Nē, laikam atkal alojos, Jaunais gads ir briesmīgāks par Jāņiem. Šamos šķir labs pusgads, tāpēc var paspēt aizmirst visas nelabās sajūtas, it sevišķi ja pa vidu ir krutākie svētki pasaulē (Lieldienas!!!).

Un jauno dzīvesvietu varētu nosaukt par tūkstoš saulrietiem (īstenībā 365, bet tūkstotis izklausās krutāk). Uz Kr.Barona ielas ir dīvaina māja, kurai ir caurspīdīgs jumts.

Beidzot tiku pie jaunās Мельницаs.

No pēdējiem diviem albumiem pilnīgi nekas neaizķeras (nu labi varbūt no šitā tā dziesma "par putniem"). It kā skan tā pat kā vecā Мельница, bet spēlē galīgi ne to, kas man viņos patika. Episkums ir bezvēsts prombūtnē, un tagad tas viss skan pārāk līdzīgi Dakotai un citai latviešu zaļumbaļļu mūzikai. Turklāt šī līdzība atgādina, ka tūlīt būs Jāņi un man atkal nav kur likties (jei bogu šajā laikā jūtos kā stūrī iedzīta traka lapsa).

upd. O sapratu kāpēc patīk, tur ir normāls lēkšu ritms apakšā. Bet bass viņiem ir kruts, smadzenēs var nodalīt pārējos trokšņus no basa un priecāties.

Reizēm ir labi, ka mabilkai ir kamera. Fotoaparātu aizmirsu mājās, bet Abula savā boksā TIK sulīgi krāca un airējās ar kājām pa sapņu pļavām, ka tas bija jāiemūžina.

Pēcāk pārbaudīju gudrību, ka paēdis (pārēdies) pircējs nopērk mazāk sūdu: ( ne velna )

Vienkārši figeju! Ja man būtu automāts...

Atvelkot vēl 20 Ls no manas algas sanāk, ka es varu ēst labi ja divas nedēļas mēnesī. Pāris mēneši šādas dzīves un valsts dabūs man pārstādīt muguras smadzenes. Lūk burvīgs veids kā padarīt cilvēkus slimus ar "veselības nodokli" bļe!

Pirms dažām dienām tajā nosacīti jaunajā rokkafeinīcā daļēji redzēju un dzirdēju vienas dziesmas klipu, kaut kāds vecs roks bija, pazīstams turklāt. Tā pielipa, ka nevarēju tikt vaļā, pati meklēju, kas tas varētu būt - vienīgais, ko varēju atcerēties, bija labības lauks. Likās, ka jābūt Pink Floyd, bet kaut kā nevarēju atrast. Un tagad meklējot vienu dzīvo koncertu atrodas: Pink Floyd - Learning To Fly. Kā var kaut ko tādu neatcerēties? Vajadzēja uzreiz zvanīt tēvam. Tagad pat atceros, kā bērnībā konsekventi tika rēkts par tā čuvaka pļaušanas tehniku. It sevišķi brīžos, kad laukos bija jāsapļauj lēcas.

p.s. Un, protams, Ēnu kaleidoskopa jaunais EP. Vismaz jāpopularizē, ja nevaru nekā savādāk atbalstīt (tā kā ir sanācis, ka esmu piedzimusi ar divām kreisajām rokām. Jā, viņdien atklāju, ka neuzmanības pēc savus Game of Thrones iedvesmotos puscimdus esmu uzadījusi abus labās rokas, nācās ārdīt ārā, jo kurš gan mūsdienās dzimst ar abām labajām, ja būtu abi kreisās varētu vēl padomāt).

p.p.s. Nezinu ko lai dara ar MJR. Tā neizlēmība beidz mani nost. Ja vēl būtu tā, ka gribas vairāk nekā negribas, bet ir tā, ka gribas tik pat, cik negribas. Brauktnebrauktbrauktnebraukt...

Tā kā tik daudz laika pavadu horizontālā stāvoklī izdomāju, ka varbūt vajadzētu nopirkt gultu. Metāla, protams, jo koks ir lame, bet tad atcerējos savu seno sapni par koku (nevis koka) gultu!

Un izrādās, ka es neesmu vienīgā, kam ir bijusi tāda iedeja (kā parasti)

( citas )

Bet no otras puses - vai vispār vajag, jo naktī izstūmu matraci istabas vidū - krācošais blakusdzīvokļa kaimiņš bija saaicinājis pie sevis ciemos baru kaitinoši zviedzošu* "party animals". Mūsu guļvietas šķir tikai siena (un arīdzan ne nesošā).

----------
* šitas man liekas ir kaut kāds pirmatnējais instinkts, vīrieši parasti smejās dikti jauki, bet ir lūk šie indivīdi, kurus var atpazīt pa gabalu (parasti tādi tusē pie poģīšiem uz soliņiem), un ir skaidrs, ka šādiem jāiet ar līkumu, jo vienīgais, ko var sagaidīt ir stāsti iz sērijas "lol kā vakar aizliku mūli".

