Janvāris 30., 2005
| 19:49 šodien visu dienu domāju - ja man būtu teikšana, tad kādus likumus es izdotu? nu, tādā stingra režīma valstī, kurā visiem pofig par cilvēka brīvību un izvēli un tamlīdzīgi?
viens no šiem likumiem būtu - stingrs aizliegums jebkurā reliģijā mitoloģiskos priekšstatus, svētos rakstus un visu pārējo uztvert burtiski. jo īpaši tas attiecas uz kristietību. ikviens, kas apgalvotu, ka J.K. ir piedzimis nevainīgai beibei, nobeidzies un tad augšāmcēlies ar miesu un asinīm, un tas ir noticis reāli, nevis garīgā/simboliskā plāknē, tiktu izbarots lauvām. zoodārzā, apmeklētāju laikā. otrs būtu - visi cilvēki ap pilngadības sasniegšanu, nē, kaut kur pubertātes vidū (14-17 gadu vecumā) tiktu pakļauti iniciācijai. nevis kaut kam maigam un jokojošam, bet kaut kam tādam, ko tu sagaidi ar bailēm un drebēšanu un atceries visu atlikušo mūžu. tāpat iniciācijai tiktu pakļauts ikviens, kas sāktu strādāt sabiedriski nozīmīgu darbu. politiķi, garīdznieki, ierēdņi tajā skaitā. vai arī vispār visi, kas strādā kaut ko tādu, kur nav nepieciešams tikai fizisks spēks. un vēl es esmu domājusi par komplicētu cenzūras sistēmu, bet vēl neesmu izprātojusi, kādai tieši tai būtu jābūt.
kādus likumus ieviestu tu?
|
Comments:
1. pusaudži kādreiz arī kļūtu pieauguši, vai vismaz iespēja kļūt pieaugušam būtu lielāka. 2. cilvēki atbildīgos darbos arī dabūtu pa ausīm profilaksei ;) precīzāk, saprastu sava darba nozīmīgumu.
| From: | ulvs |
Date: | 30. Janvāris 2005 - 20:29 |
---|
| | | (Link) |
|
Atvainojos, bet nahuj jākļūst pieaugušam?
mmmmmmmm, tev to nesaprast ;) bet atbildības apziņa ir kaut kas tāds... kas tev var nepiemist kādu laiku, bet kaut kur ap 18 gadiem tās trūkums jau kļūst kaitinošs. un infantils. jā, tā būtu precīzi: cilvēks, kurš nav kļuvis pieaudzis tad, kad vajadzētu, ir vienkārši infantils. var strīdēties par to, kurā brīdī tam jānotiek, bet ne par pašu faktu.
| From: | ulvs |
Date: | 30. Janvāris 2005 - 20:43 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu un?
Nē, nopietni. Kāda starpība? Infantils, pieaudzis - cilvēks paliek cilvēks.
jājā. dzīvs, beigts, žīds, antisemīts, pārcilvēks, kroplis, zīdainis, večuks, cilvēks paliek cilvēks. kurš gan to noliedz?
jāsecina, ka esmu infantila :]
From: | fedrs |
Date: | 1. Februāris 2005 - 15:01 |
---|
| | | (Link) |
|
Atslābinies un izbaudi to. ;)
hm.. es atceltu tavu likumu par iniciāciju visticamāk..
nu nez, mani nesajūsmina fakts, ka ap 14-17 gadiem ar mani notiktos Kautkas Šausmīgs :)
izlutinātā mūsdienu jaunatne. ar mani Kautkas Šausmīgs notika 21 gada vecumā (t.i., dzemdības), un es tiešām kļuvu pieaugušāka. ja tas notiktu ātrāk, tad arī nobriešana notiktu ātrāk. un tas anyway būtu neizbēgams ļaunums, tā kā tagad eksāmeni vai kas tml.
nēnu, ok, savs pamatojums jau tur ir..
anyway - kā tu īsti to iniciāciju iedomājies? kauko tīri fizisku tātad?
