Mystic, Stonington, CT, United States

Atradu meklējot Mikēnas, jo man liekas, ka tā ir liela drupu čupa nekurienē - vismaz tā bija pirms n-gadiem, kad grieķi mūs izdzina no autobusa nekurienē, un ar lielu "tadā" norādīja uz milzīgu gruvešu kaudzi (kādu septīto tajā dienā). Bet mums bija tiesības justies nīgriem, it sevišķi tāpēc, ka uz jautājumu "So Agamemnon lived here?" viņi atbildēja ar "Who?"

Bet Konektikuta tikko ierindojās apskatāmo vietu sarakstā, jo turpat netālu ir arī New Haven, kuras vietvārdos ietilpst arī Fair Haven un Fair Haven Hights... un tās centrā atrodas Jēlas universitāte* lol!

-----
*kurā nav kriminoloģijas programmas demit!



upd. vispār izrādās, ka tā bija domāt Mikonos sala, kam nav nekāda sakara ar Mikēnām.

Ir tik daudz interesantu lietu, ko varētu darīt. Varētu nedēļām dzīvot neatkārtojot darbības un nevienu brīdi negarlaikojoties, bet tā vietā ir jāmācās.

Bet vai es mācījos? Vai varbūt tomēr darīju kādu no tām interesantajam lietām?

Figu!

Lustmorda pavadījumā atplīsu pulksten septiņos! Vējš no atvērtā loga tik jauki pūta uz kakla un Lustmorda ambients radīja iespaidu, ka guļu milzīgā, pussabrukušā, ar sūnām apaugušā fabrikā. Nu kā var neaizmigt ar tādu ambienci.

Miegs vispār ir inde, rēķinot sanāk ka nošņāktas ir ~12 stundas, bet no rīta tā pat pamosties nevar un sajūta it kā nogulētas būtu labi ja tikai trīs stundas. Kafiju nedzeru, laikam ejot vakarā caur mežu būs jāapķeras kādai vecākai lazdai un jāizsūc dzīvības spēks or smth.

Interesants fenomens ir cilvēki, kurus var mīlēt un vienlaicīgi vēlēties sadot ar lāpstu pa pieri.

Un tad vēl ir tie debesis-elle cilvēki. Nē, man pašai bieži gadās, ka vienā brīdī trallallā, bet otrā jau visslikti, bet tie ir īslaicīgi pereodi. Šie atkal ir cilvēki, kam savādāk nemaz nemēdz būt, un ne tā, ka maniakāldepresija, vienkārši raksturs tāds, vai es pat nez kas vēl. Zinu par tiem, kas audzināšanā apdalīti un pēcāk nav spējīgi uztvert neko, kas ir pa vidu galējiem stāvokļiem, tāpēc regulāri citus noved līdz baltajām pelītēm, lai saprastu, ka jā, šis cilvēks ir dusmīgs, bet tas arī nav šis gadījums.

Varētu ieviest par ikgadēju tradīciju:

Šoreiz no Ozolnieku dīķa malā augoša ceriņkrūma. Sākumā likās, ka šogad nevien nerādīsies, bet pēc tam sāka uzrasties viena pēc otras. Īstenībā nemaz nav jāaiztiek ar rokām - vajag tikai atgāzt galvu un blenzt zaros. Pēc tam, gaidot vilcienu, apēdu uzdzerot ūdeni, un domāju par to, ka kemenes šogad ir īpaši treknas. Vēl bišķi, bišķi un būs putni.

2011
2008

Emīlijai šodien vārdadiena.
Vispār laikam nemaz nezinu, kad viņai ir dzimšanas diena, bet kopš revidējot veco skapi atradu laulības apliecību, to varu jebkurā laikā noskaidrot (precējušies 14. februārī, kas likās ļoti dīvaini, jo kurš gan precas ziemā).

( senči )

upd. Āāā, bet tā taču ir valentīndiena! Lol!

Tukšs mēness jei!

Šitā varētu katru dienu.

Nefolka māja mani klausa.
To pašu gan nevar teikt par manu māju, vakar naktī peles sienā tā grauzās, ka cēlos augšā un ieklapēju sienu ar vilnas zeķi (nē, neguļu ar vilnas zeķēm vnk patrāpījās pa rokai), pēc tam cēlos atkal un gāju trenkāt kaķus, kas durvju otrā pusē pārāk skaļi bujānīja. Bet vistrakāk bija skatīties kā vairākas dienas neaiztikts un mierā stāvējis fēns, pats no sevis sāk ļoti lēnām šļūkt nost no skapja. Paspēju noķert aiz vada. Vēl trauki plīst un nedēļas sākumā spogulis nogāzas no sienas (palika vesels, un cilvēki saka, ka jysk tirgo sūdus!).

Ā jā - mežā atradām milzīgu apsi, jaunu, bet mīīīlzīgu.

Ciboju no Eerglju dzelzcelja tiltinja, vaarna censhas iegaazt udenii chimeru. Shii vieta ir awesome!

Gribētu, lai pāriet tas totālais "meh" stāvoklis. Nevaru ne lasīt, ne mūziku klausīties, ne ko citu iesākt, pat cibot h*ņu negribu (!), nav tā, ka nebūtu laika vai kā, vienkārši, kā saka - rokas neceļas. Varbūt tas ir kāds interesants pavasara noguruma paveids.

