Man jau gan šķiet, ka minētajā piemērā ar dadaistiem Benjamins nevērtēja negatīvi viņu politiskos uzskatus vai ētiskās nostādnes - drīzāk viņš norādīja, ka dada pārstāvji pielieto montāžas principu tehnikās un materiālos, kur tas nav īsti vietā, kur matērija, tā teikt, spārda pretī - un tādēļ tas ir vērtējams kā kuriozs.
Viņš atzinīgi novērtē šā paša montāžas principa pielietojumu fotogrāfijā,bet jo īpaši filmā - kā tehniski atbilstošu, organisku.

Par politisko izvērtējumu - tāds esejā "Mākslasdarbs..." arī ieraugāms, proti, Benjamins norāda uz divām iespējām, kā tehniku (gan reproducēšanas tehnoloģijas, gan prasmes, kas izpaužas kā māka ar tām apieties, piemēram, filmas montāžas prasme) var lietot:

1)kā spēli, eksperimentu, kā iespēju izārdīt sīkburžuāzisko sapņu-preču pasauli; tādā nozīmē kino kā mākslas funkcija nosacīti tuvinās zinātnei;

2) kā ilūziju radīšanas, kā indivīda iemidzināšanas un noturēšanas sapņa varā līdzekli, propagandas instrumentu - šķiet, te komentētājiem ir taisnība, ka PLL avīzīte tikai šķietami izskatās pēc avīzes - ja to analizē, aplūkojot katru elementu (simboliku, rakstu saturu,personu un ideju tēlus)atsevišķi, tie izrādās bezjēdzīgi, kaut kāds kišmišs.