Tās zīmes ir modeļi. Citu modeļi manā galvā. Precīzāki vai mazāk precīzi. Viņi saliekas visa pasākuma kopīgajā modelī un tad ar to kaut ko var iesākt.

(Reply to this) (Thread)

Jā, vot, kaut kā šitā!

Tiesa, tas, ka tu to saki, nav automātisks pierādījums tam, ka "šitā domāt ir pilnīgi normāli" :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nav gan, es zinu :) es vienīgi visu laiku cenšos atcerēties, ka es tāpat esmu (precīzāk, man atbilst) modeļi citās galvās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu bet varbūt citu galvās nav tādu "modeļu", vai arī, ja ir, tad ārkārtīgi rudimentāri un/vai neapzināti

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nuuuu lielākā daļa šo modeļu, domājams, katram ir ļoti vienkārši, detalizēti ir pazīstamajiem atbilstošie. Pārējie ir ``es eju pa ielu, tur viens nāk pretī, nevajag viņā ieskriet, izvairīšanās manevrs``. Bet jautājums laikam ne par to, bet vai citiem var būt pilnīgi cita veida iekšējās reprezentācijas. Neapzinātas, piemēram. Man tas liktos jocīgi, jo tas nozīmētu, ka tādam cilvēkam apziņa, tas ir pašintrospekcija darbojas stipri citādi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nuvot es, piemēram, esmu konstanti totāli pārsteigta par to, cik atšķirīgi citiem cilvēkiem darbojas apziņa. It's like we're different species, most of the time.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas tiesa, bet tādus, kuriem vispār nav, laikam nav nācies konstatēt. Protams jā, nu šo modeļu veidošanas paņēmieni un attiecīgi kas sanāk, mēdz būt maigi izsakoties dīvaini. No mana skatupunkta dīvaini, protams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, nu to, ka mēs piederam pie vienas ģints vai vismaz pie vienas valsts, to es nenoliedzu, bet man (ar manu kopš bērnības diezgan sūdīgo theory of mind) vienmēr ir baiss pārsteigums, cik citi cilvēki ir atšķirīgi un ka vēl viena lieta, kas man šķita dabiska, patiesībā citiem nestrādā/strādā pilnīgi citādi

(Reply to this) (Parent)

Jā un vēl tāda lieta - ja es ar viņu sarunājos, tad es domāju par sevi, par viņu, par sarunas priekšmetu. Nu un domāt par viņu - tas jau ir šitas modelis, bez tā pasākums``domāt par viņu`` nesanāk un tad attiecīgi nesanāk arī saruna. Tā kaut kā.

(Reply to this) (Parent)

FWIW, es jau ilgāku laiku domāju pēc paterna "kas garšo manam pašreizējam personas X modelim", tā vietā, lai domātu par to, "kas garšo personai X". It kā sīkums, bet man tas dod vajadzīgo kognitīvo nobīdi tam, lai domātu par cilvēkiem kā things-embedded-in-reality un lai traktētu savus priekšstatus par šiem cilvēkiem kā godīgas hipotēzes ar visām no tā izrietošajām sekām.

Tajā pašā laikā es saprotu, ka šeit ir būtiski saprast to, ka šis domāšanas veids ir tikai otrās sistēmas līmenī pacelts tas, ko pirmās sistēmas līmenī smadzenes dara tik un tā. The brain is a pattern-matching engine, it just doesn't know it most of the time.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tfubļin, es pirmajā (un otrajā, un trešajā) piegājienā tavu tekstu izlasīju kā tipa "tu domā nevis, vai tas tev garšo, bet vai tavam pašreizējam personas modelim tas garšo", which sounds kinda awesome&creepy&actually the way I think about myself.

Par citiem kaut kā retāk, nu tb es mēģinu viņus tomēr uztvert kā kaut ko, emmm, kas pats var pateikt, kas viņam garšo ;)

Nu tb nelielas pārmaiņas modeļa ietvaros es varu veikt uz vietas, ņemtne sākas tikai tad, ja izrādās, ka man ir jāiedod tam cilvēk-modelim cita funkcionalitāte, jo a) iepriekšējās funkcijas netiek pildītas as expected (tb nepareizi noteikts modelis) and/or b) iepriekšējās funkcijas pildīšana vairs nav prioritāte

(Reply to this) (Parent) (Thread)

// bet vai tavam pašreizējam personas modelim tas garšo// - ir parasta lieta izlūkošanā un tml darbībās.

Ja [current] modeli nofailo:

Millers: Štirlic, es jūs atkodu, jūs esat ebrejs!
Štirlics: Kā jūs iedrošinieties, es esmu krievs!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

khhh :)

(Reply to this) (Parent)

Jā, ar citiem ir tā priekšrocība, ka tas ir viens no tiem retajiem gadījumiem, kur citu teiktais nav tikai anekdote (vārda tajā otrajā nozīmē, parasti) un dod daudz evidences, tādēļ šādus modeļus ir paviegli apdeitot un pārbaudīt.

