Inglourious Basterds (2009, Kventins Tarantino)

Tēma, kurā ebreju specnazs Francijas mežos ar apaču metodēm noņem skalpus nacistu patruļām - tā ir tāda tēma "starp citu" un kontekstā izskatās ne mazāk bezjēdzīgi kā pārējais notiekošais. Kventina galvā domas un idejas virmo, taču, ak, nelaime, spuldzīte virs galvas tā arī neaizdegas, kamēr kino iet uz priekšu; ar tādiem pašiem panākumiem mēs varētu izdomāt ideju par to, kā divi zombiji strādā policijas iecirknī, un tālāk filmēt, kā pavisam normāls inspektors izmeklē pavisam normālu lietu, ik pa laikam epizodiski parādot, kā viens zombijs fonā raksta protokolu, bet otrs kaut ko rakņājas kompjūterā, un uz jebkuriem jautājumiem "a kāpēc tas viss?" mēs varēsim atbildēt, ka, redz kur, mums ir policisti-zombiji, ko jums vēl vajag? Aptuveni tāds pats sakars mērgļiem ir ar filmu par mērgļiem, ja neskaita to, ka pa īstam smieklīgi Tarantiniča filmā ir tās piecas reizes, kad šis pats vārds "mērgļi" tiek pieminēts, taču to visu mēs izgājām jau tajos laikos, kad Klūnijs stāstīja mācītājam par jobanajiem vampīriem.

Aptuveni tādā pašā garā tiek nesta sižeta otrā līnija, kurā ar sinefīlijas palīdzību tiek uzvarēts totalitārisms. Labi, tas nav nekāds grēks - Kventinam šī nebūt nav pirmā reize, kad viņš nespēj tikt galā ar filmas konkrēto vēstījumu, taču vismaz agrāk viņš katru savu izteicienu spēja nobeigt kā dialogu ar mironi, ellišķu šaušanu guļus stāvoklī no mašīnas kapota, adatas triecienu kokaīna sirdī. Nolādēts, Kventin! Agrāk brīdī, kad tu nespēji sakarīgi pabeigt huzāru anekdoti pie viesību galda, tu taču vienmēr fināla vietā varēji pēkšņi sadauzīt šampanieša pudeli pret grīdu un uzlēkt ar satriecošu dāmu uz galda, lai traukus plēšot dragātu tvistu! Ne tā?! Tad kā tu atrisini epizodi traktierī ar fašistu, kinozvaigzni un Bredu Pitu? Tu to atrisini kā džeks? Tu to atrisini kā memmesdēliņš.

Mēs te visu saprotam, Kventin, ka tavs kino ierindas kinoapmeklētājam ir pēdējā cerības bāka mēģinājumā kaut kā vismaz saskarties ar "mākslas kino" - jā, jā, tu esi glābējs tajos brīžos, kad cilvēks sāk pārdomāt, vai visi šie piektdienas vakari ar kārtējo "Es mīlu tevi, vecīt!" gadījumā bez naudas makā nesāk arīdzan laupīt daļu no veselā saprāta, kad pienācis laiks jau krietni specifiskiem jautājumiem, kurus uzdot sev. Tavu "Mērgļu" boksofisa nopelns nav tik daudz tava kino panākums, kā gan pārējā kino dramatiskais stulbums, kas čuvakus noved tādā stadijā, lai stilīgi skatītos absolūti bezstilīgu kino un sāktu Izdarīt Secinājumus! Okei, viņi vēl dziļdomīgi paklusē pie taviem sinefīlajiem jokiem par Pabstu, avīzē tāpat vēlāk uzrakstīs, kur prikols, a līdzdalībai ne vienmēr ir nepieciešama sapratne. Bet tu, laovaj, esi dzirdējis šos secinājumus vispār dzirdējis, nimada rips?! Man tā vien gribējās pa nakti aizlīst kā jūsu mērglim līdz kinoteātra afišai, lai uzpūstu tur grafiti "Satīra par Eiropas un ASV kinoindustrijas vērtībām no cilvēka, kas jums atnesa stāstu par pulksteni pakaļā". Nē, es jau neiebilstu. Taču pie taviem "Rezervuāra suņiem" vispār tādi jautājumi kādreiz, bļa, pacēlās? Vot! Ej un skaties tagad acīs savam draugam Rodžeram Eiverijam, uzzini, ko viņš domā par Kingkonga lapiņu uz pieres - varbūt uzreiz tur vajadzēja uzzīmēt lillā p.?! Ja nu mēs tev piedotu.

Vispār jau Kventins ir malacis, viņš nes tautai gaismu un tt. A es personīgi jūtos pazaudējis pēdējo bezkaunīgo huligānu Holivudas industrijā, pēdējo bēdīgi slaveno mērgli.

in 2009 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm. ņurd. - / afigkino