- ticu / neticu
- 2021.10.07, 07:51
- Agrāk, kad man jautāja vai es ticu dievam, es teicu ka neticu, un, dažreiz, ja gribējās jautātājam pieglaimoties, piezīmēju, ka noteikti tā ir patīkama sajūta, "ticēt", jo man tā pietrūkst.
Tagad, mana nostāja pret dievu (un reliģiju vispār) ir kļuvusi radikālāka, es ticu ka dieva nav, es ticu ka visas baznīcas un reliģijas ir kļūda un milzīga tumsonība, krāpniecība, meli un pašapmāns.
Tāds, lūk, ticības jautājums.
Sarunājos ar kādu kas šaubās par vakcīnām. Un sarunājoties es sapratu ka ticu - ticu zinātnei, ticu medicīnai, farmācijas industrijai un ticu vakcīnām. Kad es sēdēju uz krēsla un gaidīju poti man vispār pat prātā neienāca kaut ko apšaubīt, viss liekas skaidrs kā diena - un tagad es sapratu, ka tā ir ticība. (Nevis kaut kāda veselīga skepse vai agnosticisms.)
Tagad es zinu, jā, ticība ir patīkama sajūta.
Bet ir viena atšķirība: ticēt zinātnei ir pareizi.
(Kā "pareizi" ticēt zinātnei, par to citā reizē. Jo zinātnes process ir mūžīgas šaubas, nepārtraukti uzbrukumi pastāvošajai kārtībai un pieņemtajām teorijām, meklējot patiesību. Nekad neapstāties pie sasniegtā, un viemēr uzskatīt ka esošā izpratne ir kaut kur kļūdaina un uzlabojama. Meklēt iespēju teoriju apgāzt, lai saprastu labāk.) - 60 rakstair doma
- 7.10.21 09:17 #
-
Ticības jautājumos mēdzu nejaukties (jo bezjēdzīgi un jo katra personīgā darīšana), bet piezīmēšu gan, ka zinātnes un pārējo aiz komata nosaukto lietu sakarā ticība (kā faith, nevis kā vienkāŗši belief), manuprāt, ir pilnīgi nevietā, un tieši tavā pēdējā teikumā pareizi uzķerto faktu par zinātnes procesu dēļ.
Ne jau par velti Karaliskās biedrības moto, cauri visiem šiem gadsimtiem, ir bijis un paliek "Nullius in verba", "Nevienam [netici] uz vārda". - Atbildēt
- 7.10.21 09:25 #
-
jā, bet es vairāk par to noķerto mieru prātā. ka nav baiļu un ir tikai paļaušanās. paliec vecāks, paliec stulbāks.
- Atbildēt
- 7.10.21 09:40 #
-
Ne par velti https://en.wikipedia.org/wiki/Planck%27
s_principle un https://en.wikipedia.org/wiki/Semmelwei s_reflex ir un paliek. - Atbildēt
- 7.10.21 10:25 #
-
Paļaušanās ir slikti. Tas ir mentālās kontroles zudums. Figurāli sakot - tas ir kļūt no pilota par pasažieri.
- Atbildēt
- 7.10.21 09:25 #
-
Pateikt, "es ticu zinātnei" nozīmē apmēram to pašu, ko pateikt "es ticu reliģijai". Cilveki netic "reliģijai", cilvēki tic Dievam, Allāham, Jahvei, Jēzum, dvēselai, utt. Visi šie subjekti, kam cilvēki tic, ir bāzēti uz aksiōmām, kas izvilktas no kautkādiem neapstrīdamiem rakstiem.
Zinātnei, atšķirībā no reliģijas, nav aksiōmu. Izņemot matlōģiku, bet arī tajā aksiōmas ir stiepjams un modificējams jēdziens, ja vien spēj pierādīt nepieciešamību pēc izmaiņām.
Un nē, tu netici zinātnei, tāpat, kā kārtīgs krustnesis netic "reliģijai". Tu uzticies zinātniekiem tajā, ka viņi pielieto korektas metōdes un veic atbilstoši korektus secinājumus, kas noved pie funkcionējošiem risinājumiem.
