BĻEĢ, komposts runā par jēzu (ar mazo burtu, jo atkritumi sauc caur kaudzi)

Zivs drīz izlidos no cibas, uz paša atlūguma. Nemīziet, ne šodien. Kad sāksies alko athods. Jo es biju rupjš, ko nelasījāt šeit.
Es pat tā nedomāju, bet rakstīju. Alko ir burvīgs, ka sastāda txt tavā vietā. Un lielos, ka varēju to murgu pārvērst ziedos, bet es negribēju, jo nodoma nav. Tu sasodītā kuce, zivs, vari uzrakstīt jebko, kā kodu. Bet tik godīgs, ka apzinies savu spēku, un neraksti.

Gnidro ir full ignore, bet kāpēc N-olk vēl reaģē.
Ctulhu, Gnidro ir masa, biti. Kas te vēl nav redzams? Kas viņi ir dzīvē, pohui. Tas, kas tiek uploadots šeit, ir docx.
To es runāju uz N-folk.

Sirdsgrauzdi.
Tēvs periodiski bija klāt, bet lūk, cibā es pateicu vairāk, nekā apzinājos.
Viņš iemācīja reālas lietas.

Mans puika, vidus bērnībā bija dedzīgs, atklāti prasīja, lai viņam ko iemācu.
Es zinu no A-Z visu, (ne jau visu tētis iemācīja) ļoti daudz no golden-hands, un esmu darījis,
bet kad Jāzeps alka zināt, es nezināju ko viņam mācīt. Mums ir 21. gs., un nekas nav jādara. Dators un viss.
Es tik tizli jutos. Es sameklēju kādus dēlīšus, kaut ko urbsim, skrūvēsim, pilnīgā bezjēgā. Tuvu vemt, tik fake. Es tālāk pat nemēģināju.
Viss ko viņam esmu spējis mācīt, ir brain. Fiziskajā, kas ir ne mazāk kā brain, neko.

Meitenes mani izgrābtu, jo man ir totāla saprašana par elementāro mājās, visu spēju ar loģiku, un arī praksi. Just name, ko es nevarētu dzīvoklī.

Jāzeps arī gribēja.
Sviests

You exist in this darkness. Rebels. Creeps. Outcasts. Loners. People who hate everybody. People who feel uneasy around everybody. People who know everyone hates them. People who hate being tied down, restricted, constricted, and huge whirling snakes. The snakes climb around your neck and arms. The woman who’s the mother of snakes takes you in.

Kathy Acker

Esmu pret tiem griestu gleznojumu skrāpētājiem kino Rīga.
"kādas attiecības ar tēvu, tādas izveidosies ar Dievu". Kur es to saklausījos, fig zin.
Kaut kādi apsēstie. Tēvs ir nenormāli svarīgs. Es Jāzepam centos/cenšos būt labs, lai viņš justos mīlēts. Es redzu viņa atsauksmi, ka uzticās man pat vairāk nekā mammai. Man, mans kritušais tēvs, neaprunāsim, man bija whatever, līdz vēlam pusaudzim, kad sāku rubīt, es gaidīju viņu. Retajās reizēs iemācīja veču lietas, arī psrs elektroniku, lodēt shēmas, filmiņu fotogrāfiju no A-Z, ka varēju novest visu procesu jau viens pats, no filmas aparātā līdz attīstītām bildēm, vēl šo to. Tas, ka viņam nesanāca, apklusti.
Bet Dievs? Ja tēvs būtu atspulgs Dievam? Tie ir saklausīti murgi. Es būtu mūžīgā nestabilitātē pret Dievu

Ingmār, nekārdini tos, kam FEMME skan kā putekļu slotiņa gar ausīm

Un Ctulhu ir troksnis, biti ekrānā. Nav emocionāls stafs, ko runāju, bet tur nav pat chatGPT. Lineāras virknes, absurda distopija, pat nav loģikas. Vai tu runātu ar word textu? Funkcionē, jo re, var pārstāvēt sevi reālajā dzīvē, ar pasi. Runāt ir caurums; kopsavilkums visu cibiņu sarunās ar viņu, ir void.