( Sapnī redzēju )

un nevaru tikt vaļā no sajūtas

29. ir ne tikai DIJ melnajā piektdienā, bet arī mans izlaidums.

Jānes beidzot tā hitona iztīrīt.

Nagulaku jaucējiem vajadzētu aizliegt tām dot vārdus. Nu kā var paiet garām kaut kam, kas saucas "Harvest Moon". Nē, sen jau gribēju kaut ko bronzīgu, bet ne jau tagad uzreiz! Turklāt tā, kas saucās "Running With Wolves", bija lētāka un izskatās, ka mazāk spīguļaina, bet to uz testera nevarēja pateikt :/

Meh, jāpētk nākošreiz, jāsajauc un tad būs "Running With Wolves In Harvest Moon"

No rītiem jau kuro nedēļu mani piemeklē vēlme izķēpaties ar rituālajiem sejas zīmējumiem, apmēram šitā

Dīvaini, jo pēdējos gados, uz darbu ejot, labi ja uzacis uzzīmēju.
Kara darbības arī te it kā nav (genocīds vienīgi, bet tas neskaitās).
Varbūt kamuflāža.

upd. Pateicoties briedim cibiņam komentos sauksim to par "Karmaflāžu".

- Viens, divi...
- Dibens!

Šorīt pārsalu un iedomājos, ka uguns tomēr ir visšvakākā no stihijām. Tiešām. Tās eksistencei ir nepieciešams gaiss un materiāls, kas pārsvarā ir no zemes, bet nobendēt to var uzgāžot virsū ūdeni. Vāji. Turklāt uguns ir kā tāds mīksts dīvāns vai (lol) internets, sava veida pirmā (sākotnējā?) ērtība, bez kā var mierīgi turpināt eksistēt. (Saule neskaitās, saule ir zvaigzne)
Tāpēc dīvaini, ka cilvēki sevi grib asociēt ar uguni. Reizēm gan atbilstoši, ja cilvēks sagadīšanās pēc ir cilvēks sērkociņš.

Pārvākšanās gandrīz izveikta, vēl tikai viens skapītis un dažas kastes. Pārvākšanās damage: vienas izlauztas skapja durvis, no ietvara izņemts un ne visai labi atpakaļ iebāzts ledusskapis (bet pagaidām liekas, ka vismaz strādā), izjaukts (izvarots) edvardiāņu pūču skapis, tā, ka nezinu kā tagad kopā saliksim (bet vismaz skrūves atradās).


Vakar izdomāju kā utilizēt savus rimbuļus kvadrātos - skaidri redzams, ka tur pietrūka viena liela trijstūra. Vienīgais - orģinālais divpusīgais skočs neturās uz tām pretīgajām tapetēm un / vai viļņainās sienas, tāpēc lielākā daļa pa nakti uzbira man virsū.

Jā, un mēs pārvācamies šajā pašā brīdī, jo pārvaldnieks pēkšņi izdomāja, ka sestdienā strādniekus dabūt nevar (ko viņš nevarēja izdomāt, tad kad es teicu, ka mēs pārvācamies otrajā, kas ir sestdiena un vai tas ir ok), tāpēc mēbeles jāpārnes rīt pa dienu.

Zipedī dū dā turpinās!

Jātzīmē zināšanai - augošs mēness (66-86%) svaros.

Cilvēki kļūst traki. Mani ieskaitot.

Tā kā Ūpīšos ir piespiedu kārtas jurģi uz citu kāpņu telpu, visi ir laipni aicināti palīdzēt pārstiept kādu ne pārāk smagu mantu (smagās stibī pasāžas čuvaki) piektdienas vakarā vai sestdien (kaut kad dienas pirmajā pusē).

Un tagad pasaule varētu beidzot sadoties rokās, a to man jau zajebala!


Vispār vakar pierakstos atradu lapu stērbeles uz kurām AT eksāmena kāzusos esmu ķēpājusi grafikus un shēmas atrisinājumam. Nācās secināt, ka man kādreiz tas viss tiešām ir bijis kaut kāda dabiskā talanta formā. Tagad vajadzētu kādu, kas ņem un visas tās izskaidrojuma shēmas izskaidro, tāda sajūta, ka kaut kur pa ceļam kāds būtu iedzinis man galvā armatūras stieni.
Dzīve laikam.

Basteta vs. Eostre

p.s. atgādinājums sev - jādabū brālis ciemos, skaņas kaste vairs nevelk Haralda Sīmaņa augsto galu.

Pārvietojoties pa pilsētu jau kuro reizi redzu bomzi, kas runā pa mabilku.

Nokia connecting (even homeless) people.