|
|
|
Decembris 30., 2005
14:16 - Par krāsām un niekiem
Pamainīju atkal žurnāla izskatu - ziniet, ne pa velti tāds lillīgs. Pēdējā laikā esmu pieķērusi sevi, ka man ļoti, ļoti patīk tāda lillā rozā. Dzīvoklī priekšmetos, rotaslietās, apģērbā, smaržu pudelēs - visur. Un, galvenais, ka saņemu daudz komplimentu par to, kā man tā krāsa piestāvot, kad ir apģērbā vai aksesuāros! 8) Foršīī ;D Tāds periods šobrīd.
Par krāsām pafilozofējot...
Visādiem krāsu periodiem iziets cauri. Atceros, ka ap 13-14 gadiem man bij "melnais". Varat iedomāties Lyr melnos džemperos ar mellām acīm kā pandai? 8) Bij, bij tāds moments! :D Tad, kad es par vampīriem fanoju kādreiz...
( Tālāk par visādām krāsām )
|
16:05 - Vāāā!
Viņi visi aizgāja un atstāja ofisa virtuvē kasti ar šokolādēm, divas pusēstas tortes un puspudeli pusotrlitrīgā Rīgas šampanieša!!! :PPP
Kur man tagad to visu likt?! Sabojāsies takš... ;D
Būtu man kāds ciemiņš te, darbā šovakar, varētu piebeigt kādu daļu no šiem labumiem, aye 8)
|
17:13 - Par ticību
Cilvēki, es tagad pēkšņi sapratu, kāpēc neesmu kristiete, īsta ticīgā.
Sapratu, kas man nav pieņemams visā tajā štellē.
Kādu laiciņu atpakaļ regulāri apmeklēju svētdienas skolas jauniešu vakarus kopā ar pašiem tuvākajiem draugiem, daudz runājām par stāstiem un vēstījumiem no Bībeles un pēc tam diskutējām par to, uzzināju daudz jaunu, labu lietu, uzklausīju visu, visu, un nopietni apsvēru iespēju iet un nokristīties, jo neesmu to vēl līdz šim izdarījusi.
Es ticu Augstākam spēkam, ticu īstai Mīlestībai, ticu, ka ar labiem darbiem un godīgumu var panākt daudz vairāk nekā viltu, bezkaunību un riebeklībām, kas mūsdienās ir stilīgi, cenšos ievērot baušļus (lai gan nezinu visus, atzīstos 8/ ), un es pat biju gatava atzīt, ka esmu kristiete un TICU DIEVAM AR VISU SIRDI UN DVĒSELI, bet... Tas nozīmēja arī to, ka jātic Sātana eksistencei tikpat droši, kā Dieva esībai!! Ka jātic arī visam, visam citam, ko sludina baznīcas un Bībele...
Es varētu pieņemt gandrīz to visu, bet ir viena lieta - es nekādi neticu Velna eksistencei... Bet tas, tā sacīt jāsaka, piederoties pie lietas...
Nop. Tas ir par traku. Tas ir par traku, pārāk tālu. Ellē ratā, (tas ir tikai teiciens), Velnam, sātanistiem, Lielajam ļaunumam un Ellei neticu.
Pastāv tikai cilvēces ļaunums, tās ir rakstura īpašības, kuras rodas nejaušību rezultātā vai audzināšanas dēļ, vai ārēju apstākļu dēļ. Un tas viss ir vajadzīgs līdzsvaram pasaulē, jo "bez ciešanām nebūtu līdzjūtības", tam nu es piekrītu. Jāizdzīvo visas iespējamās emocijas un situācijas, lai kļūtu par pilnīgu personību. Ok, tā ir gara un plaša, atsevišķa raksta cienīga tēma....
Un viņi vēl uzsver, "esi vai nu karsts vai auksts, bet ne remdens".
Sorry world, bet es laikam tad esmu "remdena", jo "karsta" savā ticībā neesmu, un pavisam "auksta" arī ne, katrā ziņā nevaru nekādi sevi pieskaitīt pie kristīgiem cilvēkiem.
Es nemaz negribētu diskutēt par šo tēmu, lai gan zinu, ka maniem draugiem kristiešiem būtu daudz ko teikt man pretī šobrīd - ļoti daudz jau esmu dzirdējusi. Bet tas ir useless. Tavs ir tavs, mans ir mans, mēs neko nedalam. Es palieku pie savas personīgās, individuālās ticības labajam, ko es pati esmu izvēlējusies!
|
18:06 - Lyr kā "pieredzējušais alkāns"
Es jau sāku to šampanieti! Es jau sāku....
Man vislabāk garšo, kad atšķaidīts ar aukstu ūdeni
|
18:22 - Par vecumu
Jaunu pateikšu tikai to, ka es jau sen, sen esmu izlēmusi, ka neviens cilvēks manās acīs ar gadu skaitu vien papildus cieņu nav izpelnījies.
Vecāks cilvēks vienkārši ir senāk piedzimis un ilgāk dzīvojis, un redzējis vairāk.
Bet tas jau nenozīmē, ka viņš ir izmantojis visas iespējas, kas viņam bijušas, mācīties no savām kļūdām, izdarīt kaut ko riktīgi labu un pilnveidot sevi tā, lai varētu būt par skolotāju un mācīt dzīvot tos, kuri ir jaunāki un tikt cienīts tikai tāpēc, "vecākus cilvēkus jāciena".