Par sevi, njā, bet tā jau ir atsevišķa tēma.

(Reply to this) (Parent)

Ričarda Baha "Kaija, vārdā Džonatans Livingstons"

Vizma Belševica: "Tu biji kails un vēju aplauzts koks,
Es lapots tītenis ar ziliem ziedu zvaniem,
Pie stumbra rētainā,kas smalkām stīgām plok,
Nu pilni Tavi zari ziediem maniem"

gan jau ir vēl daudz

(Reply to this) (Thread)

Ričards Bahs jau nu gan ir riktīgi sens :)

Bet mūsdienās un LV, protams, Zeibots (es jau vispār visu no viņa speru, ja), Ilze Jansone, varbūt Osvalds Zebris, tā ka jā, nav tik traki.

(Reply to this) (Parent)

> Un patiešām, tas ir kaut kāds senu gadsimtu koncepts, ko mūsdienās neviens vairs nepiekopj; es tiešām neatceros, ka būtu lasījusi kādu mūsdienu grāmatu, kurā varētu lasīt un padomāt, tipa, "ok, X varētu būt šitais un Y varētu būt tas, un filozofiski tas nozīmē to un šito".

Ziņas par simbolu izmantošanas nāvi ir salīdzinoši pārspīlētas atcerēsimies kaut vai Eko garadarbus, bet ne tikai.


> un, teiksim, mani jautājumi "kāda ir mana vieta tavā dzīvē" vai "kāpēc tu ar mani sarunājies" izklausās kā nonsenss; un atbildes uz šiem jautājumiem man nemeiko sensu

heh. atceries šo?
http://www.gutenberg.org/files/33854/33854-h/33854-h.htm

(Reply to this) (Thread)

Bāc, šito Šekliju, es laikam pat nebiju lasījusi, vai tā var būt?! :D

Eko hmmm, sen nav lasīts, bet man šķiet, ka pēc Rozes Vārda viņš tā kā piedrāza to visu sistēmu (un es viņam to tā arī neesmu piedevusi ;D)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, ja tu Šekliju lasīji tikai latviski, tad esi izlasījusi aptuveni 1/3 no viņa :)

Un Eko var drāzt vai piedrāzt, patikt vai nepatikt, bet simbolus viņš savos darbos konstruē apzināti un ar baudu -- tu neatradīsi, manuprāt, viņa darbu, kurā tie nebūtu sabāzti biezā slānī, nav jēgas pat uzskaitīt.

Geimans, starp citu, arī, bet, nu, tur par cik acīmredzama parasti saite ar mitoloģiju, tas arī ir saprotami.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, točna, Geimans :)

Bet nē, es par Eko tieši to "apzināto" konstruēšanu arī domāju, ka viņš piedrāž sistēmu, jo viņa tā nestrādā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā nestrādā? Kā tad viņa strādā? Tipa rakstnieki uzraksta paši nezinot kādus simbolus, nevis dara to apzināti? Nē, nu, skaidrs, tā aŗī notiek, bet kāda šķirba lasītājam, ja viņš kaut ko nolasa?

I mean, tas pats Geimans jau diezgan apzināti tos simbolus liek, zini tikai, kurus lasīt.

Jeb ko tu domāji? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, man ir sajūta, ka eko to dara mehāniski, kamār geimans naturāli, bet tas ir tikai čujs-ņuhs-poņa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ho! Te jau gandrīz vai Junga kolektīvā zemapziņa bāž savu nodriskāto galvu!

But, honestly, varbūt Geimans vienkārši to dara labāk?

(Reply to this) (Parent)

Vectēvs stāstīja par simbolismu Raiņa darbos. Rainis ieradies uz "Zelta zirgs" ģenerālmēģinājumu, noskatījies, tad frustrētu izteiksmi sejā piecēlies - "Ak tad tā viņi to visu ir sapratuši?!, - un klusējot pametis teātri, nepaliekot uz furšetu un godināšanu.

Kad to izstāstīju literatūras skolotājai kā argumentu, ka moš tas simbolisms, par ko mums māca, autoram nav bijis zināms, viņa ar pārākumu atcirta, ka mans vecvectēvs (kurš, kā Pliekšāna tuvs kamrāds, bijis notikuma aculiecinieks) noteikti neesot Raini sapratis.

Tā kā pieļauju, tu gluži vienkārši nesaproti honeybee darbus. :)

(Reply to this) (Thread)

O! ļoti valīda teorija, jā.

(Reply to this) (Parent)