Tāpēc es jau pilnīgi ignore. Es tiešām domāju, ka runāt ar viņu, ir kā ar fiksētu failu.
Interesanti, kā viņš dzīvē? Tāds pat nevarētu pastāvēt. Tātad, ir 2 ID

"Господь спросит с нас"
beidzot kaut kas labs.
paldies, N-olk

Bērns ir mani "trait".
Es tā šuvos, jo dēļ sava bezpriģēla, nokavēju 1h 15min no norunātā zvana viņam. Viņš nav vēl mājās, atvainojās elsodams, ejot.
Pilnīgi es, viss ir ar nobīdi uz pamatīgu kavēšanu. Man pat nebija vajadzība pielietot joku, lai nogludinātu savu fail. Šis zvans bija ļoti svarīgi, nepievilt, jo nebijām runājuši 2 mēn. Un pēdējais, ko dzīvē, likt viņam justies, ka tēvs ir paviršs pret viņu.
Joks bija sameklēts par to, ka ar viņa mammu, Guntu, pirmo mūsu "date" es nokavēju 3h.

Tas ko es nestāstītu: Džeks, kuram tā ir pirmā sieviete, nokavē randiņu par 3h! Ne jau baidoties, bet vnk savā usual ritmā. Are you real? Tava pirmā sieviete, un 3h? Kurā pakaļā ir tavas smadzenes?

Trivia: Tas bija telpās, pie viņas draudzenes. Tātad, nav kas neticams.
Gunta iepazina mani arī tālāk, ka 1h kavēju normāli, minimums. Jau pēc pāris gadiem kopējo norunāto laiku, kaut kur visiem tiekoties, man mānija par stundu. Es to atklāju tikai jau vēlāk, ka man vienīgajam pasaka atšķirīgu satikšanās laiku. Reāli humors un gudri, jo tad ticami, ka kavēšu tikai minūtes. Es smējos, jo zināju savu issue, un novērtēju kā sasodīti labu piegājienu.

To jūt arī līdzcilvēki.
Gunta piedzīvojusi manu besīgo dzeršanu, ienīst to. Ir bijuši attiecības iznīcinoši konflikti.
Jebkuras citas drogas – never problem.

Un mamma, zina visu spektru arī. Kopā ir braukts pēc hasha, jo vedu viņu kur citur, pa ceļam piestāju. Viņai bija ziņkāre, kā izskatās. Parādīju.
Speed viņa pat vienreiz man sarunāja pat tel, draudzenei, jo dēlam ir jāpieceļās no alko plosta, jāsāk strādāt, lai projektu nesadirstu. Ar konservatīvo mammu tur vispār nav bazara. Pārējo nestāstīšu.
Un kad alko, viņa ir izmisumā, bet nepsiho, jo saprot, ka nespēj to ietekmēt.

Lūk, reālā bilance

[info]disfigurator:

Atkārtotais, saīsinātais raidījums no "arhīviem".

Ļoti īsinot.
Neviena nelegālā droga nenoveda mani nenoveda līdz lupatām (varbūt mana organisma īpatnības). Kādreiz es mēģināju dažādas un daudz. Ozzy Osborne style, un neizjauca neko.
Alko kāre man atņēma visu. Esmu talantīgs, kā citi saka, un tagad izmests no aprites, jo neviens negrib sadirst savu darbu dēļ pilnīgi neparedzama cilvēka, kurš burvīgi strādā, un tad 3 nedēļas neatbild uz epastu, kad projekts nav pat vairs liesmās, bet jau ir krāsmatās. Ļoti labi kontakti viens pēc otra norietēja.

Neko jaunu nepateicu.
To, ka kokaīns bija kādu laiku topā, jo varēju atļauties, un kad beidzās piķis, bez pamirkšķināšanas pārtraucu vienā dienā, kaut bija vēl kādiem pāris gramiem.
Alko ir, ka piegriezīsi ēst, labāk lai sanāk iedzert.

Tagad, pa retam speed, un ko – izsūc kvalitatīvai atdevei visu nrg, un tad tu aizmirsti – gribi atjaunoties un dzīvot atkal "normāli". Un nevis gribi, bet dabiski jūti, ka nevajag, un pārej uz tīru state.

