Kurvjzieža kontemplācijas

Tas varētu būt interesants paranojas veids - iedomāties, ka tava dzīve ir kāda neveiksmīga rakstnieka sacerējums, kura sižetam un tēlu kompozīcijai viņš izmisīgi pūlas piešķirt sabalansētību un šarmu, bet nu lāga nesnāk. Un katru vakaru, pirms gulētiešanas veltīt lūgšanu autora mūzai, nu, lai taču viņš neieslīgst tajās izvērstajās psiholoģiskās drāmas niansēs - vairāk vienkāršības un brīvības, dārgais! Mazliet dāsnāk humoru, labi? Un nedomā, lūdzu, ka traģēdijas ir kas augstāk vērtējams par feļetoniem.

Kuram rakstniekam Jūs uzticētu sacerēt Jūsu dzīvesstāstu?