Previous | Mem | Next
 
thel
thel
30 August 2010 @ 12:02 pm
politdada  
Mani nekad nav īpaši pārliecinājusi V. Benjamina attieksme pret dadaismu. Piemēram, viņš raksta:

Savu mākslasdarbu merkantilam derīgumam dadaisti piešķīra daudz mazāk nozīmes nekā to nederīgumam kontemplatīvas apceres nolūkiem. Šo nederīgumu viņi ievērojamā mērā centās sasniegt ar pilnīgu necieņu pret savu materiālu. Viņu dzejojumi ir "vārdu salāti", tie satur nepiedienīgus izteikumus un visus iedomājamos valodas atkritumus. Tas pats sakāms par viņu gleznām, kurām tie piemontē piespraudes un tramvaja biļetes. Tas, ko viņi ar šādiem līdzekļiem sasniedz, ir nesaudzīga auras iznīcināšana viņu radītajam, kuriem tie ar produkcijas līdzekļiem uz spiež reprodukcijas zīmogu. Arpa gleznas vai Augusta Štramma dzejoļa priekšā nav iespējams atrast laiku koncentrācijai un savas nostājas ieņemšanai, kā tas notiek pie Derēna gleznas vai Rilkes dzejoļa. (Benjamins: Iluminācijas - LLMC, 2005. 181.lpp.) Faktiski, Benjamins salīdzina dadistu radīto efektu ar kīno iespaidu (uztveres pasivitāte, 'šoks'), tikai citā medijā. Līdz ar to dadisms ir viens no posmiem, kas vēlāk noved līdz politikas estetizācijai, ko īsteno fašisms. (187.lpp.)

Manuprāt, šāds Benjamina domas gājiens nav īpaši godīgs pret dadaismu, turklāt man ir grūti saskatīt līdzību starp dadaisma izpausmēm un, piemēram, Rīfenštāles filmām. Turklāt arī pieņēmums par nespēju koncentrēties pie Arpa gleznām šķiet, maigi sakot, nepārliecinošs.

Taču pēdējā laikā es sāku nojaust iemeslu, kāpēc Benjamins mēģināja saistīt dadaismu ar noteiktām politikas publiskām izpausmēm. Šo iemeslu man palīdzēja saskatīt Šlesera plakātā lasāmais bēdīgi slavenais vārds 'Cieti'. Lai arī tīklā un privāti ir izskanējušas dažādas versijas par iespējamo šī vārda nozīmi, taču, manuprāt, drīzāk ir jārunā par Šlesera dadaismu. Ar šo vārdu viņš neko nemēģina pateikt (ergo - ir bezjēdzīgi pievērst uzmanību šim izteikumam), jo "cieti" neko nenozīmē. (Tāpat kā Carā vienā no saviem manifestiem raksta: Dada nenozīmē neko. Tiesa, citos manifestos viņš raksta, ka tas var nozīmēt da jebko) Un es viegli varu iedomāties, ka dadaistu manifestos mierīgi varētu nomainīt "Dada" ar vārdu "cieti" (un otrādi - Šlesers varētu 'cieti' vietā teikt 'dada') un arī no tā nekas nemainītos.
 
15 comments | Leave a comment
 
( Post a new comment )
[info]antons_v on August 30th, 2010 - 12:46 pm
Mani nebeidz priecēt tas, cik daudzos veidos izglītoti cilvēki spēj izklaidēt sevi ar Šlesera aģitpropu. Neviļus sāk likties, ka Nila Saksa dalība šo materiālu ražošanā neatstāj interpretiem citu iespēju, kā uztvert notiekošo kā mākslas projektu.
(Reply) (Thread) (Link)
thel[info]thel on August 30th, 2010 - 12:51 pm
Tiesa. varbūt visas aktivitātes (t.sk. homofobijas proponēšana, nacionālisms utml) var skatīt kā multimediālu sīkvelu grāmatai "Paradīze atnāks ārieša izskatā"?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]antons_v on August 30th, 2010 - 12:55 pm
Nila Saksa gadījumā tas ir vienīgais veids, kā piešķirt kādu nebūt jēgu notiekošajam. Jo, ja tas viss nav māksla, bet ir domāts burtiski (lai neteiktu - nopietni), tad tas ir pizģec šī vārda visplašākajā nozīmē.

