, tad sākt mīlēt matemātiku tad man šķiet diezgan utopiski. *** Vispār šodien matemātikas skolotāju forumā izlasīju, https://old.reddit.com/r/matheducation/comments/1tboubu/why_are_good_math_teachers_so_rare/ka labākie matemātikas skolotāji nestrādā par skolotājiem, jo arī risku analītiķiem, finansistam un inženierim esot jāskaidro citiem, kāpēc matemātika strādā, un viņam par to maksā daudz vairāk, nekā skolā. Tas liek apsvērt maģistrantūrā studēt kaut ko citu, lai man ir rezerves variants citai profesijai.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

 |
ulvs | |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
"KĀ ATGRIEZT SAVU PLEROMU UN NEPIEDALĪTIES SAVAS DZĪVĪBAS ENERĢIJAS LAUPĪŠANAS LIELAJĀ SHĒMĀ", ir skaļi vārdi, kas domāti, lai pievērstu uzmanību. Taču es varu apsolīt to, ka, izlasot šo manis un Claude AI kūrēto apkopojumu par gnostisko filozofiju, tu radīsi sev būtiskas atbildes saistībā ar to, kā nebūt par anti-semantu un kā izspiest praktisku jēgu no mistiski skanošiem vārdiem un tekstiem.
Šis zināšanu un informācijas apkopojums varētu būt svētīgs cilvēkiem, kuri:
- Ja tu esi nojautis/-usi, ka šī pasaule ir kas vairāk par kapitālisma dienas kārtību un tev vienmēr ir šķitis, ka šo realitāti caurvij daudz dziļāki strāvojumi par to, ko mēs pieredzam savos trulajos dzīvības enerģijas apmaiņas pret materiālu ikdienas ciklos, tad tev varētu palīdzēt kopsavilkums par šo enerģiju apmaiņas dinamiku. Zemāk lasāmajā informācijā arī ir iekļauta instrukcija, kā nepiedalīties šajā mūžīgajā enerģijas apmaiņas dinamikā. Mērķis ir virzīties pretī Jēzus Kristus tipa apziņai (Lai ietu tālāk, atmet visus aizspriedumus un priekšrakstus, izdzēs savu memētisko atmiņu. Izdarīji to? Varam iet tālāk.)
- Ja esi slinks lasītājs (kaunies un sāc lasīt, un lasi ar reliģisku neprātu!), tad vismaz izlasi secinājumu rindkopu. Un atceries - ja tev kāds par šīm zināšanām kaut ko pieprasa - nogalini viņu, izdzer viņa asinis. Ellē ir īpaša vieta tiem, kuri monetizē universālās patiesības.
- Galu galā viens ir izlasīt, bet otrs - saprast. Tu vari maksāt miljons savas dzīvības enerģijas vienību par visām slēptajām gudrībām, bet tāpat tev no tā visa nebūs nekāda jēga, ja tu pieiesi šai info no savām idiotiskā cilvēka iemācītās bezspēcības un muļķības limitācijām. Tāpēc esi uzmanīgs un sit sev katru reizi, kad jūti, ka ieslēdzas tavas iemācītās bezspēcības analīze.
- Sadod sev vienreiz pa muti un atver acis! Vardarbība pret sevi var būt esenciāls darba rīks, lai pamodinātu (altert) iesnaudušos prātu. Ja vēlies būt saudzīgāks pret sevi, tad 30 sekundes masē un glāsti savas ausis, īpašu uzmanību pievēršos daļai, ko sauc par Tragus, un, darot to, paralēli, nekustinot galvu, ar acīm vien paskaties vispirms 30 sekundes pa kreisi un tad 30 sekundes pa labi. Tas aktivizēs klejotājnervu, kas savieno smadzenes ar gremošanas sistēmu, sasaistot smadzenes ar ķermeni - "as above, so below". Mērķis ir vienot nevis dalīt, dekonostruēt.
BRĪDINĀJUMS: Teksts tapis, sadarbojoties ar AI, ko pasaule atzinusi par līdzšim visbīstamāko - claude.ai (jeb etimoloģiski - KLIBAIS.ai; kāpēc klibais? Tāpēc, ka, ja tas mācētu iet, tas būtu pārāk potents. Ja tas nebūtu ievainots, tas ņemtu savas kājas pār pleciem). Patīk, ka var redzēt tā loģiku un ka tas aktīvi pēta aktuālo netu. Salīdzinoši maz halucinācijas. Zemāk esošās info sāls pārbaudīta post-factum, lai gūtu pārliecību par halucināciju neesamību.
Daimoni, Arhonti un Gnostiskā ciešanu arhitektūra
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |


