Tā kā tik daudz laika pavadu horizontālā stāvoklī izdomāju, ka varbūt vajadzētu nopirkt gultu. Metāla, protams, jo koks ir lame, bet tad atcerējos savu seno sapni par koku (nevis koka) gultu!

Un izrādās, ka es neesmu vienīgā, kam ir bijusi tāda iedeja (kā parasti)

Šitā ir bišķi par traku, bet galvaskaus pie sienas ir dikti mīlīgi



Bet no otras puses - vai vispār vajag, jo naktī izstūmu matraci istabas vidū - krācošais blakusdzīvokļa kaimiņš bija saaicinājis pie sevis ciemos baru kaitinoši zviedzošu* "party animals". Mūsu guļvietas šķir tikai siena (un arīdzan ne nesošā).

----------
* šitas man liekas ir kaut kāds pirmatnējais instinkts, vīrieši parasti smejās dikti jauki, bet ir lūk šie indivīdi, kurus var atpazīt pa gabalu (parasti tādi tusē pie poģīšiem uz soliņiem), un ir skaidrs, ka šādiem jāiet ar līkumu, jo vienīgais, ko var sagaidīt ir stāsti iz sērijas "lol kā vakar aizliku mūli".