// par to pirmo likumu gan piekrītu 100%
kā kuram. pusaudžu puikām - jā, fizisku, kādu spēka, drosmes, izturības pārbaudi. meitenēm - kā senajās kultūrās, pirmo mēnešreižu laikā vismaz nedēļu jāpavada pilnīgā vientulībā & atšķirtībā. citās profesijās - kā kurā. mācītājam, piemēram, pirms stāšanās amatā mēnesi būtu jāpavada vientulībā, askēzē un lūgšanās. politiķim mēnesi jāstrādā par melnstrādnieku. ierēdnim nedēļu jātup kailam uz cietiem zirņiem ;)
droši vien katrā situācijā tas var būt kaut kas cits, bet tāds, kas liktu atteikties no iespējamiem labumiem un iedziļināties sevī. vai nu miesā, vai garā, tā teikt.
Domā, ka dzemdēt vajag jau 14 gadu vecumā?
gan meitēniem, gan puikiem..
Eksaamens - neizbeegams ljaunums, he, hehe, heheheeeee, aargh, he , heee. Uuuf. Nu gan. Es vēl saprastu, ja kautkāds cunami vai zemestrīce būtu neizbēgams ļaunums, bet tāds eksāmens, kura apmeklēšana vai neapmeklēšana neko daudz nemaina... man smiekli sanāca.
nu par to jau es saku. ka mūsdienu "iniciācijas" tip eksāmeni (kam nav būtiskas nozīmes), armija (no kuras var izvairīties) un viss pārējais - tas nav nopietni. un visai maz ko līdz tādam ļautiņam.
| From: | murks |
Date: | 30. Janvāris 2005 - 20:44 |
---|
| | | (Link) |
|
Varbūt ieviesto kaut ko līdzīgu 471F aprakstītajai pasaulei, ja cilvēki būtu līdzīgi bezsmadzeņu lopiņiem, tad būtu daudz laimīgāki, un netaisītu tādus sūdus kā pašlaik.
| From: | snu |
Date: | 30. Janvāris 2005 - 22:27 |
---|
| | | (Link) |
|
Hitleram, Staļiņam tas vis bija...bija.. bija un izbija...
a sistēmas saglabāšana nebūtu mana problēma ;) un nē, nebija vis, tas, ko es saku, nebija
| From: | snu |
Date: | 30. Janvāris 2005 - 22:43 |
---|
| | | (Link) |
|
vēlies būt teorētiķe, kā Marks un Nīče un pārējie dižgari? Sistēmas izveidi atstājot citiem, lai tie uzņemtos/neuzņemots atbildību par sekām?
nē protams, katra sistēma atšķiras niansēs...
nu, bāc. es nevienu brīdi neesmu teikusi, ka es atbalstītu tādu sistēmu (un, domājams, šādā sistēmā es būtu pirmā, ko pieliktu pie sienas).
un nīče jau nu nevienam nemēģināja iestāstīt, kā organizēt kaut kādu sistēmu, ja?
| From: | snu |
Date: | 30. Janvāris 2005 - 22:50 |
---|
| | | (Link) |
|
bet tu vēlies tādu radīt... vai vismaz tādu izsapņo..
Nīče nemēģināja radīt, viņš tikai fanoja par pārcilvēkiem, par stiprajiem...
tas, ka es esmu spējīga kaut ko iztēloties, nenozīmē, ka es to arī vēlos. tikpat labi tu varētu apgalvot, ka Dante vēlējās, lai pastāv elle. vai ka orvels vēlējās, lai pastāv tāda pasaule, kāda aprakstīta 1984.
mmm... cik labi, ka tew nav teikshana :) man nepatiktos buut izbarotai lauvaam
nuuuu :) ja tu gadījumā esi kristiete, tad tev vajadzētu gan priecāties par iespēju mirt mocekļa nāvē, nujā, to jau mēs varētu noorganizēt - pie lauvu būra arī svēto izbaroto mocekļu sarakstu. un burtiski uztvertā paradīze (t.i., eņģelīši ar arfām un Jēzus, kas sēž pie Dieva labās rokas (jo Dievam ir labā roka ;)), un tu arī uz tāda pūkaina mākonīša)
tā ka padomā vēlreiz, pamocītos tu kādu pusstundiņu un tad jau būtu debesīs ;)
From: | teeja |
Date: | 31. Janvāris 2005 - 00:33 |
---|
| | | (Link) |
|
man ir ļoti sarežģīts sapnis - es atceltu formālās loģikas likumus kā patiesību, un pasludinātu tos par likumiem, kas nepieciešami valsts pārvaldei un izglītībai.