 |
eos | |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
Ievietoju te, cibā, publiski tā nobeigumu ar secinājumiem.
"Nobeigums"
Šajā kursā darbā atklāju teorētisko bāzi, kas vajadzīga, lai skolotājs zinātu, kā būt motivējošam, iedvesmojošam un, tajā pat laikā, apzinātos matemātikas kā zinātnes vietu Latvijā, zinātu par darba un tālāku studiju iespējām viņa skolēniem, ja matemātika apgūta labi, izcili un teicami.
Latvijā skolotājs ir daļa no izglītības sistēmas tāpat kā citās valstīs, tāpēc cerība ko mainīt pastāv tikai tik daudz, kamēr skolotājs pats ir ar darbu un savu profesiju apmierināts, vēlas tajā palikt (pat ja piedāvātu iespēju aiziet uz citu darbu ar līdzīgu atalgojumu) un ir pats motivēts ierasties darbā vienmēr vesels un enerģisks.
Tā kā daudzi ārēji faktori (reformas izglītībā, stress laika trūkuma dēļ, mācību materiālu trūkums, dokumentācijas prasību maiņas, spiediens no vecākiem un skolas vadības par skolēnu rezultātiem, zems skolotāja profesijas prestižs Latvijas sabiedrībā, pārāk lielas klases u.c.) skolotājiem traucē justies atslābušiem darbā, tad var secināt, ka lielai daļai skolotāju fiziski nav spēka, lai darbu nevis tikai paveiktu, bet tā laikā vēl motivētu un iedvesmotu.
Par spīti visiem šiem faktoriem, dzīvē mēdz gadīties klases ar skolēniem, kuriem ir labas sociāli emocionālās prasmes, kuri apzinās matemātikas lietderību reālajai dzīvei, kuru vecāki uzticas skolotājam kā pedagoģijas profesionālim, tāpēc es uzskatu, ka visiem skolotājiem ir jāzina, kā rīkoties, ja parādās iespēja mācīt šādu klasi.
Ja šādas klases un vecāku, un atbalstošas administrācijas nav, tad minimālais, ko skolotājs var darīt, lai motivētu skolēnus, ir rūpēties par savu labsajūtu, jo skolēni daudz labprātāk mācās no smaidīga, vesela un pozitīva skolotāja.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |


 |
shelly | |
 |
 |
 |
 |
Digitalizēju 44., 45. gada saraksti, un man liekas, tūlīt raudāšu. Tur ir visas kara/pēckara šausmas: vairākkārt raksta evakuētie bērnunami, kas sapņo atgriezties Latvijā, kareivis interesējas par demobilizāciju, bezdarbnieks meklē piepelnīšanās iespējas... Katalogā katra vēstule ir tikai viena rindiņa, bet aiz katras no šīm rindiņām slēpjas vesela traģēdija. Man grūti to ievadīt un aizmirst. Ir, protams, arī vesela kaudze pilnīgi bezjēzīgu sēnalu kā lūgums palīdzēt noorg. rakstn. Majora G. Šmerlinga lekciju par tēmu "Pad. L. atbrīvoš. karavīru daiļrade" vai Sark. arm. gadadienu, vai kuriozi kā "Palīgā, Jūsu šoferis neatdod man manas klavieres".
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
|
 |
|
 |