Bet zinātnē, tāpat kā reliģijā, ir pietiekami daudz starpslāņu starp tevi un "patiesības avotu", kas apzināti vai neapzināti reinterpretē informāciju pa savam pirms nodod tālāk. Bet tev vismaz tiek dota iespējam pašam izburties cauri dekādēm pētījumu, apgūt jomu un apgāzt pastāvošo kārtību ar pietiekami spēcīgiem pierādījumiem. Cilvēki no starpslāņiem (žurnālisti -> pr -> publikācijas -> pētījumi -> tēzes) pavisam noteikti mēģinās spītēt tev pretī, bet ar pietiekami lielu apņemšanos tu vari panākt savu (piemērs - tās pašas mRNA pētījumu vēsture). Bet vismaz ir cerība, ka tavs solis tuvāk absolūtajai "theory of everything" tiks ņemts par pilnu. Ļaunākajā gadījumā post mortem. - Atbildēt
- 7.10.21 09:38 #
-
Tas kā pareizi definēt "zinātni" un vai to var piesaukt kā abstraktu jēdzienu kopu, vai nevar, ir matu skaldīšana.
- Atbildēt
- 7.10.21 09:59 #
-
Nu pag, pag, cold fusion, emdrive, Dawkinsa černis un Paisa HEEMFG prikoli ir vai nav zinātne? Tas, ka tu vai kāds cits no sava dīvāna vai laboratōrijas tic vai netic, nenozīmē to, ka nopietni pētnieki nepēta dīvainas lietas, kuras tiek atmestas vēstures mēslainē kā "currently unviable". Vai zinātniskās metōdes pielietojums to nepadara par zinātni?
Zinātne ir pilna ar pilnīgi pretējām idejām, daži "tic" un strādā pie viena virziena, citi pie otra. Nevar tak "ticēt", ka X ir un nav patiess vienlaicīgi.
Mans punkts nav par definīciju, bet par to, ka "ticēt" ir pilnīgi lieki šinī gadījumā. Tas, vai cilvēki tic, vai netic, nemaina faktus, tikai to interpretāciju. Un tu, kā ne-eksperts tici kādai konkrētai interpretācijai, nevis abstraktu faktu kopumam. Fōlijnieki un antivakseri tic citai interpretācijai.
Starp citu, teolōģija arī tiek uzskatīta par zinātni noteiktās aprindās. - Atbildēt
- 7.10.21 09:27 #
-
emm,
zinātnes pamatdoma, ja visi apstākļi sakrīt, tad viena un tā pati darbība rezultēsies tādos pašos rezultātos neatkarīgi no mēģinājumu reizes
ticība: katru reizi, kad es apsēžos uz šī akmeņa, man paliek silti ap dvēseli - Atbildēt
- 7.10.21 09:34
- mapats (bez virsraksta)Paslēpta nopūta
- 7.10.21 10:07 #
-
Es zinu.
Bet. Tavs viedoklis ir jāprecizē, ko vispār jau izdarīja pirms manis daudz plašāk. - Atbildēt
- 7.10.21 10:14 #
-
Interesanti. Manu uzskatu process attiecībā uz personīgo ticību un attieksmi pret reliģijām ir mainījies, sanāk, pretējos virzienos. Agrākā jaunībā biju drīzāk agnostiķe, bet vienlaicīgi stingri antireliģiozi noskaņota, nu tur, "abolish all religions", "make fun of them mercilessly". Tagad esmu nešaubīga ateiste, un joprojām kritiski noskaņota pret reliģijām un dogmatismu, tomēr individuālā līmenī pret cilvēku ticībām izturos ar lielāku pietāti nekā agrāk.
