*

ir perseīdu nakts, draugi. kaut kur esot arī blāva ziemeļblāzma. no nekurienes iznirst mirdzoši elfu tilti. uz divtūkstošo gadu vidu. uz deviņdesmitajiem. uz divtūkstošpiecpadsmito. konteksta kamolos satīti dūmi - no veipiem, no cīgām, no ķīmiskiem vīrakiem, no dīzeļa izplūdes gāzēm. uzpūt siltu, siltu elpu un konteksts pajūk uz visām pusēm. dzidras un vēsas augusta nakts debesis. kad šovakar aizbraucu peldēt-katru-dienu virs Niedrāja eglēm karājās mēness-mandarīna-daiva. lekna un sulīga. peldēju uz to. ūdeņi bija melni un zili un zeltaini balti. pēc tam apsēdos uz laipas, iemērcu kājas ūdenī, kurš nu likās ļoti, ļoti silts, mēness pēkšņi sāka slīdēt uz leju un cigaretes laikā bija pazudis aiz kokiem. kā nebijis. kā nebijuši mēs. manliekas, ka svīres ir prom. šodien debesis bija klusas. svīres prom, klāt peresīdas un nākamsvētdien Gaujienas kapusvētki.
šī bija savāda vasara. šī joprojām ir ļoti savāda vasara.

draudziņ, arī Tu tagad lasi manu cibu.

kad Silards būs Spotifajā?

vakardienas hailaiti - Trīsas, Valmiermuižā satiku klases audzinātāju (viņa ir iekļuvusi rchv mumifikācijas programmā, jo izskatās tieši tāpat kā tad, kad es pirms gandrīz 20 gadiem (fuck) beidzu skolu), pusdivos naktī ejot dārzā pēc lokiem aizķēros aiz eža.

sarkanrīklīte istabā, uz lielā grāmatplaukta. šosejas vidū caur sapluinītu miglu lapsa dzenas pakaļ zaķim. pirmā perseīda. vai varbūt otrā.
konteksta kamoli ripo. lejā. Smilča ir riteņbraukšanas paradīze un elle. vienā mirklī tu minies augšā ar mēli pār plecu un vēl pāris reizes apmestu ap kaklu kā šalli - lai neierauj spieķos. otrā - ripo lejā ar gaismas ātrumu, cerot neiepist kādā bedrē un nenosisties.
man pietrūkst adrenalīna. pietrūkst auļot ar zirgu pa nokultiem labibas laukiem. pa tīrumiem, pļavām un Valmiermuižas jāšanas laukumu. atsāku nēsāties ar riteni. V3V ir tikpat soothing kā Mimī Pārkere. viņvakar satiku stirnāzi, rudu kaķi un pasaulē mazāko gliemezīti. un biškrēsliņus. man tik ļoti patīk kā smaržo biškrēsliņi. es gribētu tādas smaržas. biškrēsliņu smaržas. sapūsties un smaržot pēc biškrēsliņiem un saplūst ar grāvmalu vai Gaujmalu vai vienu mazu kaktiņu savā dārzā.
sarkanrīklīte man teica, lai parunāju ar priekšnieci. par darba grafiku. pirmdien kritīs perseīdas. trīspadsmitā, septiņpadsmitā un četrdesmitrešā. slepenas zīmītes tik cik melns aiz naga. tik cik matu uz galvas.
vai šīs miglas atnesīs tomātiem puvi? esmu izdalījusi visus kabačus. un kabači ir franču režisora smalkajā filmā.
katram savu kabaci. katram savu perseīdu. katram savu resno kaķi. tik rudu un resnu un mīkstu kā baltmaize. siltu kā krūtis.

here you go https://www.youtube.com/watch?v=pC38MdHfQJg

p.s.
I discovered with astonishment the universe of the “Ligas”. A strange parallel sonic system where ancient Latvian folk songs are literally breathed into new existence with the addition of didgeridoo, flute, percussions (and sometimes heavy guitar work on records). A gorgeous moment we spent when I arrived in town.

