*

es Saļikā esmu bijusi visurkur, bet Silavas bērnudārza Saulīte Atvasīte, sporta zālē futbolu, četru gana pāri 20 tefteļu un divu tikpat gana pāri 20 (gadiem, protams) dāmu sabiedrībā, vēl nebija nācies spēlēt. tas bija lieliski. ekskursija pa bērnudārzu tumsā un ļasikbraucēju bandas izbrauciens arī.
viss sākās tik nevainīgi - ar kartupeļu cepšanu pie manis, ko mēs ar Kaimiņu piekopjam nu jau reizi nedēļā un ar vidusskolniecisku grilpārtiju dārzā lielisku puiku sabiedrībā, klausoties Metallicas kaseti.
man ir vēl 3gab aliņi. mošk parakstīšu bakalaurdarbu.
un kāds te šobrīd perina kko ne to.

gulēt galīgi nepatika, bet man jau kādas divas stundas nenormāli patīk šits rīts. ceru, ka patiks visa diena. un es šodien klausīšos tikai Billiju Brāgu.

iiiiiir tas ko es gaidīju jau sen un gaidu katru gadu - izkāpjot no vilciena Saļikā un lēni ripinoties mājās liekas, ka vieglais vējiņš pat speciāli bāž degunā to smaržu - nu visu balti un rozīgi ziedošo ķiršu un plūmju smaržu. pēc kādas nedēļas būs vēl labāk - kad sāks ziedēt arī ābeles. un pēc tam ievas un pēc tam ceriņi un jasmīni un vēl pēc tam būs brīvība.
neeeeenormāli foooooršīīī.

+ vēl nenormāli forši ir tas, ka vecāki no Smiltenes atveda daudzus litrus ar turienes akas ūdeni un es viņu dzeru un dzeru un man līst garām pa lūpu kaktiņiem un es pazīstu to garšu līdz kauliem un man liekas ka manī kopā ar viņu līst iekšā milzīgs spēks un mīļums.