Attiecībā uz zinātni un pierādījumos balstītu medicīnu, es neteiktu, ka es ticu, drīzāk varētu teikt, ka es paļaujos. Arī ejot saņemt vakcīnu es neizjutu lielu stresu, jo pietiekami uzticos zinātnes procesam, lai gan apzinos, ka riski pastāv pie jebkuras medicīniskas manipulācijas. Līdzīgi kā kāpjot lidmašīnā es neesmu konstanta stresa stāvoklī, lai gan apzinos, ka risks piedzīvot aviokatastrofu ir vienmēr. - Atbildēt
- 7.10.21 10:28 #
-
Nu vispār saprast > paļauties, t.i. ja saprot tad nav vietas paļāvībai, indivīds vnk zina kas notiek un plāno izejot no tā.
- Atbildēt
- 7.10.21 10:44 #
-
Nu nu, tu gribi teikt, ka saproti vakcīnu vai lidmašīnu līdz tam līmenim, lai tiešām zinātu? Stipri šaubos, drīzāk tu pastarpināti esi iepazinies ar zinātāju skaidrojumiem par to, kā tas strādā, un paļaujies uz viņu ekspertīzi.
- Atbildēt
- 7.10.21 10:49 #
-
Vispār tas darbojas tā: Saprot lietas vispārīgā līmenī un tās kuras dotajam tipam ir svarīgākas/ vairāk interesē - tās saprot labāk. Jā visam nepietiek resursu bet iemācīties bioķīmiju un palasīt lidmašīnu tehniskos aprakstus/ pamēģināt lielo simulatoru tiešām ir labāk nekā paļauties.
- Atbildēt
- 7.10.21 13:19 #
-
Man šķiet, ka kā zināšanas apakšējā robeža tas kind of strādā. Protams, ka no turienes ir augt un augt uz augšu.
- Atbildēt
- 7.10.21 13:30 #
-
Uzstādījums no ctulhu puses bija: "Nu vispār saprast > paļauties, .." Tā tas ir, pret to es nestrīdos. Taču es gribēju norādīt, ka, ja vien ctulhu pats fiziski nepiedalās vakcīnu izstrādē, tad joprojām neizbēgami viņš paļaujas uz speciālistu ekspertīzi un skaidrojumiem.
- Atbildēt
- 7.10.21 13:34 #
-
Precizēšu, uzstādījums bija: "Nu vispār saprast > paļauties, t.i. ja saprot tad nav vietas paļāvībai, indivīds vnk zina kas notiek un plāno izejot no tā. " Un šito es apšaubu, ka ctulhu vnk zina, kas notiek un attiecībā uz vakcīnu vai lidmašīnu viņam nav vietas paļāvībai.
- Atbildēt
- 7.10.21 18:18 #
-
Nu subjektīvi man tur nekādas paļāvības nav, es vnk vai nu zinu vai nu nezinu un esmu welcomēts iet mācīties ja ir laiks/ iespējas/ patikšana. Tas ka vienmēr var zināt vairāk ir, protams, taisnība.
- Atbildēt
- 7.10.21 13:36 #
-
Protams, tas ir, kā mūsdienās ir modē teikt, spektrs. Pilnīga domēna ekspertīze ir vienā šī spektra galā, pilnīgs "čaiņiks", kam ir sveši pat attiecīgie atslēgas vārdi — otrā.
Arī man vakcīnas galīgi nav mans lauciņš, bet esmu pacenties "iebraukt" tēmā (par imunoloģijas pamatiem, par mRNS tehnoloģiju u.c.) vismaz tik daudz, lai uzskatītu, ka esmu kompetents saprast, par ko ir runa un varbūt pārbaudīt vispārīgus apgalvojumus par tēmu. Resp., es teiktu, ka galvenais ir saprašanas/paļaušanās attiecību celt, arī tad, ja paredzamā nākotnē nespīd ekspertīze. - Atbildēt
- 7.10.21 13:46 #
-
Es tam visam piekrītu. Man vnk uznāca sīkumainības noskaņojums šodien. :)
Par tēmu, mileniāļu humors no 2013.g.: Airplanes are magic - Atbildēt
- 7.10.21 12:27 #
-
kā tu reaģētu, ja tiktu zinātniski pierādīts, ka, ticot sirmam vīriņam mākoņos, regulāri ar viņu komunicējot, dēvējot viņu par radītāju un pestītāju, lūdzot viņam piedošanu par grēkiem un saņemot pretī beznosacījuma mīlestību, kā arī ikdienā aizvadot trīs rituālās lūgšanas, vidējā cilvēka dzīves kvalitāte krietni uzlabojas?