Jo iglāk tas sviests turpinās, jo vairāk sāk šķist, ka estētiskais skatījums uz to visu ir tikai pašapmāns un mēs uzjautrinamies par to, par ko patiesībā vajadzētu kaukt.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
thel[info]thel on August 30th, 2010 - 01:01 pm
lūk, par 'estētisko skatījumu' uz politiku jau Benjamins kauca. Bet tā jau arī ir galvenā problēma - pret politdadu nav iespējami argumenti un to viņi vairāk vai mazāk veiksmīgi izmanto. Es nezinu, vai ironiska distance nav labākais risinājums? (ja ne, tad kādi vēl risinājumi?)
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]antons_v on August 30th, 2010 - 01:10 pm
Var, piemēram, argumentāciju pacelt meta-līmenī, argumentējot nevis pret konkrētām tēzēm, bet gan pret pašu politiskās komunikācijas veidu. Tā vismaz mēģina darīt dažādi politikas komentētāji.
(Reply) (Parent) (Link)
helvetica[info]helvetica on August 30th, 2010 - 01:13 pm
jau tagad ir pizģec! cik vēl burtiskāk uztvert avīzes, blogus, diskusiju tēzes, kurās nav sarkanā tabļička ar uzrakstu 'joks'? Domāt estētiski būtu mātnīt sevi...
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]antons_v on August 30th, 2010 - 01:31 pm
Against stupidity the gods themselves contend in vain.
(Reply) (Parent) (Link)
zebiext[info]zebiext on August 30th, 2010 - 01:31 pm
politdada
man ar ienāca prātā kāds aktuāls joks visa notiekošā sakarā:

PLL ir fašisti bez F, cieti.

P.S ļoti iespējams, ka šo joku neizdomāju es, tāpēc es neustāju uz kādām nebūt autortiesībām. Lietojiet veseli, dada.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]antons_v on August 30th, 2010 - 01:48 pm
Re: politdada
Jā, "ašistus" jau lieto.
(Reply) (Parent) (Link)
pati_viena[info]pati_viena on August 30th, 2010 - 04:15 pm
Man jau gan šķiet, ka minētajā piemērā ar dadaistiem Benjamins nevērtēja negatīvi viņu politiskos uzskatus vai ētiskās nostādnes - drīzāk viņš norādīja, ka dada pārstāvji pielieto montāžas principu tehnikās un materiālos, kur tas nav īsti vietā, kur matērija, tā teikt, spārda pretī - un tādēļ tas ir vērtējams kā kuriozs.
Viņš atzinīgi novērtē šā paša montāžas principa pielietojumu fotogrāfijā,bet jo īpaši filmā - kā tehniski atbilstošu, organisku.

Par politisko izvērtējumu - tāds esejā "Mākslasdarbs..." arī ieraugāms, proti, Benjamins norāda uz divām iespējām, kā tehniku (gan reproducēšanas tehnoloģijas, gan prasmes, kas izpaužas kā māka ar tām apieties, piemēram, filmas montāžas prasme) var lietot:

1)kā spēli, eksperimentu, kā iespēju izārdīt sīkburžuāzisko sapņu-preču pasauli; tādā nozīmē kino kā mākslas funkcija nosacīti tuvinās zinātnei;

2) kā ilūziju radīšanas, kā indivīda iemidzināšanas un noturēšanas sapņa varā līdzekli, propagandas instrumentu - šķiet, te komentētājiem ir taisnība, ka PLL avīzīte tikai šķietami izskatās pēc avīzes - ja to analizē, aplūkojot katru elementu (simboliku, rakstu saturu,personu un ideju tēlus)atsevišķi, tie izrādās bezjēdzīgi, kaut kāds kišmišs.
(Reply) (Thread) (Link)
pati_viena[info]pati_viena on August 30th, 2010 - 04:24 pm
Citiem vārdiem sakot, kaut kāds Konstantinova sapnis. Jācer, ka ne pārāk iedarbīgs.
(Reply) (Parent) (Link)
pati_viena[info]pati_viena on August 30th, 2010 - 04:36 pm
Var secināt, ka Benjamins droši vien būtu varējis vērtēt Rīfenštāles filmas diezgan atzinīgi tīri no tehniskā viedokļa, bet nemaz - no estētiskā viedokļa, ja ar to saprot veidu, kā tās iedarbojas uz skatītāja uztveri. Man gan pašai šis nošķīrums starp diviem tehnikas un prasmju pielietošanas veidiem, kas iedarbojas uz skatītāju, pagaidām šķiet gana neskaidrs, gribētos atrast skaidrākus argumentus, ka šāda distinkcija ir iespējama, kā arī kritērijus abu frakciju nošķiršanai.
(Reply) (Parent) (Link)
thel[info]thel on August 30th, 2010 - 05:00 pm
Lielākajai daļai es, protams, piekrītu.

