 |


 |
jan09 | |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
Tālavas taurētājs
vismaz 45 gadus tiku domājis, ka dzejolī, kuru iemācījos 80o sākumā, ir rindas:
... Tik augstākās egles galā Taurētājs nomodā, Tas lūko pēc ienaidnieka Tuvu un tālumā. ... loģiskā ķēde - lūko, izlūko, izlūks, normāli armijas jēdzieni
šovakar tautiešu pasākumā atskanēja vārdi: ... Tik augstākās egles galā Taurētājs nomodā, Tas spiego pēc ienaidnieka Tuvu un tālumā. ... ķēde spiego, spiegs lauž šablonu, un kā ex-armijnieks man ar spiegiem ir duālas attiecības/izjūtas
BET - izpildītājs, kuru noķēru pēc pasākuma, apgalvoja, ka "spiegot" ir pareizi, izrādās, ka internets apgalvo to pašu, un mācību grāmatas jau sen ir pārstrādātas kartonā (labākajā gadījumā)... padomju versijas atšķirības vai atmiņas gļuki? esmu dzejoli skaitījis padaudz reižu, vienmēr lietojot "lūko" /savai lietošanai palikšu pie "lūko", vārds "spiegot" man dotajā kontekstā ir nepieņemams
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |


 |
zivs | |
 |
 |
 |
 |
Par mācītāju-kodēju man ir labs īsstāsts. Es reiz biju kāda ciematiņa baznīcā. Bija gide, kas zināja stāstīt dievnama trivia.
Laikam vēl Latvijas pirmajā laikā, tajā baznīcā bija mācītājs, kurš vadīja dievkalpojumus pālī. Bet nu tik sirsnīgi, ka draudze viņā labprāt klausījās.
Bija reize, kad viņš pārkrita pāri kanceles malai, un piezemējās diezgan apjucis. Kāds nostučīja. Viss. Atbrauca melnsvārči no Rīgas, uzteikt viņam darbu. Bet nebija pavisam mežoņi – lai novada savu pēdējo dievkalpojumu, un tad pateiks. Viņš esot novadījis tā, kārtējo reizi, ka melnsvārčiem nebija vārda, ko pateikt. Aizbrauca atpakaļ uz Rīgu, klusēdami.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

 |
zivs | |
 |
 |
 |
 |
mammai ir 100% bonuss. viņa mani loloja kā Faberžē olu. līdz 10 gadiem tina kosmiskās šallēs. es slimoju as fuck. man bija 7cm bieza slimības grāmata poliklīnikā. mani totāli baroja ar deep narkotikām – solutānu, dimedrolu, un visu ko citu. man tā patika slimot, jo tad bija Alise Brīnumzemē. es nezināju, ka tās ir smagas drogas, tik ļoti patika. es reiz biju pie šūplādes naktī. mamma pamodās un savāca mani aiz rokas atpakaļ uz gultu. es stāvēju mēnessērdzīgs, un lobiju tabletes no blistera, un bāzu mutē, vienu pēc otras. es neko neatceros, tikai ko mamma stāstīja.
kad 10 gados palaida mani brīvu, es atmetu visas šalles, gāju atvērtu jaku ziemā, es momentā pārstāju slimot, uz visiem laikiem.
jau zināt, vienīgā reize bija Covid, uz 2 dienām, pirms 6 gadiem. citādi es neslimoju pilnīgi nekad
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

 |
zivs | |
 |
 |
 |
 |
Ar nabaga Ūdrīti bijām dažas reizes kopā, dauzoties. Viņš teica, ka beibēm sāp, ka mēs dauzamies. Es vēl biju pārāk jauns, un teicu "nope, nesāp". Viņš pastāvēja uz savu "nē nē, tiešām sāp". Es runāju tikai no savas pieredzes. Dzert es vēl tikai sāku. Nelegālās narkotikas bija pirmās, pirms alko, un nesāpēja ne Guntai, ne manai mammai. Alko ir cits narkotiku līmenis, tur sāp visiem.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
 |
zivs | |
 |
 |
 |
 |
ap 2000, es biju superstārs. nenormāli daudz naudas, vienkārša mašīna, ultra neparasti apģērbi, ecstasy, kokaīns. esmu jauno draugu ļoti ieredzēts. manas mājas ir klubs, kurās bija gan Ingus Baušķenieks uz īsu brīdi, draugi superstāri nenormāli labprāt paliek. Gunta reizēm aiziet pagulēt, mūsu guļamistabā, mēs still tusējam ar stereo uz max. Bija arī Ūdrītis. Mēs tādai autoritātei sataisījām kokteili, iespiedām rokās, uztinām treknu joint, es sataisīju amfetamīna takas, atbrīvoju goda vietu uz grīdas segām. Ūdrītis bija apstulbis no attieksmes: "Kur es esmu? Paradīzē?"
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |


 |
zivs | |
 |
 |
 |
 |
par manu auto braukšanu stāstu MI, kārtējo reizi:
fragments 1: labākais, ko jau zini, bet man patīk atkārtot. Rīga, gaiša diena, sauss asfalts, satiksme ap 80 km/h. es otrajā joslā. Gunta nopūšas "mums vajadzēja statoilā. bet whatever, jau par vēlu". es: "ko? par vēlu?" nolasīju sekundaļās visu apkārt, un ar rokas bremzi, uz 80km/h noliku mašīnu šķērsām satiksmei uz ceļa, iegriezos statoil. Gunta kliedz kā orgasmā, mani lamājot. es easy "kad vēl tu ko šādu dabūsi". apklusa, ka nu jā nereāli, par puiša ralliju sen nešaubos
fragments 2: pat Rīgas snobs, kurš nekad neatzīs, ka baidās, laimīgs izkāpa no mašīnas "ja jūs nezināt, kas ir bailes, izbrauciet ar Armandu". nu tas ir vāks, ka Tarantino stila džeks bēg no manas mašīnas
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

 |
zivs | |
 |
 |
 |
 |
mani draugi reiz satika ziemas parkingā. es nekāds superstārs, pazemīgs starp cilvēkiem, stāstu, ka man ļoti bail no mammas nāves, kādus 2 vai 3 gadus pirms viņas nāves: "es nezinu, kā spēšu savākt savu dzīvi bez viņas", pārbijies, sēžot uz G mašīnas karstā motora pārsega. mani mierināja G ar savu puisi "spēsi. būs ok". es still nezinu, ierauju vodku no kakliņa. ok, man ir darbs, 20 eur/h, bet es netikšu galā. G draugs izsaucās "20 eur/h?. kaut mēs tā spētu pelnīt"
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
|
 |
|
 |