- Atbildēt
- 7.10.21 12:50 #
-
kamēr vien tas neliek šķēršļus zinātniskajam procesam, man personīgi ir ok, un Tevis teiktajā ir labs _punkts_
- Atbildēt
- 7.10.21 12:51 #
-
diemžēl cilvēkiem gribas paturpināt šo virkni ar "vērsties pret neticīgajiem, liegt sievietēm iet skolā, jo (yada yada yada, ko sirmais vīriņš ir paredzējis)", utml
- Atbildēt
- 7.10.21 13:10 #
-
mjā... un kas ir pats trakākais. atrodas cilvēki, kas vēl tālāk turpina virkni tūkstošiem kilometru tālāk ar "vērsties pret ticīgajiem, liegt bērniem lūgties skolā, jo (yada yada teroristi, yada yada pedofīli, yada yada indoktrinācija)", utml
- Atbildēt
- 7.10.21 18:25 #
-
Teroristi un pedofili atšķirībā no minētā vīriņa ir reālas novērojamas lietas un tās vajag novērst, t.sk. ierobežojot reliģijas.
- Atbildēt
- 7.10.21 18:32 #
-
Nu es domāju ka agnostiķis arī teiktu - melnsvārčus un mullas skolās pieļaut nevajag
- Atbildēt
- 7.10.21 18:36 #
-
Iemācīsies pareizi uzrakstīt vārdu ateisms, turpināsim runāt. Tas nav grūti.
- Atbildēt
- 7.10.21 16:20 #
-
Ok, kā to organizēt? Pavēlēt vienai grupai ticēt, otrai grupai pavēlēt neticēt? Baidos, ka tas nestrādās. Kā iegūt kontroles grupu?
- Atbildēt
- 7.10.21 16:25 #
-
vai drīkstu zināt, kāpēc es saņemu šādus jautājumu un kāpēc tev ir svarīgi izklāstīt man savas zinātniski nepamatotās bailes? kāds mērķis?
- Atbildēt
- 7.10.21 16:49 #
-
Vai tam ir nozīme? Katrā ziņā priecāšos, ja sāksi aizdomāties par to, ka ne visu ir praktiski iespējams zinātniski pierādīt.
- Atbildēt
- 7.10.21 17:03 #
-
diemžēl es aizdomājos par gluži pretējo.
es protams atļaušu tev uzrakstīt garas pārdomas, kāpēc tev liekas, šeit nebūtu iespējams atlasīt kontrolgrupu un kāpēc tev liekas eksperimenta grupu nevarētu palūgt piedalīties kopīgās lūgsnās, rituālos, svētdienas baznīcas pasākumos kā teleevanģēlija savos zieda laikos, kur harizmātisks priesteris stāsta par dieva mīlsetību un visaptverošo piedošanu. pašās beigās es arī labprāt redzētu, kā tu uzraksti garu skaidrojumu, kāpēc kontrolgrupai un eksperimenta grupai nevarētu likt aizpildīt anketu par pašsajūtām un piederību pasaulei pirms un pēc eksperimenta sākšanās. aiziet! - Atbildēt
- 7.10.21 17:12 #
-
(Šis jau ir vairāk par reliģiju kā rituālām darbībām, nevis par ticēšanu bārdainam onkulim. Bet nu ok, tagad jau mēs kaut kur virzāmies...) Ja tāds eksperiments ir vienkārši realizējams, tad noteikti kādam jau vajadzētu būt to izdarījušam un rezultātiem zināmiem, vismaz pie kaut kādiem specifiskiem nosacījumiem. Nu neesi pirmais, kas aizdomājās par tēmu "bet vai tad reliģija neuzlabo cilvēku dzīves kvalitāti?". Jāatzīst, ka neesmu speciāli meklējis tādus pētījumus, bet kaut kā neesmu arī redzējis nevienu uz tādiem norādām šādās diskusijās.