sveicieni visiem no Mudītes. aiznesu viņai trīs laškrāsas dālijas, gurķīšus, tomātiņus, kastīti ar pūres končām un aploksnīti ar 670 eur. kartītē ierakstīju visus vārdus, kas bija man skaitījuši naudu. paldies Tev mīļā, mīļā, mīļā ciba.
ja nebūtu te tie stulbie dirsējanonīmiķi sarosījušies, ieliktu arī bildi ar priecīgu Mudīti, bet kaut kā negribas apvazāt. ja kāds no ziedotājiem grib ieraudzīt Mudīti vaigā - rakstiet, aizsūtīšu bildi privāti.
Mudīte bija ļoti aizkustināta, apraudājās un teica, lai pasaku visiem, ka mēs esam galīgi dulli. pieraksts uz operāciju esot 17. oktobrī. līdz tam vēl čupiņa pārbaužu un izmeklējumu jāizdara. bet kopumā jūtas diezgan labi. sestdien brauks ar bezmaksas autobusu līdzi Trapenes meitenēm uz kaut kādu visLatvijas senioru sadziedāšanās pasākumu Mālpilī.

fucking hell, tikko pamanīju, ka Vincents Moons ir filmējis arī Low Alanu. turklāt vienu no skaistākajām Low dziesmām (un dziesmām vispār)
https://www.youtube.com/watch?v=tSbR0_gdc60

aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa

p.s. Vincents šon atsūtīja pirmo versiju Līgu pH3 video un tas būs amazing.

šī nu gan ir viena nedēļiņa. gribas uzrakstīt, bet vārdi virmo un nedodas rokās. rāda uz mani ar pirkstiem. atstarpēs starp vārdiem miljoniem slepenu zīmīšu. cīgas un ļasiks. ļasiks tas pats. zilais. kaimiņa gādātais. saļiks nē.
pēkšņi no kapa piecēlās jogas draudzeņu čats. pēdējā ziņa tur bija 2018. gadā. bija ieplānots, ka viņas atbrauks ciemos uz Smilču, bet viena pēc otras kautkapēc nevarēja un tā tas palika. līdz šodienai.
atstarpēs starp vārdiem miljoniem slepenu zīmīšu. mani nākotnes rēgi izrādās ir kāda pagātnes rēgi. no konteksta kamoliem adītas zeķes, konteksta kamolos satītas čūskas, konteksta kamolos bezvārdu klusums. vārdi piemirkuši, izjūk kā slapjš tualetes papīrs.
franču režisors un ukraiņu aktieri un Kronis. pie ezera starp kokiem iebraukta mašīna ar ukraiņu numuriem, bet cilvēka neviena. lielās lietavas atdzesējušas visus ūdeņus. peldu ar spārēm un zivīm un sikspārņiem un ūdensmērītājiem. kas izmērīs atstarpes starp vārdiem? cik miljoni slepenu zīmīšu ielien vienā vārdatstarpē? aste kājstarpē? aste luncinās? noslīpētas grīdas. noslīpēts klusums. vecāpapa pēdu nospiedumi.
Uguns Satīrs. portāls ir atvērts. kur uguns, tur pelni - no pelniem vītas špancetes noturēs mūs vietās. noturēs? noturēs? noturēs?
cik ērti gan ir nēsāties ar ļasiku un bluetooth austiņām. reiz, sen atpakaļ es ierāvu spieķos nejauši atsējušos trīsmetrīgo Sennheiser austiņu vadu. kaimiņš mani izglāba. viņš mani izglāba ne vienu reizi vien. vispār jau mani vienmēr kāds izglābj. diezgan bieži es. pati. "tukšumi rindojas viens aiz otra".
alkohols kontrindicē groundednesu. ticiet man - tā ir. nevar būt citādāk. vārdstarpas pazūd, vārdi saplūst un satinas kamolos. es atsaucos pati uz sevi. zemsvītras piezīmēs ziedēs meža zemenes. mani vajā Low kovers Riannas dziesmai Stay. es gribētu, lai Mimī Pārkere augšāmceļas. viņas balss ir tik soothing.
asinis un sviedri izkalst un pilnmēness naktī pārvēršas medū. karāties no konteksta kamoliem sapītās bizēs. mēnessgaisma ir lipīga un izkūst kā sviests. miljoniem slepenu zīmīšu atstarpēs starp vārdiem. Dzintars atveda plītsmalku. brālis lasa brūklenes.
gaisma, ļoti daudz gaismas. gaismas mēteļos tērpušies rēgi. lasa slepenas zīmītes. vēl slepenākas nekā sviesta ciba.

