Jā, vot, kaut kā šitā!

Tiesa, tas, ka tu to saki, nav automātisks pierādījums tam, ka "šitā domāt ir pilnīgi normāli" :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nav gan, es zinu :) es vienīgi visu laiku cenšos atcerēties, ka es tāpat esmu (precīzāk, man atbilst) modeļi citās galvās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu bet varbūt citu galvās nav tādu "modeļu", vai arī, ja ir, tad ārkārtīgi rudimentāri un/vai neapzināti

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nuuuu lielākā daļa šo modeļu, domājams, katram ir ļoti vienkārši, detalizēti ir pazīstamajiem atbilstošie. Pārējie ir ``es eju pa ielu, tur viens nāk pretī, nevajag viņā ieskriet, izvairīšanās manevrs``. Bet jautājums laikam ne par to, bet vai citiem var būt pilnīgi cita veida iekšējās reprezentācijas. Neapzinātas, piemēram. Man tas liktos jocīgi, jo tas nozīmētu, ka tādam cilvēkam apziņa, tas ir pašintrospekcija darbojas stipri citādi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nuvot es, piemēram, esmu konstanti totāli pārsteigta par to, cik atšķirīgi citiem cilvēkiem darbojas apziņa. It's like we're different species, most of the time.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas tiesa, bet tādus, kuriem vispār nav, laikam nav nācies konstatēt. Protams jā, nu šo modeļu veidošanas paņēmieni un attiecīgi kas sanāk, mēdz būt maigi izsakoties dīvaini. No mana skatupunkta dīvaini, protams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, nu to, ka mēs piederam pie vienas ģints vai vismaz pie vienas valsts, to es nenoliedzu, bet man (ar manu kopš bērnības diezgan sūdīgo theory of mind) vienmēr ir baiss pārsteigums, cik citi cilvēki ir atšķirīgi un ka vēl viena lieta, kas man šķita dabiska, patiesībā citiem nestrādā/strādā pilnīgi citādi

(Reply to this) (Parent)

Jā un vēl tāda lieta - ja es ar viņu sarunājos, tad es domāju par sevi, par viņu, par sarunas priekšmetu. Nu un domāt par viņu - tas jau ir šitas modelis, bez tā pasākums``domāt par viņu`` nesanāk un tad attiecīgi nesanāk arī saruna. Tā kaut kā.

(Reply to this) (Parent)

FWIW, es jau ilgāku laiku domāju pēc paterna "kas garšo manam pašreizējam personas X modelim", tā vietā, lai domātu par to, "kas garšo personai X". It kā sīkums, bet man tas dod vajadzīgo kognitīvo nobīdi tam, lai domātu par cilvēkiem kā things-embedded-in-reality un lai traktētu savus priekšstatus par šiem cilvēkiem kā godīgas hipotēzes ar visām no tā izrietošajām sekām.

Tajā pašā laikā es saprotu, ka šeit ir būtiski saprast to, ka šis domāšanas veids ir tikai otrās sistēmas līmenī pacelts tas, ko pirmās sistēmas līmenī smadzenes dara tik un tā. The brain is a pattern-matching engine, it just doesn't know it most of the time.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tfubļin, es pirmajā (un otrajā, un trešajā) piegājienā tavu tekstu izlasīju kā tipa "tu domā nevis, vai tas tev garšo, bet vai tavam pašreizējam personas modelim tas garšo", which sounds kinda awesome&creepy&actually the way I think about myself.

Par citiem kaut kā retāk, nu tb es mēģinu viņus tomēr uztvert kā kaut ko, emmm, kas pats var pateikt, kas viņam garšo ;)

Nu tb nelielas pārmaiņas modeļa ietvaros es varu veikt uz vietas, ņemtne sākas tikai tad, ja izrādās, ka man ir jāiedod tam cilvēk-modelim cita funkcionalitāte, jo a) iepriekšējās funkcijas netiek pildītas as expected (tb nepareizi noteikts modelis) and/or b) iepriekšējās funkcijas pildīšana vairs nav prioritāte

(Reply to this) (Parent) (Thread)

// bet vai tavam pašreizējam personas modelim tas garšo// - ir parasta lieta izlūkošanā un tml darbībās.

Ja [current] modeli nofailo:

Millers: Štirlic, es jūs atkodu, jūs esat ebrejs!
Štirlics: Kā jūs iedrošinieties, es esmu krievs!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

khhh :)

(Reply to this) (Parent)

Jā, ar citiem ir tā priekšrocība, ka tas ir viens no tiem retajiem gadījumiem, kur citu teiktais nav tikai anekdote (vārda tajā otrajā nozīmē, parasti) un dod daudz evidences, tādēļ šādus modeļus ir paviegli apdeitot un pārbaudīt.

Par sevi, njā, bet tā jau ir atsevišķa tēma.

(Reply to this) (Parent)