- Atbildēt
- 7.10.21 17:22 #
-
paldies par savas ticības un pienēmumu izklāstu. izklausās gan diezgan tendenciozi un bigotēti, bet lai nu būtu. visu labu!
- Atbildēt
- 7.10.21 18:27 #
-
https://en.wikipedia.org/wiki/Efficacy_
of_prayer
Izpētīja, nestrādā. - Atbildēt
- 7.10.21 18:33 #
-
paldies par centienu, bet šis nav tas, par ko runāju. vai tev ir arī kāds piemērs par rituāliem un mīlestību un regulāriem baznīcas apmeklējumiem?
- Atbildēt
- 7.10.21 18:35 #
-
Tur jāskatās dažādu okulto prakšu un maģijas pētījumi, iesaku Raita ``Burvestību liecinieku`` un tml avotus, cik zināms nekādas anomālas manifestācijas atklātas nav, cita lieta ka tajās praksēs izmanto psihoaktīvas vielas, dažādus specifiskus treniņus piemēram elpošanas un tas viss protasm dod attiec. efektus.
- Atbildēt
- 7.10.21 18:38 #
-
paldies, ka esi spējīgs piekrist, ka reliģija un ticība bārdainam mīlošam tētiņam var nest ko labu cilvēcei. aizlūgšu par mīlestību tavaj sirdij. āmen!
- Atbildēt
- 7.10.21 18:38 #
-
Jā, šis laikam īsti nav tas kas mūs šobrīd interesē. Ir viegli uztaisīt eksperimentu, vai lūgšanas par citiem iedarbojas.
- Atbildēt
- 7.10.21 18:41 #
-
OK, tad kāds ir pareizais pētnieciskais uzdevums?
Ja jautājums ir vai iedarbojas uz pašu personu, tad autosuģestija, protams, strādā, arī pie aplamiem ieejas datiem. - Atbildēt
- 7.10.21 18:03 #
-
nav tādam ekstrēmistam jābūt lai uzlabotu dzīves kvalitāti. katoļu pedofīli, visādi kaku metēji, sieviešu akmeņiem nomētātāji... no reliģijām pietiekami daudz ļauna redzēts.
- Atbildēt
- 7.10.21 18:10 #
-
tu protams drīksti brīvi ticēt, ka tās zudušās dvēseles bez tā kunga vadības ietu taisnākus ceļus, un ka reliģija ir kas vairāk par instrumentu (šajā gadījumā kāds ļaundaris). es tavu ticību ietekmēt nevēlos. paldies par uzmanību un izmeļošu jautājuma atbildi. wow
- Atbildēt
- 7.10.21 18:24 #
-
Nu tad no tā varētu uztaisīt dzīves uzlabošanas tehnoloģiju, bet viņa nebūtu bez blaknēm jo tāds cilvēks ir ar pakļautu atkarīgu prātu.
- Atbildēt
- 7.10.21 18:28 #
-
interesanta projekcija!
paldies par verbāli skaidru, racionālu atbildi! es lielos vilcienos tev piekrītu. - Atbildēt
- 7.10.21 18:30 #
-
To jau arī dara praksē, reliģijas izmanto piemēram neakomānu rehabilitācijai. Atšķirībā no dieva reliģijas kā tādas ir reāli fenomeni un tāpat kā no jebkura fenomena no tām var taisīt tehnoloģijas.
- Atbildēt
- 7.10.21 18:37 #
-
Tāpēc ka ir labākas narkomānijas ārstēšanas metodes. Ķā jau teicu šitai ir blaknes, cilvēkam izjāj smadzenes ar memētisku vīrusu.
- Atbildēt