Marts 19., 2021
![](http://klab.lv/userpic/38034/194) | 10:40 Visu laiku mēles galā, praktiski neformulējams, varbūt tāpēc, ka esmu pārāk nogurusi: varbūt tāpēc, ka esmu pārāk nogurusi, mani vairs īpaši nepiš, vai es ēdu gaļu, pīpēju, dzeru, pišos vai nepišos, vārdusakot, visas tās lietas, kas kaut ko pateiktu par "mani" atšķirībā no visādiem citādiem cilvēkiem, zvēriem un zemes vagulīšiem, nemaz nerunājot par zemi un gaisu un sīkiem nieciņiem, ko izvelk no kinderolām. Bet, jo tuvāka es esmu sīkiem nieciņiem, ko izvelk no kinderolām, jo tālāka no tiem cilvēkiem, kuriem ir tiešām svarīga viņu wholesome personības kopšana, un tas ir šausmīgi bēdīgi, I mean seriously, cilvēks te rūpīgi kopj savu personību, lai būtu labāks, sakarīgāks un stilīgāks par citiem, un lai citi viņu klusībā apskaustu, un es tik paredzami padomāju "ai, nepiš".
Then again, par ko gan tāds wholesome personības cilvēks ar mani runātu enīvej.
*ja Tu šo uztvēri personīgi, tad gan jau Tev nav pietiekami wholesome personības, un attiecīgi tas nemaz nav par Tevi ;)
|
Comments:
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/42348/4729) | From: | usne |
Date: | 19. Marts 2021 - 10:48 |
---|
| | | (Link) |
|
Paldies par šo ierakstu, man palika mazliet vieglāk.
jā, jāpiezīmē, tur ir arī zināms "atpisies, nelaime" moments attiecībā uz visiem tiem, kam vēl atliek personības, ko kopt, pēc tam, kad ir daudzmaz nodzēsti visi ugunsgrēki un par vienu dienu atlikta satraukta vizīte no bāriņtiesas :D
man šķiet, ka cilvēkiem šobrīd jo sevišķi trūkst nesankcionētas uzmanības un atzinības, un jo sevišķi maz resursu ko tādu dot otram. Bet tā kā apbrīnu pieprasoši narcisti ir neatņemama manas profesionālās dzīves (un vai tad man ir vēl kāda cita dzīve) sastāvdaļa, es varbūt vienkārši esmu pārāk toleranta pret visu šito
es nezinu, es to pat nelasu kā prasību pēc uzmanības (bet manā gadījumā "prasīt pēc uzmanības" nozīmē "ielīst klēpī un ķērkt ausī", tā ka man ir citi standarti), vairāk tā kā drusku vainas apziņa par to, ka cilvēks tā cenšas un izpucē sevi no iekšpuses, bet es nenovērtēju (lai gan, again, ne jau manis labā cenšas enīvej)
jā, tāpēc to saucu par nesakncionēto uzmanību - kad vajag, lai paņem klēpī, jo pašam ielienot dabūs tikai sankcionēto :) Bet saprotu, ka Tu mazliet par citu, tā gan šķiet brīnišķīga īpašība
ah, OK, I stand corrected. man kaut kā bija licies, ka Neviens Mani Nesaprot :D
nē, es te vienkārši atnācu par sevi parunāt mazliet :D
Vai tad vienīgais iemesls kaut ko kopt sevī ir tāpēc lai būtu labāks, sakarīgāks un stilīgāks par citiem un klusībā tiktu apskausts?
Vai tad es kko tādu rakstu? Noteikti ka cilvēki to dara arī tāpat, un es par to nezinu, jo neuzzinu
Akkkk! Cik šis ir lieliski! :)
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/171561/3860) | From: | iive |
Date: | 19. Marts 2021 - 12:15 |
---|
| | | (Link) |
|
Bet nu kāpēc gan lai wholesome personības kopšana nebūtu tuvināšanās sūdiņiem no kinderolām, tieši tur jau wholesomeness, ka nav jāreaģē uz visiem impulsiem, ne? Ne jau tajā, ka tu sadali savu pesonību kvadrantos un veic pavasara ģenerāltīrīšanas, ja neredzi tam citu jēgu kā vien, bļa, kaimiņš tak ieskatīsies logā, ko ta darīs. Man tādas whole-ness (ne obligāti wholesomeness) sajūtas pēdējo gadu ir nākušas tieši no vāļāšanās sabristos dubļos un zirnekļu tīklos un pieņemšanas, ka it's ok, it's all ok, it's all me and it's all ok, I don't have to be pretty. successfull or coherent to accept myself.
man šķiet, ka tādā ziņā jau ir grūti to nedarīt, vienkārši lai saturētu sevi kopā šajā laikā. nu, tādā ziņā mans "nepiš" arī ir wholesomeness, tikai mani tas nepiš
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/171561/3860) | From: | iive |
Date: | 19. Marts 2021 - 12:40 |
---|
| | | (Link) |
|
Ja jau nepiš nepiš, tad jau parasti arī neko nesaka, tā ka kaut kur jau piš, ir tak pavasaris, visa daba mostas un pišas.
Beidz te lauzt ceturto sienu, lūdzu! :D
Es savā pašreizējā "nepiš" stadijā domāju, ka tas ir nākamais attīstības posms aiz tā ļoti šaurā rāmīša, aiz ļoti taisnā celiņa, pa kuru jāiet, lai būtu labs. Un reizēm paiet ilgi gadi, līdz tiec pāri tam sevis pilnveidošanas plāniņam un saproti, ka arī tas ir tikai kruķis, kuru var kā paņemt, tā nomest, tā arī nekad nepaņemt un klibot ar citiem kruķiem. Tāda saasināta sevis nozīmīguma apziņa, bez kuras, izrādās, var dzīvot vēl veselīgāk, bet kurai ir jāiziet cauri, lai tāds mērens pofigisms uz citu un savu nozīmīgumu būtu apzināta izvēle un attīstības stadija. Jo cilvēks var dzīvot ļoti primitīvos apstākļos vai nu tāpēc, ka neprot labāk, vai nu tāpēc, ka viņam ir cēli ideāli, ka tā būs labāk pasaulei, vai arī - kad ir ticis tālāk par cēlajiem ideāliem, saprotot, ka nav lielas starpības. (Nu tas tāds prasts piemērs, bet es izteicos, un man nav briesmīgi svarīgi, vai mani saprot vai pārprot.)
tā varētu būt, es arī neesmu šausmīgi besīga par to, ka cilvēks Sevi Kopj, jo noteikti tas ir pašam vajadzīgs
Man reizēm uznāk bailes no perfekcijas, pārāk liela pareizuma, reizēm pat nelabums, ja tas nav no sirds un rajona. Tāpēc veselīgs līdzsvars laikam svarīgs. Aizlaist visu pašplūsmā arī negribas. Bet nu daļēji esmu tikusi tam pāri, ka gribas kādam kaut ko pierādīt vai būt ērtai citiem. |
|
|