Vecums NAV NEKAS.
Es pazīstu tāāādu lērumu cilvēku, kas savos 40, 50, 60, 70 un vairāk, nav pa visu savu garo, pieredzējušo dzīvi iemācījušies tādu nieku kā godīgumu, nav attīstījuši savu sirds gudrību, nu vienkārši nekļūst "mature", tas tāds labs vārds iekš Eng, vienkārši nav PIERĀDĪJUŠI, ka ir cienīgi būt cienījami, tā sacīt jāsaka!
Un pazīstu pietiekoši daudz jaunus, svaigus prātus, ap 19, 18, 16 vai pat 9 gadiem, kas ir vai nu cītīgi mācījušies vai arī piedzīvojuši tāāādu dzīves skolu, ko citi savos 90 nav piedzīvojuši, un jau paspējuši tik daudz iemācīties un saprast un izanalizēt un pielietot šo pieredzi, ka spēju vien brīnīties pati! Lūk, ko es cienu!
Tas varbūt pat bezkaunīgi izklausās, bet es nezinu, kāpēc ir pierasts vecākus nepazīstamus cilvēkus uzrunāt uz "jūs". Ar nepazīstamiem vēl saprotu, jā, jo takš vēl nav zināms, vai viņi ir cienījami vai nē, tāpēc defaultā jāsaka "jūs", pieklājības pēc. Bet man liekas nepareizi, ka man uz "jūs" jāuzrunā visādus vecus kretīnus. Bet sabiedrība nesapratīs, ja sākšu viņus vārdos saukt ;/ Debīlisms tajā sabiedrības modelī, sistēmā, stereotipā, whatever.
Cieņu cilvēks manā skatījumā ir pelnījis, ja PATI es atzīstu, ka ir pelnījis. Par to pašu sirdsgudrību, par atjautību dažādās dzīves situācijās; ja nav iedomīgs, augstprātīgs par savu vecumu vien, nesprediķo un nemāca dzīvot pēc savas zināšanas. Ko man vaidzēs no viņu pieredzes, to palūgšu, vot!
Katram jādzīvo pilnīgi savu, individuālu dzīvi, nav jāizgudro divritenis no jauna, protams, bet anyway visiem jāizdzīvo pašiem savas kļūdas.
Mani uz šīm domām uzvedināja mana ome. Viņai tik šausmīgi daudzās jomās nav taisnība, tik daudz ko viņa nezin no mūsdienu dzīves un atsakās uzzināt (tas ir galvenais, ko nevaru ciest - stūrgalvība), bet viņa vislaik uzsver, ka "es takš esmu vecāka, ja, es tomēr labāk zinu". Atvainojiet - bušits. Visu cieņu viņai, ka uzaudzināj manu mammu un bērnībā arī mani, paldies par sirds siltumu, rūpēm un atbalstu, bet viņas vecums man nenozīmē pilnīgi neko.
Visu nosaka cilvēka paša izvēle, kam būt.
|
19:10 - Par cibiņiem 8)
Šogad man ir bijis tas gods sapazīties ar krietnu skaitli citu cibiņu. Kādu daļu arī izdevies satikt pa šo laiku, vismaz reizīt :)
Lūk, ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) eteerija un cilveeks es redzu gandrīz katru dienu skolā, bunga ne katru dienu, bet viņš mācās kopā ar mums 8]
cannibal mūsu šūlīti ir jau pabeidzis, es tā saprat 8] Vecākais kolēga ;D
Ar 2xa un liva mācījāmies kopā daudzus senus gadus atpakaļ, gribētu satikt arī kaut kad tagad, kad viss tā mainījies jau.
stihija, janxz, austrinjsh, xerks, nrk, negaisiic, savanna, andzha, kozmens, lestat ir tie cilvēki, kas vairāk vai mazāk man saistās ar Hamletu :) Tur satikti un iepazīti, vai arī vispirms iepazīti un tad tur satikti! ;D
falcon man ir vairāk Skype nekā Cibas draudziņš man 8) Sviestabeks, aizņemts ar draudzenēm, nesanāk viņam laika priekš manis :D Gribētu biežāk satikt nekā 3x gadā :D
koko, ar Tevi mums Jaunajā gadā ir ieplānota tēja, un paliek spēkā!! 8]
cjiekurinjs, mana čirkainā Justīngerda, mēs parasti redzamies redbee sakarā ;D
nez mani atpazina, noķēra un sasveicinājās pavisam negaidīti! :)
Gribu satikt: karoč, visus! 8]
Sevišķi tos manus biedrus šeit, ar kuriem man vēl nav bijis tas gods dzīvē redzēties! 8) anilirem, cremebrule, crescendo, fenja, illumine (redzēju gan reiz, bet nebij iespēja parunāties), jin, lulla, markizs, merrick, nervukamolis, nymphe, pyonpyon, pzrk, semo, silentwings, tantuks, watt, zobgale un zuzanna!
Jāskatās, ko Jaunais gads atnesīs, varbūt sanāk kāda iespēja kādreiz :)
UPD. Piemirsu pieminēt lil_shinoda, arī Hamleta biedru! :) Un vēl blame un drako 8)
|
|
|