jūtos pateicīga, ka no visas garās (kā vakar uzzinājām) listes Vincents bija izvēlējies mūs. ļoti patika video filmēšanas process. vakar KKC bija stresaināk, bet tā ar tiem piedzīvojumiem gadās. un šis beigu beigās bija ļoti labs piedzīvojums.

tas, kas vēl man darba un vispār kultūras sfēras kontekstā ir izbesījis līdz riebumam - kultūras cilvēku komunikācijas kultūra.
es nerunāju par pasēdēšanu pie vīna glāzes un parunāšanos, bet par darba lietām un ģēlu bīdīšanu. visa tā bezgalīgā bikstīšana, bakstīšana, neatbildēšana, neskaidrība, muldēšana utt.
es saprotu, ka mēs te visi esam slikti apmaksāti, pārstrādājušies un pārstresojušies, bet daļu no tās pārstrādāšanās un pārstresošanās rada arī tas, ka nevaram viens otram normāli un bez bakstīšanas vienkārši un skaidri atbildēt uz jautājumiem. piecas reizes biksti un tad sestajā tāpat atbild kaut kādus nepilnīgus un neskaidrus murgus. un kad liekas, ka viss beidzot sarunāts, tad pēkšņi tomēr vairs nav sarunāts.

Nebiju pīpējusi 2 gadus. Šon nopīpēju 3 cīgas. Gribējās kko, kas tur pie zemes.

ja runājam par būšanu cibā - man liekas, ka anonīmiķis, kurš uzrakstīja šo stulbo komentāru un acīmredzami labi orientējas manā cibā ir tas pats cilvēks, kurš pirms daudziem, daudziem gadiem Vīksnās iebāza mūsu kumodē zīmīti ar tekstu "kaut jūs vienreiz aizrītos", kad kumode ar Jēkaba busu ceļoja no Smilčas un Saļiku. bet man nav nekādu pierādījumu. tikai feels like.

apsveicu sevi ar 19 gadiem cibā
Izveidots: 2005-07-29 09:51:38

nedēļas laikā esmu dzīvajā dzirdējusi:
Juuk
Aptiekas bēru ansambli
Bērnības miliciju
Židrūnu
Aston kais

braucot mājās no Cēsīm, nezkāpēc izvēlējos kratīties pa drausmīgo Raunas ceļu. nesen bija lijis un strauji nokritās temperatūra. ceļš bija kapota augstuma garaiņu, kas tvaikoja no dienā uzkarsušā asfalta, apņemts. visu laiku svīda ciet vējstikls. brīžiem krūmmalās spīdēja nezināmu zvēru acis. kratījos, skaļi klausījos Vismaz trīs vārdus un domāju, ka iespējams tāds varētu būt ceļš uz elli.

Līgu pH3 fanus (var nākt arī nefani un par tādiem kļūt) aicinu 1. augustā uz KKC. mēs kaut ko diezgan pēhātrīsīgu džemosim ar smalku franču video mākslinieku Vincent Moon.
būs K ar giču un pedāļiem, Ieva ar flautu un pedāļiem, Uguns Guntis ar didžu un laikam arī pedāļiem un Līgas ar balsīm un kkādiem žvadzināmajiem.
kas un kā tur būs man joprojām vispār nav skaidrs, bet tajā mikromēģī, kas mums vakar bija (bez Vincenta), bija visai noizīgi.
https://www.facebook.com/events/2379570158902238/