Vēl pagājšnedēļ neatceros-vairs-kurā-dienā nākot uz darbu, domāju par Femme fatale(ismu) (jā, biju iekāpusi peļķē un kārtējo reizi piesmēlusi puantes, par ko gan citu tādā brīdī var domāt?). Teorētiski reizēm gribas uzlekt augstāk par savu pakaļu un pačīkstēt, kad tas nesanāk, bet īstenībā simtu gadu tāda Femme fatale būšana nav vajadzīga. Tā tak ir milzīga atbildība! Tas, ka kāds nabags (vai nedod die's vairāki!), ieceltu mani tādā godā, būtu pamats nodoties kārtējam nervu bujānam un sākt grieZt vēnaZzZ.

Lai nerastos iepaids, ka nejēdzības notiek tikai Latvijā: Kanādā apdrošinātāji atsakās apdrošināt māju tikai tāpēc, ka tās iemītnieces hobijs ir šūšana.

p.s. Lusija ir krutākā youtubeiste (bishonenrancher - tur var atrast visu ko vajag zināt par korsetēm) un vispār nenormāli forš cilvēks, lai gan šobrīd nedaudz depresīva. Viņa burvīgi apgāž stereotipu, ka korsetes valkājoši cilvēki noteikti ir "nenormāli", normālāku cilvēku nav nācies redzēt.

Man gan alus īpaši negaršo, bet tiem, kam garšo - varbūt ir vērts ķert pēc spaiņiem un doties uz Salu tiltu.

Varētu kaut kā izrediģēt no smadzenēm vēlmi visur saskatīt zīmes.
Gribēju vakarā aiziet un noskaidrot vai varu 12 minūtes skriet un neiegāzties krāsainu rimbulīšu pārpildītā bezapziņā, un pie reizes apskatīties, cik tas ir metriskā ziņā, jo to, ka tam laukumam ir 400 metri atcerēšos līdz nāves stundai, jo skolas prakses ietvaros dabūju slaucīt visu to asfaltu (tā bija mācībspēku variācija par Augeja staļļu tēmu - slaucīt stadionu vējainā dienā ir apmēram tas pats).
Bet tagad līst lietus un neizskatās, ka taisītos apstāties.

Un vēl viņi te domā, ka vajadzētu mani apmācīt lietot ArcView vai ArcEditor, vai ko tur. Protams, kruta - jauna prasme un tā, bet prasmju saraksts pēc tam toč izskatīsies pēc kāda no Lēdijas Gāgas tērpiem - slaucu govis, izveicu kriminālprofilēšanu, adu cimdus, ievadu datus aksesā, menedžēju stalli, stādu puķes un, protams, zīmēju kartes, rasēju uz velna paraušanu un izšuju krustdūrienā (jeb skaidri un gaiši redzams, ka meitene nezin, ko viņa grib).

Man patīk ka "Central Data Repository" var iztulkot arī kā "centrālā datu kapliča"!

Tas ir tik... atbilstoši.

Aktuālie jautājumi (kā dzied Kaža - tieš jautājums sev):
- vai esmu spējīga noskriet piecus apļus 12 minūtēs, ne reizi neapstājoties? (meibī, ja ļoti, ļoti vajag)
- vai esmu spējīga divās minūtēs 25 reizes piepumpēties (Hell no! Mans limits ir 10 patnezinucik minūtēs)

Jaunās tehnoloģijas man vēl jo projām netīk, bet scrobblot last.fm no telefona ir kruta! (+ man tagad ir whip sound app ^^)

Savādāk htc wildfire s (jā no visiem brāļa piedāvātajiem variantiem šim bija viskrutākais nosaukums) iesaku tikai tiem, kam ir mazi pirkstiņi un izveidojies pieradums pie telefoniem, kas ātri izlādējas (iepriekšējais turēja apmēram divas nedēļas, šitamais knapi divas dienas).


Vēl par loriņiem - e-bayā noskatīju milzīgu otu komplektu, kurš vispār ir izdomājis, ka acu ēnu klāšanai vajag pievienot klāt tos apšvamjotos kociņus? Ar tādiem taču ņifiga nevar izdarīt! Latvija vispār ir fenomenāla valsts, jo arī "kosmētikas veikalos" otas ir jāmeklē ar uguni un tad, kad atrod, visa vēlme pirkt pāriet, jo pat sūdiem cenas ir astronomiskas.

Un starp citu tieši dienā, kad sabruka skapis, uzzināju, ka drīzumā vajadzēs atrast vietu, kur grūst vec-vecāsmātes pūra skapi, kurš labus ~40 gadus ir turēts ne tajos labākajos apstākļos bēniņos. Visticamāk, ka jāņem pie sevis un jārāda kādam vecu mēbeļu dakterim, jo stāvoklis šamam ir maigi izsakoies "čābīgs". Vispār reizēm nemaz nav jāprasa ar kuru galu domā mani dārgie augšupējie radinieki, jo tas tā pat ir skaidri redzams. Vispār jau jaunajai paaudzei vajadzētu būt tai, kas nospļaujas uz senču mantojumu un pērk visādus i-padus.

Un tas noved pie problēmas - es neko nesajēdzu no restaurācijas, un ja es kaut ko tādu taisos pasūtīt, tad tomēr vajadzētu kaut ko bišķi apjēgt, lai mani galīgi napčakarē. Venīgais skaidri redzams, ka bez uzņēmuma līguma nekādīgi (vismaz tie, kas gribēs bez, varēs iet pa taisno dirst).

Dienas lol: mirstu! :D

Par mani "mēļo", šķiet pirmo reizi kopš bērnudārza laikiem, jūtos kā lēdija Gāga!

Blogoju no telefona - esmu hipsters lol!

upd: un hipsterība slēpjās tamā, ka daru to sēžot tieši pie sava "normālā" datora.

Un lai viss nekļūtu pavisam vienmuļi, naktī ar skaļu blīkšķi sabruka mans "skapis".

Zipedīdūdā!