žetons. izcili laba ideja.
akdies. tik nesaki, ka tu arī.
da zini, vienkārši nesaskatu šajos apgalvojumos (nevainīga ieņemšana utml) neko neticamu/dīvainu/kaitinošu/tml. kaut kā šo lietu iespējamība samērā labi iekļaujas manā nebūt ne kristīgajā apziņā. nē, es nemēģinu uzsākt kārtējo bezjēdzīgo diskusiju :)
nujā, tehniski jau tas ir iespējams - apaugļoties, nepārplēšot jaunavības plēvi. gh. bet ne jau tur ir tā stāsta sāls - tas ir stāsts par otru, par garīgo piedzimšanu, kas notiek bezgrēcīgi, kas pamostas tevī pašā. par to brīdi, kad cilvēks paceļas pāri lopiņam - un kā viņš cīnās, lai būtu kas vairāk kā lopiņš. un nāve un atdzimšana arī ietilpst šajā stāstā. ja to uztver kā "realitāti", t.i., kā bioloģisku kuriozu, tad nekādas jēgas no šīs mācības nav.
nu to es tā kā saprotu. ne jau par to es runāju, bet par to, ka vienlaicīgi es no sirds ticu, ka cilvēki augšāmceļas, koki runā, kaķi lido utt. kāds gan tur bioloģiskais kuriozs?
;D tas tipa kā uz mani tēmēts? apšaut honeybee, nē, lauvām izbarot? ;)
Nē, šitādus sauklīšus es tagad rakstīšu uz sienām. :)
| From: | wu |
Date: | 1. Februāris 2005 - 11:02 |
---|
| | | (Link) |
|
Tu nevari otru izveidot par Cilvēku pret viņa vēlēšanos caur kaut kādu publisku, vārdisku iedarbību (piemēram, ieviešot likumus). Lai kā gribētos, protams:)
tāpēc jau es neatbalstu šāda veida iekārtas :)
bet būtībā jau nav runa par kāda "izveidošanu par cilvēku pret viņa gribu", ir runa par iespējas došanu tiem, kas grib, bet kas nezina, kā / kam pietrūkst apņēmības strādāt pašiem.
| From: | wu |
Date: | 1. Februāris 2005 - 12:03 |
---|
| | | (Link) |
|
1. Kaut ko iemācīt cilvēkam spēj tikai cilvēks (nevis likums, nevis grāmata, nevis rituāls u.t.t). Aiz visa tā ir cilvēki. 2. Cilvēku, kuriem ir spējas un manuprāt tiesības apmācīt citus (kuri zin un arī apzinās ko viņi māca - Skolotāju) ir drausmīgi maz, tos gandrīz vai uz pirkstiem var saskaitīt.
Kas grib un kuram ir apņēmība un drosme, un visas citas nepieciešamās īpašības - tas parasti tomēr atrod, neatkarīgi no vides. Tam, kuram nav apņēmības, tāpat ir jārod sevī apņēmība vismaz sākt, bet arī turpināt, bez tā nekur.
