Tas varētu būt interesants paranojas veids - iedomāties, ka tava dzīve ir kāda neveiksmīga rakstnieka sacerējums, kura sižetam un tēlu kompozīcijai viņš izmisīgi pūlas piešķirt sabalansētību un šarmu, bet nu lāga nesnāk. Un katru vakaru, pirms gulētiešanas veltīt lūgšanu autora mūzai, nu, lai taču viņš neieslīgst tajās izvērstajās psiholoģiskās drāmas niansēs - vairāk vienkāršības un brīvības, dārgais! Mazliet dāsnāk humoru, labi? Un nedomā, lūdzu, ka traģēdijas ir kas augstāk vērtējams par feļetoniem.
Kuram rakstniekam Jūs uzticētu sacerēt Jūsu dzīvesstāstu?
Kuram rakstniekam Jūs uzticētu sacerēt Jūsu dzīvesstāstu?
Taču pašlaik izskatās, ka mani ir izdomājis Kamī :)
dzīvesstāstu
1. Nav garlaicīgi... piedzīvojumi un tā...
2. Ja es esmu galvenā, tad beigās palieku dzīva un esmu laimīga.. Un tā nav tā svētulīgā un postā dzenošā laime - un tad viņi dzīvoja laimīgi...
3. Viņš neliekuļo.
Es tikai pret Tevi un citiem sludinošajiem kristiešiem reizēm izturos tāpat kā vairums sabiedrības izturas pret tām feministēm, kuras jebkuru frāzi atrod iespēju interpretēt no dzimumdiskriminācijas viedokļa.:)