Ai, lēti sanāca, un tiešām nekas jauns

LSD, kaut kādā kreisā literatūrā, kad par to lasīju, nebija vēl interneta, un eksperimentēju pirmo reizi, bija rakstīts, ka "all teachers should try. one time in life is enough"
Tā nav narkotika. To nevar lietot patikas dēļ. Es pats esmu tikai kādas dažas reizes. Tas nav fun, kaut mēģināts arī dēļ fun. Nezinu par ko hipiji runā, lietoja dēļ krāsām un efektiem, laikam. Tā ir xtreme iekšu izgriešana uz āru, visu pastāvošo priekšstatu nojaukšana, ne izdemolēšana. Tas nesaglabājas, kad beidzas, bet vairs nekad nedomāsi kā iepriekš. Ikdienā nesajutīsi atšķirību, nebūs Alise Aizspogulījā. Tu pēc darbības beigām jau drīz atgriezīsies parastajā uztverē, un nebūs episku jaunu formu. Tas, ko iedod, nav kādās pasakās rakstāms.
Tu vnk zināsi, ka tik vienkārši tu vari justies kā čīkstošas durvis, slīdošs, kūstošs sniegs, un cits, viss, kas ir redzams. Nobrūk stingras "reālās pasaules" definīcijas kā absolūta patiesība. Jo viss, kas ir definēts, ir patiesībā ilūzija, un tu nezināsi patiesību vairs tādu, kāda tā bija pirms LSD, vai kāda pēc. Tu nepazaudēsi Dievu, varbūt pat vairāk spēsi tuvoties, jo fake tev melotā pasaule ir redzama, kā tevis paša rekonstruējama, kā vien izdomā. Tevi neaizved maldos, bet parāda, ka tas nav dzelžains krātiņš. Tas ir tad, ja spēj uztvert, domāt.

Summary: Pilnīgi nekas nemainīsies pēc iedarbības beigām. Vnk nojauks lineārās uztveres struktūras neapstrīdamību.

p.s. To spēj garīgi ļoti advancēti cilvēki bez LSD, un tie, ar dziļām garīgajām praksēm, vienā setā. Tas nozīmē, ka LSD palīdz patiešām, bet nav nepieciešama, lai sasniegtu to, kas šeit aprakstīts

Lasot Hermaņa Heses "Stikla pērlīšu spēli" un "Pasaules troksni" no I. Jansones,
aizvien saglabājas sajūta, ka pat pēc 12 studiju gadiem augstskolā es aizvien meklēju sevi.

Kas ir tā joma, kurā var sintezēt valodniecību/fiziku/matemātiku/filozofiju/pedagoģiju?

Visticamāk, kāda starpdisciplināra joma, kuru var pētīt pēc doktora grāda iegūšanas.

Taču, vai to darot, varēs nopelnīt naudu īrei un pārtikai Latvijā? Nē, nē. Nē.

Varbūt tiešām vienkārši jāpabeidz viss iesāktais, un tad jāmēģina darīt to, kas Latvijā ir pieprasīts.

Jāiet runāties biežāk ar profesoriem, jālūdz padoms. Kaut vai karjeras konsultācija.

Tāda iespēja LU ir.

"Katrā ziņā tādi cilvēki kā viņa, spalvas pavēlnieki, ir bīstami. Tie uzreiz liek sapīties aizdomās par neīstumu - ka tāds cilvēks nav vis pats, bet gan acs, kas bez apstājas skatās un redzēto pārvērš teikumos; tādējādi realitātei tiek nozagts pats svarīgākais, nozagta neizteiksmība."

Olga Tokarčuka, "Stum savu arklu pār mirušo kauliem"

Drogas.
Apēd ar savu beibi LSD. Tu visu redzēsi.
Mums labi sader visi veidi, un tad ar LSD, tev izvelk ārā jau zināmo, bet komforta dēļ noslēpto.
Neko jaunu neuzzināsi, bet ja neesat saderīgi, tu viebsies kā vampīrs saulesgaismā.
Tas tad, ja tiešām gribi redzēt. Normāli nevajag. Jo pāri dzīvo veiksmīgi arī bez tā, un labāk, 90% pasaules