dārgie draugi, īpaši tie, kas bija aizkustinājušies par fabrikas "Abuls" salidojumu. gribu tajā visā drusku iesaistīt arī jūs.
karoč, Mudītei - brīnišķīgai 80+ kundzei, ar kuru principā viss sākās, ir nepieciešama vairogdziedzera operācija. es biju viņu maijā aizvedusi uz Valmieru pie ārstiem un viņi teica, ka operāciju vairs nevar atlikt, jo vairogdziedzeris tik izplešas un drīz sāks spiest uz balss saitēm un pastāv reāla iespēja, ka viņa zaudē spēju runāt. jau tagad no rītiem paejot laiks, kamēr ierunājoties. bet Mudītei ļoti patīk runāties un viņa runā ļoti jaukas un interesantas lietas.
viņai ir maznodrošinātās statuss un viņa ir pavisam viena - vīrs miris ar vēzi, dēls piedzimis ar invaliditāti un dzīvo pansionātā, viņa pati mēdz iet ēst uz zupas virtuvi. operācija maksājot 200 eur. ja būtu dārgāka, tad viņai kā maznodrošinātajai tiktu segta, bet tā kā ir tikai 200 eur, tad tie viņai jāmaksā pašai. es līdz galam nesaprotu to birokrātiju, bet īsumā - Mudītei vajag 200 eur operācijai, kuru viņai nav. uz pašu operāciju viņa ir jau pierakstījusies rudenī, bet salidojumā teica, ka droši vien jau ka neies, jo nevar samaksāt. 8. augustā Mudītei ir vārda diena, es līdz tam laikam gribu tos 200 eur savākt un aiziet viņai uzdāvināt. te stāstā parādāties jūs, mani dārgie lasītāji - tā kā summa ir neliela un man negribas neko pirms tam saskaņot ar Mudīti, lai prasītu ziedot publiskāk (bet, prasot publiskāk būtu pieklājīgi saskaņot), es domāju, ka mēs te visi varētu sadoties rokās un samest Mudītei operācijai. mēs pašas - kopienas teātra krū, jau esam kādu trešdaļu sametušas.
rekur mans konts, rakstiet maksājuma uzdevumā "Mudītei". kad būs savākušies 200 eur ziņošu, bet, ja nu paspēs iekrist vairāk, tad Mudītei vienkārši būs vairāk. viņa dzīvo mazā, mazā, ar malku apkurināmā dzīvoklītī - būs naudiņa, lai pārlaistu ziemu. viņa noteikti naudiņu neizšķērdēs niekos, viņa ir ļoti taupīga un pieticīga un kārtīga.

liels paldies!

pirmais apdeits. mums ir jau 110 eur
otrais apdeits. ir 160 eur
trešais apdeits. IR 200 EUR (ja kādam gribas vēl kaut ko pa virsu - zālēm vai malkai - var skaitīt, bet operācija ir nosegta!!!) PALDIESPALDIESPALDIES

ceturtais apdeits. Mudītei nodoti 670 eur un mans konts no šī ieraksta dzēsts

sen nav nekas par ēdienu rakstīts (es sākumā uzrakstīju par "darbu" nevis "ēdienu", bet tā nebūtu taisnība).
man kā karu, pēckaru un izsūtīšanas pārcietušu ļaužu pēctecei epiģenētika neļauj mest ārā ēdamas lietas. man bija svaigi lasītas upenes (man vispār upenes ne visai garšo. nu upeņu balzams, jā. smūtijos - nē. fui. zapte man ar baigi neiet), pagājušā gada ķirši, ērkšķogas (jau blendētas un bez mizām) un citronliānas ogas saldētavā. un pudele ar vienreiz jau sildītu karstvīnu no Kvadrifrona ZSV ballītes. tad nu no tā visa un vēl šā tā savārīju zero waste ziemassvētku zapti.
1,5 kg ogas (1/3 no tām upenes);
nenosakāma tilpuma pudele ar karstvīnu (apmēram 4 nezināma tilpuma krūzes);
1,3 kg ievārījuma cukura;
kancis ingvera;
drusku vairāk nekā puscitrona sula + drusku citrona miza;
visādas garšvielas - virces, raibie pipari, anīszvaigzne, kanēlis, kardamons, krustnagliņas, varbūt vēl kaut kas;
savāra, salej burkās un ir. ļoti garšīgi. nu drusku nepatīk tie citronliānas ogu kauliņi, bet viņas garšīgas.
manliekas ar brī un visādiem citiem sieriem aizies baigi labi. nupat uzēdu ar plombīru. arī bija labi.

