Bērni tiešām ir dažādi.
Es ļāvu skatīties multenes dēlam un mājās bija divvalodība - iebraucām auzās. Gadu ejam pie logopēda un runājam vairs tikai vienā valodā - ir liels progress. Viņš runā un beidzot tā runa pati virzās uz priekšu.
Bet, ja skatos retrospektīvi, kur es nošāvu greizi, tad jāatzīst, ka multenes ir tikai viena no lietām.
Puikam bija pazemināts muskuļu tonuss, kas ietekmēja mazās motorikas attīstību, bet viņš bija pirmais bērns un man nebija ar ko salīdzināt.
Es esmu no "nerunīgajām" mātēm. Man patīk klusums, es pat radio majās neklausos, mums nav teļuka. Arī bērnu tēvs atpūšas lasot un ja runājam, tad "par lietu". Nekad neesmu īpaši iespējusi šito vīterošanu: "Skaties - saulīte, skaties - mākonītis".
Vēl viena lieta - gan es, gan vīrs mēs bijām agrie runātāji. Ģimenes leģenda vēsta, ka es uz 1 gadu 4 mēnešiem esmu nošokējusi pediatri ar "Re kur ķengrītis!" Trīs gadu vecumā es no kaimiņu bērniem un teļuka biju iemācījusies runāt arī krieviski. Vīrs savukārt arī ļoti agri sāka runāt teikumos un vēl pirms četriem gadiem mācēja jau kaut ko pats saburtot, pirms vēl skolā negāja lasīja kārtīgas grāmatas - mums vienkārši neienāca prātā, ka runāšana var arī pati no sevis nesākties.

(Reply to this) (Thread)

vēl viena lieta, kas negatīvi ietekmēja puikas valodas attīstību bija mana apdraudētā grūtniecība, kuras dēļ nācās viņu aizgrūst uz bērnu dārzu pirms viņš vēl īsti bija tam gatavs, kā arī tas, ka ģimenē ienāca mazā māšele.
Vēl tagad ir tā - no rīta, kamēr mēs ar māsu guļamistabā, viņš ar tēvu virtuve normāli sarunājas, kā mēs ienākam virtuvē, viņš sāk runāšanas vietā bļaustīties un spiegt tā pat kā mazā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sarežģīti tas viss. neesmu uķi puķi māte un cenšos savu mazrunīgumu kompensēt ar lielu vārdu krājumu. ar pirmo bērnu bija tā, ka gadu man uz mājām nāca aukle, kamēr es pie datora strādāju. lai bērns mani netraucētu, auklei visu laiku bija jārunājas. viņa runāja tipiskos uķi puķi, es pie izdevības runāju mazāk, bet mācīju kaut ko gudru. nu un sanāca kā sanāca. rezultātā arī es domāju, ka runāšana nāk pati no sevis. par laimi, pietiekami ātri attapos ar jaunāko un viņam pēdējā pusgadā viss ir ļoti gājis uz priekšu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es cenšos samierināties ar esošo lietu kārtību un pārak sevi nemocīt ar domām kā vajadzēja vai kā būtu bijis labāk. Nu un kopš puika ir kļuvis valdamāks mani vairs tā nebombardē no ārpasaules.
Tevis citētais resurss vispār ir diezgan specifiska vieta - no vienas puses dažreiz tiešām interesantu pieredzi var izlasīt, no otras - dāmas tur mēdz sacensties, kura cienīgāk ērkšķu vainadziņu nes un dažkārt šķiet - ja konkrētai personai ir 10 ieraksti pie katras tēmas, kad viņa paspēj tik hiper pareizi to bērnu aprūpēt...

(Reply to this) (Parent)