ēēē, laikam jaukais vārds "muļķene", ko lietojām bērnībā (Kurzemes viducis), ir varen precīzs.

(Reply to this) (Thread)

vispār, cik esmu lasījusi pētījumus, multene kā tāda neko sliktu nenodara. taču tas ir no attīstības izsvītrots laiks. bērns mazāk laika pavada citās nodarbēs.

(Reply to this) (Parent)

Vot gribēju jau es tev kautko ierakstīt par "besī ārā tās mātes, kas kaut ko ņerkst par citām stulbām mātēm", beeeet aizgāju uz turieni, izlasīju frāzi "mums ir trīs grāmatas" (pieņemu, ka tas domāts bērnu grāmatas, lai arī, pēc pareizrakstības spriežot, varētu arī būt visa mājas bibliotēka) un sapratu, ka pati tādā krāsā.

(Reply to this) (Thread)

es nesaku, ka tās mātes ir stulbas. tā var gadīties arī pilnīgi advancētām mātēm. tas ir slazds, kurā mūsdienās ir ļoti vielgi iekrist. jo gribas kā labāk. tfu tfu, ka tajā neiekritu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tāpēc jau neierakstīju, ka drusku padomāju, pirms bliežu ārā pirmo, kas padomājas :)

bet then again, mani bērni diezgan stabili pavada pāris stundas dienā pie visādiem angliskiem resursiem, nu stundu vismaz, tiesa, bez izglītojošas vērtības. Un sīkā vēl piedevām iet jauktā bērnudārzā (puika arī iet jauktā skolā, bet tas neskaitās, tikai no 7 g.v.), runā abi ļoti normāli latviski un ne krievu, ne angļu valoda īpaši nemaisās pa vidu.

un vēl no otras puses, es sen neesmu piedzīvojusi to "gribas kā labāk/uztaisīsim superadvancētu bērnu pēc jaunākajām metodēm!!!" sajūtu, ja vispār kaut kad esmu. (man to grūti noformulēt precīzi, bet nu ir tas verķis, kas daudzām mātēm ir, kad bērns tiek nodarbināts kaut kā Pareizi, atšķirībā no mana ierastā "wiiii, bērns dabūs kaut ko foršu, kas man bērnībā patika / ko man bērnībā baigi gribējās / kas būtu bijis baigi forši, ja būtu pieejams manā bērnībā" :) )

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu vot jā, šitais "no bērna attīstības izsvītrots laiks", tādu frāzi attiecībā uz saviem bērniem man grūti iedomāties sevi sakām. tipa tā, it kā mans uzdevums būtu bērnu nonstopā kautkā attīstīt, it kā dzīve sāktos tikai pēc xx gadu sasniegšanas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, ja bērns 1 gadu no 4 gadiem pavada nekustīgi sēžot, tad kaut kas tur varētu iztrūkt gan.
ja māte pēc dabas ir nerunīga (un tas nav noziegums; ne visām ir iekšā divus gadus monologā runāt saliktiem pakātrotiem teikumiem) - tad var tai slazdā iekrist.
mani interesē visas tās lietas par attīstību. citi bez tā mierīgi var iztikt - tāpat kā es iztieku bez pavārgrāmatām, jo tas mani lāgā neinteresē.

(Reply to this) (Parent)

Nepiekrītu. Domāju, tad jau bērnam sākumā ir bijušas attīstības problēmas, nevis dēļ tā, ka stundu dienā svešvalodā filmiņas skatījies.
Meita arī no bērnības skatījās multenes. Biju ļaunā māte, kura no rītiem slēdza multenes, lai vēl 1/2h pagulētu... Un arī pa dienu ļāvu skatīties reizēm... Bet viņa latviski visu ko runāja jau no gada vecuma, jo pati daudz ar viņu sarunājos. No 3,5 gadiem viņa sāka iet angļu valodas pulciņā un tagad, kad iet 4. klasē, brīvi runā latviski un angliski. Lasa abās valodās un raksta arī.

Bet ir radu bērns, kuram ir 2 gadi un latviski skaidri izrunā vien pāris vārdus. Multenes redzējis vien kādas pāris reizes dzīvē, pie datora laists netiek utt. Mājās runā latviski un citur tāpat ar viņu.

Tā, ka ne multenes, bet bērni tādi.

(Reply to this) (Thread)

atslēga ir "pati daudz sarunājos". multenes pašas par sevi neko sliktu nenodara, ja ar bērnu tiek runāts. bērna attīstību ietekmē nevis multenēs pavadīto stundu skaits, bet tas, cik uz sevi teiktus vārdus ikdienā bērns dzird. ja bērns dabū multenes no rīta līdz vakaram, tad ar viņu tiek mazāk runāts.