vēl ieliku kārtējo liķieruzlējumu.
upenes + atkauloti pērnie ķirši no saldētavas + 1 apelsīns (miza un sula) + tumšais muskovado cukuriņš + ingvers + garšvielas + litrs šnaba.

vēl man vakar vismaz trīs cilvēki, tai skaitā pilnīgi sveši, piedāvāja kabaci

kas vēl mani vakardien iepriecināja - klausīties kā vietējie cilvēki runā. Trapenē un Ilzenē ir malēniskās izloksnes, ko iekmējusi arī leivu (Vidzemes igauņi) valoda (vispār netālu no Mežslokām ir leivu senkapi). vārdi tiek lauzti, skaldīti un īsināti (ciris /cirvis/, purs /purvs/, duris /durvis/), citādi izrunāti skaitļavārdi (sešdest /sešdesmit/). un, piemēram, tagadējais Vecmežsloku saimnieks, dzimis tajā pašā gadā, kad es, sakot "nesen" lieto formu "ne pa senam".
izloksnes un skaitļavārdu izrunas vispār var ikdienā dzirdēt arī Smiltenē, principā tā sāk runāt jau kādus 20km no Smiltenes uz austrumiem un, jo tālāk - jo izteiktāk. mana vecāmamma runāja literārās valodas intonācijās, tomēr mēdza teikt - ciris, duris, utt. vecaispapa runā lauztās intonācijas līda laukā vairāk.

pēdejā pusgadā esmu daudz laika pavadījusi ar Grīnbergiem. bet pēdējais laiks diezgan asi pārmeta mani uz otru pusi. Alda bērēs drusku patērzēju ar mammas brālēniem. rezultātā vakar nokļuvu diezgan iespaidīgā ekspedīcijā pa Trapeni un Ilzeni ar diviem mammas brālēniem. es kaut kad ziemā biju drusku pakustinājusi mammas pusi un domājusi, ka vasarā vajadzētu izmest līkumu un paskatīties visas tās mājas/mājuvietas, kas saistītas ar dzimtu, bet bez mammas Raganas brālēna, tas būtu bijis visai rēni un bezjēdzīgi. viņam ir milzu džips un milzu aura, viņš nekautrējas iebraukt svešā mājā gandrīz pa durvīm iekšā, visu paprasīt un noskaidrot un izrunāties. nekautrējas arī braukt cauri buļļu aplokam paskatīties "Nigastus" - māju, no kuras cēlušies Liepiņi - t.i. sākuši tur dzīvot uzvārdu došanas laikā. un bez mammas Trapenes brālēna, mēs nekad nebūtu nokļuvuši kādreizējā "Izabeles/Leišu" vietā, jo viņš vienīgais vēl zina, kur tas bija.