A citādi - kāpēc ar šādu neapņēmīgu muļķi kādam būtu laiks jātērē? Kāpēc Skolotājam - cilvēkam, kurš kaut kā ir vairāk vai mazāk iemācījies tikt pats ar savu dzīvi galā, kaut ko ir sapratis un kuram ir spējas apmācīt otru, kāpēc šādam cilvēkam būtu jātērē sava enerģija ar muļķi, kuram turklāt nav apņēmības? Kas viņam - darīt nav ko?:)))) Lai muļķis sūc savu alu un sūc savu TV. Varbūt nākamajā dzīvē... :))))
tu izej no diviem aplamiem pieņēmumiem: 1. garīgais skolotājs ir egoistiska būtne, kas uzskata, ka sniegt kaut ko citiem ir pērļu kaisīšana cūkām - ar šādu attieksmi skolotājs degradētos viens divi (ja vien viņš pēc dabas nav vienpatnis, kas ir biki cits gadījums). manuprāt, garīgajam skolotājam būtu jābūt kā saulei, kas sniedz siltumu un gaismu ikvienam, nešķirojot "cienīgajos" un "necienīgajos", "spējīgajos" un "nespējīgajos". viss pārējais ir lieka uzpūtība. 2. ir pilnīgi vienalga, vai kāds cilvēks pavada savu dzīvi pie TV un aliņa vai strādā ar sevi. OK, droši vien ir cilvēki-dārzeņi, kas ir radīti TV un aliņam, bet lielākajai daļai cilvēku, ko es esmu sastapusi, ir iekšā tā dzirkstelīte, kas ļauj nostāties uz garīgo meklējumu ceļa, un ir nepieciešams kāds, kas šo dzirkstelīti uzpūš un dod tai malku. nevar gribēt, lai katrs sērkociņš uzliesmotu, ja tam nav dota sērkociņkastīte un kāds, kas to uzšvirkstina. un nav jāņurd par to, ka sērkociņš neuzliesmo, ja neviens to neaiztiek. katrs cilvēks, kas ir pagājis kaut soli uz priekšu garīgās attīstībās ceļā, dod spēku visai cilvēcei un līdz ar to arī ikvienam superpuper "izcilajam" cilvēkam. tu šobrīd zini kādus pāris dzejniekus, kas rakstīja, piemēram, Aspazijas laikā, bet, ja nebūtu visu to diletantu un grafomānu, kurus pat speciālisti neatceras, nebūtu arī Aspazijas.
| From: | wu |
Date: | 1. Februāris 2005 - 14:52 |
---|
| | | (Link) |
|
Ja saprotu tevi pareizi, tu teici sekojošo: "es nepārzinu priekšmetu, ko māca garīgais skolotājs, bet es lieliski zinu kādas metodes viņam ir jāizmanto manis apmācīšanā un kādām īpašībām viņam ir jāatbilst" :)))))
Mēs dažādi saprotam jēdzienu "Skolotājs". Manā izpratnē Skolotāja mērķis ir nevis iemācīt skolniekam kaut kādu tur informāciju - 2+2=4, 3x3=9 (fiksēti modeļi jau tiek mācīti skolās, tos var izlasīt grāmatās) vai barot viņu ar enerģiju bezgalīgu laiku, vai iedot viņam ērtu knupīti - "garīgo siltumnīcu, kur patverties", vai padarīt skolnieku atkarīgu no sevis, bet gan veicināt skolnieka personības izaugsmi par Cilvēku (bet Cilvēka galvenā īpašība (protams, vienkāršojot:)) ) ir spēja pašam apzināti pieņemt lēmumus un uzņemties pilnu atbildību par saviem lēmumiem. realizēt "pēc ģīmja un līdzības" potenciālu, karoče :))))) ). Šī procesa laikā, protams, tas viss ir - ij knupītis var būt, ij enerģijas došana skolniekam, lai tas efektīvāk mācītos, bet tā nevar turpināties mūžīgi un bez nosacījumiem.:))) Skolotājs atšķiras no skolnieka ar to, ka viņš redz tālāk, dara stratēģiskāk un precīzāk, nekā skolnieks (ķīn. princips u-vei, mazāka piepūle - vairāks rezultāts). :))))) Skolotājs redz plašāk, redz vairāk situācijas parametru, nekā skolnieks. Tāpēc lieta (kādu to redz skolnieks) nekad nav lieta (kādu to redz skolotājs). Ja kaut kas mums izskatās pēc egoisma, tas ne vienmēr ir egoisms, mēs vienkārši neredzam visu:))) Tas par manu izpratni par Skolotāju:))
tava izpratne sakrīt ar manējo. neredzu problēmas.
Paldies Dievam, ka tev nav teikšana. Biški tā kā no Hitlera laikiem, kad bija aizliegts domāt konkrētas tēmas domas. (Man bija dzemdības 18gadu vecumā un ne par ko šausmīgu es to neuzskatu. Atbildība dara pieaugušāku, ne jau dzemdību sāpes).
doooch. jau kuro reizi saku, ka es runāju par teorētisku iespēju, ka varētu pastāvēt šāda valsts un man tajā būtu teikšana. tas nenozīmē, ka es gribētu šādu valsti izveidot vai jelkādā veidā piedalīties tās izveidē.
bet nu labi, pofig. |
|
|