1. Kaut ko iemācīt cilvēkam spēj tikai cilvēks (nevis likums, nevis grāmata, nevis rituāls u.t.t). Aiz visa tā ir cilvēki.
2. Cilvēku, kuriem ir spējas un manuprāt tiesības apmācīt citus (kuri zin un arī apzinās ko viņi māca - Skolotāju) ir drausmīgi maz, tos gandrīz vai uz pirkstiem var saskaitīt.

Kas grib un kuram ir apņēmība un drosme, un visas citas nepieciešamās īpašības - tas parasti tomēr atrod, neatkarīgi no vides.
Tam, kuram nav apņēmības, tāpat ir jārod sevī apņēmība vismaz sākt, bet arī turpināt, bez tā nekur.

A citādi - kāpēc ar šādu neapņēmīgu muļķi kādam būtu laiks jātērē? Kāpēc Skolotājam - cilvēkam, kurš kaut kā ir vairāk vai mazāk iemācījies tikt pats ar savu dzīvi galā, kaut ko ir sapratis un kuram ir spējas apmācīt otru, kāpēc šādam cilvēkam būtu jātērē sava enerģija ar muļķi, kuram turklāt nav apņēmības? Kas viņam - darīt nav ko?:))))
Lai muļķis sūc savu alu un sūc savu TV. Varbūt nākamajā dzīvē... :))))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu izej no diviem aplamiem pieņēmumiem:
1. garīgais skolotājs ir egoistiska būtne, kas uzskata, ka sniegt kaut ko citiem ir pērļu kaisīšana cūkām - ar šādu attieksmi skolotājs degradētos viens divi (ja vien viņš pēc dabas nav vienpatnis, kas ir biki cits gadījums). manuprāt, garīgajam skolotājam būtu jābūt kā saulei, kas sniedz siltumu un gaismu ikvienam, nešķirojot "cienīgajos" un "necienīgajos", "spējīgajos" un "nespējīgajos". viss pārējais ir lieka uzpūtība.
2. ir pilnīgi vienalga, vai kāds cilvēks pavada savu dzīvi pie TV un aliņa vai strādā ar sevi. OK, droši vien ir cilvēki-dārzeņi, kas ir radīti TV un aliņam, bet lielākajai daļai cilvēku, ko es esmu sastapusi, ir iekšā tā dzirkstelīte, kas ļauj nostāties uz garīgo meklējumu ceļa, un ir nepieciešams kāds, kas šo dzirkstelīti uzpūš un dod tai malku. nevar gribēt, lai katrs sērkociņš uzliesmotu, ja tam nav dota sērkociņkastīte un kāds, kas to uzšvirkstina. un nav jāņurd par to, ka sērkociņš neuzliesmo, ja neviens to neaiztiek. katrs cilvēks, kas ir pagājis kaut soli uz priekšu garīgās attīstībās ceļā, dod spēku visai cilvēcei un līdz ar to arī ikvienam superpuper "izcilajam" cilvēkam. tu šobrīd zini kādus pāris dzejniekus, kas rakstīja, piemēram, Aspazijas laikā, bet, ja nebūtu visu to diletantu un grafomānu, kurus pat speciālisti neatceras, nebūtu arī Aspazijas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja saprotu tevi pareizi, tu teici sekojošo: "es nepārzinu priekšmetu, ko māca garīgais skolotājs, bet es lieliski zinu kādas metodes viņam ir jāizmanto manis apmācīšanā un kādām īpašībām viņam ir jāatbilst" :)))))

Mēs dažādi saprotam jēdzienu "Skolotājs". Manā izpratnē Skolotāja mērķis ir nevis iemācīt skolniekam kaut kādu tur informāciju - 2+2=4, 3x3=9 (fiksēti modeļi jau tiek mācīti skolās, tos var izlasīt grāmatās) vai barot viņu ar enerģiju bezgalīgu laiku, vai iedot viņam ērtu knupīti - "garīgo siltumnīcu, kur patverties", vai padarīt skolnieku atkarīgu no sevis, bet gan veicināt skolnieka personības izaugsmi par Cilvēku (bet Cilvēka galvenā īpašība (protams, vienkāršojot:)) ) ir spēja pašam apzināti pieņemt lēmumus un uzņemties pilnu atbildību par saviem lēmumiem. realizēt "pēc ģīmja un līdzības" potenciālu, karoče :))))) ). Šī procesa laikā, protams, tas viss ir - ij knupītis var būt, ij enerģijas došana skolniekam, lai tas efektīvāk mācītos, bet tā nevar turpināties mūžīgi un bez nosacījumiem.:)))
Skolotājs atšķiras no skolnieka ar to, ka viņš redz tālāk, dara stratēģiskāk un precīzāk, nekā skolnieks (ķīn. princips u-vei, mazāka piepūle - vairāks rezultāts). :)))))
Skolotājs redz plašāk, redz vairāk situācijas parametru, nekā skolnieks. Tāpēc lieta (kādu to redz skolnieks) nekad nav lieta (kādu to redz skolotājs). Ja kaut kas mums izskatās pēc egoisma, tas ne vienmēr ir egoisms, mēs vienkārši neredzam visu:)))
Tas par manu izpratni par Skolotāju:))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tava izpratne sakrīt ar manējo. neredzu problēmas.

(Reply to this) (Parent)