dažas piezīmes:
* mājas, no kurām cēlušies Liepiņi ir Nigasti. t.i. uzvārdu došanas laikā barons 3 brāļiem iedevis 3 dažādus uzvārdus - Liepiņš, Kļaviņš un Zvīgzna un izrentējis tiem katram savu saimniecību - Liepiņiem Nigastus. man mājās ir ļoti skaists 1939. gadā taisīts ainavu arhitekta Nigastu plāns. vakar no mammas brālēna dabūju arī rulli ar dokumentu, kurā Nigastu pirmā saimnieka mazdēls mājas dāvina savam dēlam. ruļļi atrasti Škaparu bēniņos - Škaparos ieprecējās mana vecātēva brālis.
šobrīd Nigasti ir grausts, kurā ganās gaļas liellopi. kaut kāds lielsaimnieks sapircis visapkārt zemes un visur pilns ar govīm.
* daļēji atrisinājām "Izabeles" jautājumu. visu laiku ģimenē runāts, ka Liepiņu māte Emma Vītola ir no "Izabeles" un tās ir mājas, kuras bija jāmanto manam vecampapam. bet baznīcas grāmatā rakstīts, ka Emma dzimusi "Lejas leišos" un arī dokumentos un kartēs nekur neparādās vārds "Izabele". vakar mammas Trapenes brālēns aizveda mūs uz mītiskās Izabeles atrašanās vietu. tur tagad pilnīgi nekā nav. tīrums, grāvis, mežmalas. mājas nopostītas un padomju laikā meliorators visu, kas palicis, sastūmis čupā un iestūmis mežā. apakšā palikuši velvētie pagrabi, aka. pēc tam mājās paņēmu koordinātas no tās vietas bildēm un kartē Izabele ir tie paši Leiši. joprojām neatbildēts paliek jautājums, kāpēc visi vecie Liepiņi to vietu sauca par Izabeli. visdrīzāk - nekad neuzzināsim. Endzelīna Latvijas vietvārdos viena "Izabele" parādās Vecgulbenes pagastā, bet vecajā kartē tur neatrodu. grāmatā nākamais ir Ilzenes pagasts - varbūt kļūda un ne tur ierakstīta?
Es zināju, ka vecaistēvs ceļot manu tagadējo dzīvesvietu Smiltenē izmantoja materiālus, no izpostītajām mājām, bet man bija licies, ka runa ir par Vecmežslokām. nē, izrādās par Izabeli. man te ir durvis - gan mājā iekšā, gan saimniecības ēku ārdurvis no Izabeles. gan arī visādi kokmateriāli.
* Nigastu mantotāja otrais dēls Eduards apņēma par sievu Emmu no Leišiem/Izabeles un no Dzelzkalējiem, ar barona atļauju, nopirka Vecmežslokas (Emma vienmēr esot teikusi Mežšļokas un Endzelīna vietvārdu krājumā parādās vārds "šluokas"). sākumā tur bija tikai viena nieka dūmistaba. tad nezinkādā veidā Eduards iegādājās Rīgā nojaucamu cara laika ēku un veda materiālus uz savām Vecmežslokām. tā kā zeme tur mālaina un graudkopībai ne visai piemērotai, viņš kļuva par mega piensaimnieku, audzēja vaislas buļļus. uzbūvēja milzu māju, atsevišķas kūtis cūkām, govīm un zirgiem, 7 šķūņus, miljons saimniecības ēku un modernu krejotavu. Vecmežslokās bija trieces sūknis - ūdens bija iekšā mājā, kūtīs un staļļos dzirdnes + bija uzbūvēta pašiem sava, moderna krejotava, kā arī ievilkts telefons (numurs - 21). pēdējais Vecmežsloku saimnieks - mana vecāpapa brālis Ēriks ienākot padomju varai iegāja mežā. par viņa un viņa brālēnu piedzīvojumiem lasāms grāmatā "Ziemeļvidzemes mežabrāļi". padomju laikā Vecmežslokās uztaisīja kolhoza fermu un dzīvojamā mājā bija 8 dzīvokļi. 80. gadu beigās it kā bijis paredzēts pacelt jumtu, lai otrajā stāvā ir taisni, nevis slīpi griesti, tas iesākts, nav pabeigts un māja sākusi brukt. mammas Raganas brālēns no otrā stāva istbas podiņu krāsns paspēja izlauzt dekoratīvus eņģelīšus (pati krāsns bija no Rīgas atvestā), kurus iemūrēja virs durvīm savā Raganas mājā un sauc to par Liepiņu ģērboni. šobrīd Vecmežsloku māju vietā, uz daļas no vecajiem pamatiem ir uzcelta visai neglīta 90. gadu stila māja, kur saimnieko kaimiņos dzīvojušas dzimtas pēctecis. vakar iebraucām, satikām, iepazināmies. viņam gan neiet pārāk labi, cīnās ar radiem alkoholiķiem, kuri apzog (savu brāli!) un taisa visādus citus sūdus + ar pagastu un pašvaldību, par nespēju legalizēt uz zemes esošās ēkas utt. no Vecmežsloku laikiem saglabājusies tikai krejotava, kurā šobrīd ir traktorremontēšanas garāža.
* visas tās mājas parādās jau 1839. gada kartē.
* kā zināms Ojārs Vācietis ir no Trapenes. viņš jaunībā uztaisījis manai radiniecei dvīņus un pametis negodā, visam pagastam par apsmieklu.