Visas G pieredzes nestāstīšu, tikai, ka ir mēģinājusi visu, ko es, manā kūdīšanā, un patika. Vairāk tiešām pamēģināt, dažas reizes, bet ne atkārtot ik pa laikam.
Viena ecstasy reize mani izbrīnīja pamatīgi. Es tā nekad neuzvedos. Gāja pa klubu, leca nahui uz galdiem, dejot, neviens nevar apturēt. Pēctam, kad jau viss slēdzas, un es arī gribētu vēl, 5-os no rīta, kāds nelaimīgs klubiņš, ko staigājot atradām, jau slēdzas ciet, bet mums vajag kaut tikai elpu. Nepaspējām ne minūtes iejusties, jo mūs ielaida, brīdinot ka pēdējās dziesmas. Gunta ignorēja visu, plosījās, konfliktēja ar apsargiem, ka nekur netaisās iet. Ne gluži leca atkal uz galdiem, bet man nācās savākt savu beibi. Es nevienā no stāvokļiem, visintensīvākajiem, neizraisu konfliktus. Es atvainojos apsargiem, kas jau sāka viņu medīt, un rāvu pie sevis "beidz, beidz", skaidrojot, ka tas ir normāli, nakts visur ir beigusies. Mēs tikai sacelsim problēmas, un turpinājums nesanāks anyway.
Ir vēl stāsti ar G high, bet tāds psihums bija tikai 1x

Retas reizes bija ar G, kad ņēmām sintētiku. Viņa ir godīga meitene. Bet kad ņēma, lai "nogrābstās", cik viņai atvērās. Ne garīgi, bet wild. Sīkums, kad paņēmuši ecstasy gājām uz vecrīgu, un visi bāri, whatever, kā Suede dziesmā "Cause tonight we'll go drinking, .. We'll do silly things. Oh whatever makes her happy". mums bija nauda, kapitāli pietiekami, un mums bija vienalga.
Iegājām pa ceļam Bingo, uz Brīvības ielas. Ko mēs tur darīsim? Nezinam. Varbūt uzspēlēt, taču whatvever, ir tik easy, ka vnk sēžam pie galdiņa, līdz pienāk viesmīle. Normāls jautājums par to ko mēs gribam. Smējāmies, ne ļauni. Sagaida laikam, ka pasūtīsim spēli un hard drinks, kā iespējams pieņemts.
Mēs izlaidušies pa galdu, pilnā fokusā, bet ir pajāt. Mēs viens otram: "Ko tu gribētu?" "Nezinu, padzerties laikam jā". Atbilde viesmīlei "Jums sulas ir?"
Izvēlējāmies ābolu sulu. "Divas?". Ilgi domājot, bet ne ļauni pret pret viesmīli, ja kas - "Nu ņemam?" "Tu gribi veselu?", "Man po", "ņemam vienu?", "ok, uz abiem". "jā".
"Mums lūdzu vienu uz abiem". Pilnas kabatas ar naudu. Viesmīle stīvi aizgāja, pieņēmusi pasūtījumu. Tādi bomži. Tikko viņa pagriezās, mēs ņirdzām, apskāvāmies, reizē smejoties "vienu ābolu sulu uz diviem", vietā, kur sagaida lielus tēriņus. Nevarējām beigt smieties cik pohui.
Ābolu sulu tā arī neatnesa. Tas ir crucial stāstā. Apnika gaidīt, gājām prom.
Mūs pavadīja ar skatieniem, promejot, bet tas bija jau wampire energy. Mēs to neņēmām, jo mums pašiem bija energy ko dot, vnk pasmējāmies par ārpasauli

traks gads

mood:: confused
music:: Jamie XX - I’ll Take Care of You

speed slavinājums. Eiž prāts ir deep, un nav tik saraustīts kā mans, bet džeks drusku apmulsis par mani, ka ir fragmenti, tādā ātrumā nobērti. es ilustrēju pilnvērtīgas skices, un upload jau nākamo, ka nepieradis, un pat pieradis, nevar paspēt lasīt.

es nevaru pateikt tik ātri, kā domāju. man vnk krājās rindā nākamais, ko mute spēs izrunāt. reāls hyperprocesors.
un tie nav narkomāna poētika, bet nesošas, domu turpinājumus, jautājumus, atverošas fork to next