(Reply to this) (Parent)

ja nu tevi interesē - te man pielinkots interesants pētījums
http://pediatrics.aappublications.org/content/124/1/342.full.pdf+html

(Reply to this) (Parent)

es savukārt neiespringstu, kad man gruuti un nav speeku, ljauju skatiities multenes. kad ir speeki tad daram lietas. kaa jau dziivee. atsauksmes par meitu labas, skolaa labi, runaa 3 valodaas, un ja vinjai ir izveele pavadiit laiku ar cilveeku vai datoru, tad priekshroka vienmeer tiek dota cilveekam.

(Reply to this) (Thread)

lai gan, beernam liidz 2 gadu vecumam vispaar multenes nav vajadziigas, vinjam jau taapat pasaule kraasaina un interesanta.
skolas vecums cita lieta.

(Reply to this) (Parent)

Bērni tiešām ir dažādi.
Es ļāvu skatīties multenes dēlam un mājās bija divvalodība - iebraucām auzās. Gadu ejam pie logopēda un runājam vairs tikai vienā valodā - ir liels progress. Viņš runā un beidzot tā runa pati virzās uz priekšu.
Bet, ja skatos retrospektīvi, kur es nošāvu greizi, tad jāatzīst, ka multenes ir tikai viena no lietām.
Puikam bija pazemināts muskuļu tonuss, kas ietekmēja mazās motorikas attīstību, bet viņš bija pirmais bērns un man nebija ar ko salīdzināt.
Es esmu no "nerunīgajām" mātēm. Man patīk klusums, es pat radio majās neklausos, mums nav teļuka. Arī bērnu tēvs atpūšas lasot un ja runājam, tad "par lietu". Nekad neesmu īpaši iespējusi šito vīterošanu: "Skaties - saulīte, skaties - mākonītis".
Vēl viena lieta - gan es, gan vīrs mēs bijām agrie runātāji. Ģimenes leģenda vēsta, ka es uz 1 gadu 4 mēnešiem esmu nošokējusi pediatri ar "Re kur ķengrītis!" Trīs gadu vecumā es no kaimiņu bērniem un teļuka biju iemācījusies runāt arī krieviski. Vīrs savukārt arī ļoti agri sāka runāt teikumos un vēl pirms četriem gadiem mācēja jau kaut ko pats saburtot, pirms vēl skolā negāja lasīja kārtīgas grāmatas - mums vienkārši neienāca prātā, ka runāšana var arī pati no sevis nesākties.

(Reply to this) (Thread)

vēl viena lieta, kas negatīvi ietekmēja puikas valodas attīstību bija mana apdraudētā grūtniecība, kuras dēļ nācās viņu aizgrūst uz bērnu dārzu pirms viņš vēl īsti bija tam gatavs, kā arī tas, ka ģimenē ienāca mazā māšele.
Vēl tagad ir tā - no rīta, kamēr mēs ar māsu guļamistabā, viņš ar tēvu virtuve normāli sarunājas, kā mēs ienākam virtuvē, viņš sāk runāšanas vietā bļaustīties un spiegt tā pat kā mazā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sarežģīti tas viss. neesmu uķi puķi māte un cenšos savu mazrunīgumu kompensēt ar lielu vārdu krājumu. ar pirmo bērnu bija tā, ka gadu man uz mājām nāca aukle, kamēr es pie datora strādāju. lai bērns mani netraucētu, auklei visu laiku bija jārunājas. viņa runāja tipiskos uķi puķi, es pie izdevības runāju mazāk, bet mācīju kaut ko gudru. nu un sanāca kā sanāca. rezultātā arī es domāju, ka runāšana nāk pati no sevis. par laimi, pietiekami ātri attapos ar jaunāko un viņam pēdējā pusgadā viss ir ļoti gājis uz priekšu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es cenšos samierināties ar esošo lietu kārtību un pārak sevi nemocīt ar domām kā vajadzēja vai kā būtu bijis labāk. Nu un kopš puika ir kļuvis valdamāks mani vairs tā nebombardē no ārpasaules.
Tevis citētais resurss vispār ir diezgan specifiska vieta - no vienas puses dažreiz tiešām interesantu pieredzi var izlasīt, no otras - dāmas tur mēdz sacensties, kura cienīgāk ērkšķu vainadziņu nes un dažkārt šķiet - ja konkrētai personai ir 10 ieraksti pie katras tēmas, kad viņa paspēj tik hiper pareizi to bērnu aprūpēt...

(Reply to this) (Parent)