Tiesa, cik es saprotu, tad Benjaminam īsti nepatika montāžas un arī kolāžas politisku apsvērumu dēļ(Švitcers u.c.), jo tās piedāvā 'fragmentāru' skatījumu un pieredzi, kas ir pretnostatāmi 'īsto mākslas darbu aurai', kas ir vērojami kontemplatīvi.

Ja pareizi saprotu no viņa īsās fotogrāfijas vēstures, tad vienīgais punkts, kad fotogrāfija vēl nesa kkādu 'auras' momentu, bija tās sākumposmā ap 1860.g. Pēc tam tā kļūst par reproducējamu mākslas paveidu etc. lūk, un tad, cik saprotu (iz XIV sadaļas), dadaisms ir radījis formālu mākslas darbu matricu, kas nosacīti rada pasīvos, šokējamos skatītājus. Filmā šī pasivitāte būs saistīta ar t.s. optisko bezapzināto. Un ļaunums, saskaņā ar Benjaminu būtu tas, ka šādi ir radīti masu uzrunāšanas līdzekļi, kurus ir viegli izmantot politiski. proti, tas, kas ir rakstīts 2-jā punktā par to, ka daļas pat īsti nesakrīt ar veselo. Taču, manuprāt, dadaisti nodarbojās tikai ar 1-jā punktā aprakstīto - kā spēle utml.

Godīgi sakot, nezinu vai nu gluži Benjaminam dadaisti būtu īpaši jāizceļ. Un arguments par dadaistiem balstās vienīgi uz pieņēmumu par uztveres pasivitāti, kam es īsti nevaru piekrist. Tiesa, jāpiebilst, ka neesmu Benjamina liels lasītājs un par viņa uzskatiem zinu diezgan fragmentāri.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
pati_viena[info]pati_viena on August 30th, 2010 - 05:37 pm
Vo, vo, tur jau tas āķis, ka uztveres moments ir subjektīvs, tipa, mēs te ķidājam - konstantinova sapni, ko šis sapņo kopā ar nejaukiem onkuļiem un tantēm, neaudzināta pusaudža izklaidībā sūkādams šurpu turpu saldējumu kafejnīcā botanica - un uzjautrināmies un liekam sarkastiskas puzles; a kaut kādi citu tipiņi tur ārā ņem to visu nopietni un guļas apakšā lētam aģitpropam un apsūkātam saldējumam uz līdzenas vietas.

Tādā nozīmē tiešām varētu teikt, ka subjekta pasivitātei/aktivitātei uztveres procesā ir daudz lielāka loma kā tehnoloģiskajām un prasmju fiškām. Bet tad, protams, ir jautājums, kāpēc jāpievērš tik liela uzmanība tehniskajai reproducēšanai, montāžai, optiskajiem trikiem, kā to dara Benjamins. Manuprāt, tādēļ, ka tādā gadījumā šos bezapzinātā fragmentus var producēt masveidā un tie darbojas zemapziņas līmenī - ja vien nav iemaņu tos analizēt.Un masveidā visus ir viegli sakoļīt uz nedarbiem.

Man jau arī šķiet, ka dadaisti nav vērtējami kā īpaši nelāgi- viņi jau paši ir visādus nedarbus strādājuši individuāli, ne veidojuši masu kustības - drīzāk neitrāli, to arī vēlējos teikt. Benjamins raksta tādā formā, itin kā būtu aizsvilies par kaut ko vai iekarsis, bet dažviet tā ir tikai forma, šī laikam ir tāda rindkopa.

Sorry, ka rakstu bez citātiem un atsaucēm, šobrīd starp mani un avotiem ir diezgan liela fiziska distance, tā teikt, nav kur pasmelties.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
thel[info]thel on August 30th, 2010 - 06:15 pm
mhm, ja atsakās no piesiešanās kādam noteiktam mākslas virzienam, tad principā es varētu piekrist Benjamina vispārējam uzstādījumam par korelāciju starp manipulācijām ar montāžu utml. (Šlesera gadījumā - arī ar bezjēdzīgiem saukļiem, vārdiem) un uztveres pasivitāti.
(Reply) (Parent) (Link)