nu ko, varam atspringt pēc divarpus diennakšu piespiedu klusēšanas. pieļauju, ka tas pats LiveJournal piedzīvoja latviešu grafomānu pieplūdumu šajā nedēļas nogalē jo kaut kur jau tai enerģijai vajadzēja palikt. vismaz es noreģistrējos un šo to iepukstēju :))

tā lūk ir lielākā bēda brīvi pieejamu interneta servisu kopšanā. ļauj vien lietotājiem pārliecināties, ka servisa līmenis sūkā, atņem personisko attieksmi iemiesojošo (kādam gandrīz vai dievības statusā nokļuvušo) watt un sākas lietotāju masveida pārbēgšana uz citiem servisiem (vai atradināšanos no atkarības). pie tam procesam raksturīga sākotnējās kopienas izaugsmes loģika- viens pārbēdzējs iesaista citus, tie savukārt vēl citus. pirmā fāze- noreģistrējas lai komentētu pie citiem, otrais- uztur paralēlus žurnālus, trešā- pārvācas pavisam un atstāj savā vietā sindikātu. tehniski advancētajiem šādi pārtraukumi ir pamudinājums veidot kaut ko pavisam savu kaut kur pavisam citur. ne čiku ne grabu un vērtīgākais servisam- lietotāju bāze jau prom.

okei, okei- nav jau tik traki, vismaz kamēr pastāvēs trafika ierobežojumi un paša livejournal performance liks vēlēties ko labāku, kamēr cibā bezmaksas jūzeri varēs tikt pie krietni vien treknāka pīrādziņa nekā lielajā džournālā, kamēr reģistrētie lietotāji maksās mazāk nekā to līdzinieki tur, kamēr x_f dāvās mums cibas wapu bez pienākuma kļūt par apmaksāto lietotāju.

bet es gribēju par ko citu- skatījos svētdienas ltv de facto un vienlaikus klīdu pa livejournal plašumiem un uzmācās man spēcīga trimdinieka sajūta. ekonomiskā trimda īrijā un inteliģences :)) trimda livejournalā. ar iespēju integrēties, iekļauties lielākā vai mazākā vietējā sabiedrībā, adaptēties, pieņemt ierobežojumus un noteikumus. un pats galvenais- sākt veidot savu dzīvi no jauna.