Vakar Vīriešu Kārtas Cirslim (turpmāk - VkC) mašīnai beidzās tehniskās apskates "slimības lapa", tāpēc bija jādodas uz tehnisko apskati Antenas ielā. Vispār VkC gribēja sūtīt turp vienu pašu Sieviešu Kārtas Cirsli (turpmāk tekstā - SkC), bet SkC pret šādu iespēju sparīgi protestēja, tāpēc turp devās divu ciršļu delegācija. VkC izpildījās normas robežās - aizmirsa mājās iepriekšējās apskates talonu (bet to izdrukāja no jauna), kā arī, pie kases lodziņa iedams, mašīnā atstāja autovadītāja apliecību. Te nu pieslēdzas SkC un lepni sniedz savas tiesības. Meitene aiz lodziņa kādu brīdi veras plastmasas gabaliņā, datora ekrānā, tad uz SkC un saka: "Labāk jau nu aizejiet uz mašīnu, šīm tiesībām sen kā beidzies derīguma termiņš!" SkC ķer pie sirds (vai tiešām esmu tik veca?!), bet, labāk ieskatoties, jāatzīst sūrā patiesība - gadi skrien kā stirnas, un kopš pilngadības tiešām aizskrējuši jau 10 gab., rezultātā kopš marta SkC ir sirdsšķīsti vizinājies ar nederīgām tiesībām. SkC atviegloti nopūšas, ka to uzzinājis šādā ceļā, nevis atrāvies sodu no ceļu policijas, un nosaka, ka brīvā brīdī tiesības nomainīs. Uz to VkC maigi ieklepojas un aizrāda, ka šosestdien jābrauc uz Igauniju, un SkC būs jāsēžas pie stūres. SkC satriekti klusē un nodomā, ka turpmāk vairs nesmiesies, ja tēvam atkal gadīsies trīs mēnešus nobraukt ar beigušos tehnisko apskati (ciršļu ģimenē šādas lietas laikam iedzimst).